No Rīgas uz Bandžulu 2007. gada decembris - 2008. gada janvāris

  • 1 min lasīšanai
  • 35 foto
Piektā daļa. Divi tūkstoši astotā gada janvāra mēneša otrā diena. Marakeša. Diena sākās agri – ap sešiem jau sākām braukt. Tumsa, tad ausma, tad saullēkta šovs. Rīta gabals pa nelieliem kalniem, tad nedaudz boring brauciens cauri pilsētām, kuru atsvaidzināja komunikācija rācijās. Tā arī tikām pie dienas teiciena: braucot cauri pilsētai, kuras nosaukums rācijā izklausījās pēc Riki-tiki-tavi, Andris teica: „es zinu šis pilsētas nosaukuma tulkojumu! Mums te viss ir slikti!!” Ap pulksten diviem dienā, pēc neliela Viktora mašīnas jumta bagāžnieka remonta, nograizāmies no Marakešas ceļa, lai apskatītu Kvazadas ūdenskritumu. Pēc divu stundu brauciena pa šauriem kalnu ceļiem nonācām pie Ūdenskrituma!!! Kolosāli fantastisks skats no ūdenskrituma virsotnes. Lejā gan nesaņēmāmies nokāpt, jo pulkstenis bija jau ap četriem un līdz Marakešai palika vēl ap 200 kilometriem, pa nezināmu ceļu. Pat pusdienas nepaēdām... Marakešu sasniedzām jau tumsā ap pulksten septiņiem. Satiksme vienkārši fantastiska – katrs brauc, kur viņam vajag un taurē cik spēka. Uzradās viens vietējais Susaņins uz mopēda, kurš veikli mūs noveda stāvvietā pie Medīnas – latviski tas būtu kas līdzīgas Vecrīgai. Un tik pat veikli aizveda mūs līdz riadai – mājai vecpilsētā ar baseinu iekšpagalmā un numuriņiem ap iekšpagalmu. Jumta virs iekšpagalma nav un uz jumta ir vieta tusēšanai, vienkārši sēdēšanai. Kolosāla vieta, tiesa gan nav lēta, 500 dirhami par numuriņu, kas būtu ap 30 latiem. Rīt domājam šķērsot Augsto Atlasa grēdu un doties virzienā uz Anti – Atlasu. Šovakar Marakešas tirgus!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais