Četras dienas Francijā
|
Ilze Ceiča (Kiršpile)
|
Te nu viņš ir pagājis – ilgi gaidītais un plānotais ceļojums pa Francijas Ziemeļiem... pašos Rudens Saulgriežos... :))
21. septembrī, agri no rīta visi 23 ceļotgribētāji tikāmies Dublinas lidostā, lai dotos baudīt to, ko mums sniedz rudenīgā Normandija un Parīze...
Bovē lidostā mūs sagaidīja brīnišķīgs laiks un šoferis... Jānis! :) Tas ceļotājiem bija liels un ļoti patīkams pārsteigums, jo neviens no ceļotājiem nebija gaidījis šeit sastapt latviešu šoferīti! Jānis mūs vizināja visas četras dienas, pastāstot ļoti daudz interesanta un ļoti veiksmīgi un profesionāli mūs nogādājot visās ceļojuma vietās , un arī viņa joki un anekdotes mūs priecēja visu ceļojuma laiku.:)
Mūsu pirmā apskates vieta bija Kloda Monē dārzs Živerni. Pateikt, ka tas ir skaists, nozīmē nepateikt neko.... Dārzā visā krāšņumā plauka un ziedēja dažnedažādi rudens ziedi, kas mums, Īrijas latviešiem , pieradušiem pie Īrijas standarta puķu doebēm, tik ļoti atgādināja Latvijas lauku dārzus... Slavenais ūdensrožu dīķis, kas ir attainots tik daudzās Monē gleznās, bambusu un sēru vītolu ieskauts ar savu īpašo auru apbūra tik ļoti, ka patiesi gribējās apturēt pulksteni... Bet laiks ir nepielūdzams, un apskatīt vēl vajag tik daudz....
Tā nu mēs devāmies tālāk uz Ruānu , Normandijas galvaspilsētu. Šeit patiešām bija jūtama franču nacionālās varones Žannas d’Arkas klātbūtne... Sārta vieta un tik īpašā, viņai pa godu celtā baznīca raisīja īpašas sajūtas... Ruānas katedrāle pārsteidza mūs ar savu krāšņo fasādi un savu īpšo auru un fantastisku akustiku. Pa ceļam uz katedrāli aplūkojām arī Lielo Pulksteni (Gross Horloge), kas ir īpašs arī ar to, ka bez krāšņā dizaina un pulksteņa laika , tajā var redzēt arī Mēness fāzes , kā arī planētas un Zodiaka zīmes, kas ir atbilstošas katrai dienai. Piektdienā, kad mēs to redzējām, tās pārvaldniece bija Venēra, ratus vilka gulbji muzikantu un mīlnieku pavadīti. Zodiaka zīme bija Vērsis un Svari. Citās dienās šos ratus velk citi zvēri, atbilsoši valdošajai planētai un arī zodiaka zīmēm.
Pēc Ruānas apmeklējuma devāmies uz Fekānu, kur apmeklēām krāšņo Bedediktīna pili. Uzzinājām daudz interesanta par Benediktīnieša liķiera rašanās vēsturi un tā gatavošanas procesu. Interesanti bija arī tas, ka lielajā plauktā, kurā bija nolikti benediktīnieša viltojumi no visas pasaules, blakus Krievijas ražojumam ieraudzījām arī pudeli, kuru rotāja Rīgas Universālveikala etiķete... ;)
Pirmo dienu noslēdzām ar brīnišķīgu relaksāciju pie baltajām Etretas klintīm Alabastra krastā pie Lamanša jūras šauruma...
Pirmo nakti pavadījām komfortablos numuriņos Kyriad visnīcā, ostas pilsētā Havrā, gūstot spēkus jaunai dienai...
Otro dienu, Rudens Saulgriežu rītu, iesākām ar aizraujošu braucienu pāri Normandijas tiltam, kas savieno Sēnas pretējos krastos esošo Havru un Onflēru. Savulaik tilts tika uzskatīts ne tikai par transporta objektu, bet arī par pievilcīgu laikmetīgās celtniecības mākslas darbu, kuram bija jāpiesaista Normandijai papildu tūristu plūsmas.Normandijas tilta kopējais garums ir 2141 metrs. Tā 856 metri ir iekārti vantīs. Objekta celtniecības pabeigšanas brīdī tas bija garākais vanšu tilts pasaulē. Divi tā galveni piloni pacēlās 215 metru augstumā. Tilts ir tik izturīgs, ka spēj izturēt vēju ar ātrumu 300 km stundā un 15 tūkstošu tonnu lielu transporta plūsmu.
Pirmā mūsu pieturas vieta bija Sidra ceļa sākumā, Normandijas īpašā ābolu brendija, kalvadosa darītavā Château du Breuil. Šī bija brīnišķīgi skaista vieta ! Uzzinājām par Kalvadosa vēsturi, tā gatavošanau un dzeršanas tradīcijām ,kā arī, protams, nodegustējām... :)
Nākamā mūsu pieturas vieta bija mazmazītīņā Normandijas pilsētiņā un Sidra ceļa, Beuvron-en-Auge. Šauras ieliņas, ielu kafejnīciņas, tieši šim novadam rakstuīgās koka karkasu mājiņas, rotātas ar krāšņiem puķu podiem... Ja nebūtu jāsteidzas uz nākmo vietu, varētu no sirds ļāuties tās aicinājumam – „nesteidzies, atpūties, papusdieno, nesteidzīgi iemalkojot vīnu un baudot fantastusko pilsētiņas atmosfēru...” :)
Tā nu , braucot pa šaurajiem Normandijas celiņiem, baudot jaukos dabas skatus pa autobusa logu, pietuvojāmies Kamembērai, kas ir slavena ar savu īpašo sieru. Apskatījuši šā siera muzeju, iepazinušies ar tā gatavošanu, to arī degustējām ar gardu muti, un protams, arī iegādājamies mājupvešanai... Lieki jau laikam piebilst, pēc kā mūsu autobuss smaržoja visu atlikušo ekskursiju! :)) Nepatīkamākais jau bija tas, ka , neskatoties uz to, ka deguniem nācās pierast pie siera klātbūtnes, dažiem šīs pūles bija veltīgas, jo no gardā veduma nācās vēlāk atvadīties lidostā... :(
Talāk turpinājās ceļš uz Sanmalo, kur bija mūsu otrās naktsmājas. Domāju, ka šī nakts paliks labā atmiņā daudziem grupas dalībniekiem. Tā kā mūsu kompānijā bija viens Māris, un bez Saulgriežiem šajā dienā arī Māriem bija vārdadiena, daudziem vakara cēliens izvērtās gana jautrs. :))
Ceļojuma trešo dienu sākām pirātu pilsētiņā Sanmalo, kas gan jau vair neatradās Normandijas, bet gan Bretaņas teritorijā. Pastaiga pa pilsētu – cietoksni rīta stundā, baznīcas zvaniem zvanot, man radīja diezgan sireālu sajūtu... Mazi krodziņi, veikaliņi un iespaidīgie mūri – kaut arī apmeklējums bija īss, tas atstāja neaizmirstamus iespaidus...
Tālāk devāmies uz mazo ostas pilsētiņu Kankāli, lai baudītu austeres, kas tieši šeit, pateicoties lielajiem paisumiem un bēgumiem, esot visgardākās... Daudzi tomēr neriskēja šokēt savus vēderus ar šo delikatesi, bet tie, kas to izbaudīja, piesēžot uz kāpnītēm pašā jūras krastā, palika gana apmierināti... :)
Tad nu devāmies uz vienu no galvenajām mūsu apskates vietām Monsanmišelas klosteri. Iestiepies dziļi jūrā , kur paisums un bēgums ir vislielākais Eiropā , Monsanmišela kalns jau pa lielu gabalu rādija savu majestātiskumu. Ejot augšup pa šauro ieliņu, kuras malā viens pēc otra rindojās suvenīru veikaliņi, kafejnīcas, restorāni un viesnīcas, pamazām tuvojāmies katedrālei . Sajūtas pēc garā kāpiena, ieraugot pasakaino skatu no kalna virsotnes ir neaprakstāmas... Katedrālē bija mazliet trokšņaini, līdz kādā brīdī kāds jauniešu koris piepildīja katedrāles velves ar fantastisku dziedājumu... Tā bija patiesa bauda Dvēselei... Diemžēl laika mums nebija daudz, jo priekšā bija tāls ceļš uz Parīzi, un nācās vien piespiest sevi doties jau lejup apskatot klosteri, tā dārzus un baudod brīnišķīgu atmosfēru... Tā noteikti ir vieta, kur gribas atgriezties vēl... kaut kad mierā un klusumā, kad daudzie tūristi meklē siltākas vietas...
Noguruši bet gana laimīgi devāmies garā pārbraucienā uz Parīzi, lai jau vakarā varētu baudīt Parīzes nakts dzīvi...
Ieradušies parīzē, iekārtojāmies jaukā , mājīgā hotelī netālu no Triumfa arkas, un devāmies apskatīt naksnīgo Parīzi. Triumfa Arka, Eifeļa tornis , Trikadeo laukums... kafejnīcas, restorāni... nesteidzīgā parīziešu dzīve - tas viss tiem, kas Prīzē bija pirmo reizi, sagādāja patiesi jaukus mirkļus. Kā mazi bērni gaidījām , kad pulkstenis sitīs 10 un tad 11, lai priecātos par dažām minūtēm, kad Eifeļtornis mirgoja kā Jaungada eglīte... :)) Nedaudz pastaigu pabojāja pēkšņi sācies lietus, bet tad nez no kurienes saradās melnādaini cilvēki , kas gribēja pasargāt mūs no izmirkšanas, pārdodot lietussargus par Parīzes centra cienīgām cenām... un kur nu vēl daudzskaitlīgie Eifeļtornīšu pārdevēji...
Rīts Parīzē mūs sagaidīja ar pamatīgu lietu un vēju... bet Īrijas latviesus jau ar to nevar pārsteigt, un neskatoties uz to, mūsējie jau labi laicīgi bija ieņēmuši rindu pie Eifeļtorņa. Diemžēl laika apstākļi bija tādi kādi tie bija, un tie nepielūdzami vēstīja to, ka mēs tiksim tikai līdz otrajam stāvam... bet nu arī tas bija gana iespaidīgi un atmiņā paliekoši. Daži , kas Parīzē nebija pirmo reizi, šo laiku veltīja citu, viņiem interesējošu objektu apskatei. Dienas turpinājumā, mūsu jaukais šoferītis Jānis mūs izvadāja pa Parīzes ievērojamākajām vietām, pastāstot mums ļoti daudz daudz interesantu lietu, kas, lieku reizi mums atgādināja, ka , ka Parīze nav apskatāma vienā dienā... Bet, neskatoties uz to, dienas otrajā pusē, laika apstākļiem uzlabojoties, paguvām pabūt gan Parīzes Dievmātes Katedrālē, gan interesantā ekskursijā „Fragonārā” (smaržu muzejā), gan izstaigāt romantiskās Monmatras ieliņas, un paraudzīties uz Parīzi no Sakrekēras Bazilikas kāpnēm...
Parīze ir vieta, kur gribas atgriezties vēl un vēl! :))
Tad nu arī bija pienācis laiks doties uz lidostu, lai lidotu atpakaļ uz Dublinu...
Tās bija brīnišķīgas, skaistas četras dienas, kas tika pavadītas fantastisku cilvēku sabiedrībā. Tika nodibinātas jaunas draudzības un kontakti, kas dara dzīvi bagātāku ikvienam no mums!
Gribu pateikt lielu paldies visiem,visiem!
Līdz nākamajai reizei!
P.S.
Tā kā man ar blondīnes cienīgu izveicību Parīzē izdevās izdzēst visas bildes fotoaparātā, galeriju pievienošu mazliet vēlāk, kad apkopošu tās bildes, ar kurām padalījās pārējie gruas dalībnieki... ;)