Šarmelšeiha un ceļojums uz Jeruzalemi

  • 7 min lasīšanai
  • 18 foto
Šarmā biju no 29.dec.-6.janvārim. Par laiku runājot- pa dienu no pl.10-15 silts 25-28 grādi, pēc tam sacēlās vējš, strauji palika vēss. Pl.17 tumša nakts. Viesnīca bija Sharm Holiday resort4*. Šo viesnīcu neizvēlējos seciāli, tas bija vienīgais variants ko 24.dec. mums piedāvāja Novatours. Jāsaka, ka šai viesnīcai dotu ne vairāk par 3*. Ja salīdzina ar Hurgadas 2*, kur biju, tad līmenis gandrīz tāds pats, izņemot ka mazliet lielāks numuriņš un fēns bija, mazliet lielāka izvēle ēšanas ziņā, nu un pati viesnīca lielāka. Brokastīs katru dienu viens un tas pats, vakariņās katru vakaru kaut kas cits, bet Latvijā tas viss ir garšīgāks. Viesnīcai daži numuri iziet ar skatu uz baseinu, parku, bet mums protams patrāpījās ar „super” skatu uz nākamo korpusu. Bet negribējās iet uz reception un kasīties par numura maiņu. Kā vēlāk izrādījās, reception darbinieki itin nemaz nav laipni. Kad braucām ekskursijā, reception pasūtījām brokastis, kas netika sagatavotas, pēdējā dienā vēl nebija pl.12 kad jau zvanijās un klauvējās pie durvīm, lai ātrāk atbrīvojam numuriņu, kad nokavējām 7 min, reception bija aizrādījums -”late”. Kaut gan mums vēl līdz pl.19 bija jāgaida, seifu arī neatļāva līdz pl.19 izmantot un citiem tūristiem, kas gribēja pagarināt numuriņu līdz tiem pl.19, arī nedeva. Varbūt viņus var arī saprast, tie tūristi viņiem līdz kaklam, viesnīcā pieplūdums katru dienu, tāpēc viņiem pofig tā attieksme. Par visām ekskursijām nestāstīšu, par tām jau iepriekš 100 stāsti un arī vietējo tūrfirmu cenas minētas. Tāpat arī par iepirkšanos, tur nav ko pirk, izņemot visur vienādos suvenīrus. Aizbraucām uz Old Market cerībā, ka tur būs kas vairāk, bet tur arī viens un tas pats. Nopirkām tikai augļus un pagaršot vietējo brendiju un rumu, kas tur bija 2x lētāks kā kūrotā Naama Bay. Vispār jocīgi, Hurgadā nevienā veikalā nebija alkohola, izņemot kafe, bet šeit pilns ar alkohola veikaliem. Ja jāsalīdzina Hurgada ar Sharmu tad pirmā man patika labāk. Kāpēc? Galvenokār jau laikam dēļ cilvēku attieksmes. Hurgadā tā likās laipnāka un sirsnīgāka. Sharmā tie arābi galīgi abnagļeļi. Viens taksists vispār mani divas reizes pasūtīja „fack you”. Pirmo reizi līdz Old Market prasīja 40Le un „Fack you”, kad es pagriezos, tad viņam pietika nekaunības piebraukt vēl otreiz un jau ar 20LE un atkal „fack you”, bet es jau principa pēc ar viņu nebrauktu pat par 10LE. Vispār normāla cena līdz Old market ir 15LE, tā arī gide teica, dzirdēts bija no dažiem tūristiem ka var par 10LE bet dēļ tiem 50 sant.neiešu nervus bojāt, lai jau viņiem tiek. Benzīns starp citu mūsu naudā 7,5 sant./litrā. Ekskursija uz Izraēlu Izstāstīšu par šo ceļojumu, lai Jūs zinātu kas jūs sagaida ja vēlēsieties nokļūt Izraēlā, jo iepriekš nekur nebiju lasījusi, ka būs jāsaskaras ar tādām grūtībām un arī Ēģiptē neviens nebrīdināja. Ceļojums mums sākās pl.20 vakarā, pareizāk sakot pl.20 bija nozīmēts laiks, bet savāca mūs pl.20:20. Tālāk sekoja 3 stundu vazāšanās ar milzīgo autobusu pa Naama Bay, vairākkārt rinķojot šurpu turpu un 4 reizes atkal garāmbraucot mūsu viesnīcai. Vienkārši gids nebija informēts par to kur īsti jāsavāc cilvēki. Dažam labam nācās panervozēt 2 stundas kamēr autobuss atbrauca. Organizētība nulles līmenī. Pa ceļam vēl tā grabaža sāka smirdēt pēc deguma un 100km līdz Izraēlas robežai pārkarsa dzinējs... Tā nu nakts vidū stāvējām tuksnesī. Pēc stundas mums pakaļ atbrauca cits autobuss. Ap pl.3 naktī ieradāmies pie Ēģiptes-Izraēlās robežas. Mūsu autobuss paliek Ēģiptē, jo ēģiptiešu autobusi nedrīkst šķērsot Izraēlas robežu un otrādi. Tur it kā mūs sagaidīšot cits autobuss un gids. Jocīga sajūta doties iekšā svešā valstī, nezinot vai tevi kāds tur visār sagaidīs, jo nekādi gidi mums līdzi vairs nesekoja. Ēģiptes robežu šķersojām apmēram 40 min., tur problēmu nebija, jautrākais sekoja nokļūstot starpposmā starp Ēģipti un Izraēlu. Tur mūs sagaidīja milzīgs pūlis citu tūristu kuri arī ceļoja uz Izraēlu. Daudzi jau sauca savas grupas kopā lai atgrieztos atpakaļ Ēģiptē, jo saprata ka jāstāv būs ļoti, ļoti ilgi. Izraēlas teritorijā robežsargi laida pa nelielam cilvēku bariņam (10-20 cilv.) ik pēc 5-10 min, tā ka rinda kustējās ļoti lēni. Tajos brīžos kad atvērās vārti arī sākās vislielākā grūstīšanās. Mēs pielīdām priekšā (bijām „naglije” bet tā kā visi stāvēja milzīgā barā nevis rindā, tad citu variantu nebija). Kad beidzot riktīgi samīcīti, izgrūstīti tikām iekšā, jutām atvieglojumu uz īsu brīdi, pretī atkal milzīga rinda nu jau uz īsto dok.un bagāžas pārbaudi. Bet šeit vismaz izskatījās pēc rindas. No sākuma pārbaudīja pases, uzdeva kaut kādus jaut.(cik ilgi paliksiet, ko darīsiet utml.), pēc tam uzlīmēja pasei virsū kaut kādus dzeltenus cipariņus, līdz šim nezinu ko tie nozīmēja. Tālāk atkal nākamā, bet nu jau ne tik liela rinda uz bagāžas un vēlreiz pasu pārbaudi. Pases savāca, uzreiz neatdeva. Pēc tam izrādījās, ka tās tiek parbaudītas arī uz infekcijām izejot cauri visām pases lapām ar kaut kādu ”pultīti”. Tālāk bija jāsāk meklēt savs tūroperators. Pārstāvjiem bija milzīgs saraksts ar vārdiem, uzvārdiem, kurā jābūt arī mums. Par laimi mēs tur bijām. (vēlāk izrādīsies ka bija arī tādi nelaimīgie, kuri kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ bija aizmirsti iekļaut sarakstā un valstī viņus neielaida). Uz pasēm atkal tika uzlīmētas kaut kādas zīmītes ar ciparu, kas izrādās atļauja vīzai. Ar to vēl viss nebeidzās. Izrādās mūs sagaida vēl viena rinda un atkal uz pasu pārbaudi. Pēc tam gan viss ir cauri. Beidzot esam Izraēlā, ārā jau gaišs un silts, plkst.ir ap 8 no rīta. Dikti gribas kafiju, bet uz robežas tā pieejama tikai par šekeļiem, bet maiņas punkta nav. Nokļūstam līdz savam autobusam un gaidam pārējos no savas grupas. Labi, ka kopā ir 3 autobusi un nav jāgaida visi tūristi tieši no tā autobusa, kurā braucām kopā līdz robežai, jo tiklīdz autobuss pilns, tā brauc prom un piebrauc nākamais, kas savāc pārējos no tās grupas. Īsi pēc pl.9 izbraucam, pirmā pietura ir Nāves jūra. Tur mums iedod tikai 50 min.laika no kurām vismaz 20 nostāvu rindā uz tualeti un ģērbtuvi. Jāsaka ka tur valda riktīgs bardaks, uz to milzīgo tūristu baru tikai 1 kafejnīca un kaut kāda burgeru ēstuve. Sieviešu gērbtuvi, kur pārvilkt peldkostīmus, vispār nevar nosaukt par ģērbtuvi, 2x2m telpa ar dažiem krēsliem, atpakaļ pārģērbos turpat pludmalē. Te vismaz ir par $. Pludmalē par plastmasas krēslu, kur nolikt drēbes prasa 2$. Cenas priekš tūristiem saskrūvētas, kā jau visur. Jāsaka, ka nevienā pieturvietā kafija plastmasas glāzē lētāka par 15LE/3$ nebija. Tālāk jau viss ceļojums aizritēja daudz maz normāli. Vismaz autobuss bija jauns, ērts un tīrs. Protams bija milzīga steiga, ieveda tikai vienā suvenīru veikalā, kurā viss vismaz 2x dārgāks nekā citās bodēs. Bet tajās citās mēs nemaz netikām, tikai garāmskrienot. Knapi paspējām uz Kristus krustā sišanas baznīcu, jo pl.18:30 tā tiek slēgta. Izejot caur veco pilsētu cauri priekšā atkal pasu un bagāžas kontrole, pašā pilsētas vidū. Pie Raudu mūra pasu kontrole tikai pie ieiešanas, pie izejas nav. Visās baznīcās atkal rindas, lai tiktu klāt tām vietām, kur stāvēja silīte vai krusts, vai lai tiktu tajā alā, kurā VIŅŠ augšām cēlās. Visur pilns ar tūristiem. Pēdējais pieturas punkts bija Raudu mūris. Tas nekādu sevišķo iespaidu neatstāja, izņemot viņu ticība un lūgšanās pie tā. Nesaprotu, kāpēc pie kaut kādas mūras sienas būtu jāiet un speciāli jāraud, bet tā viņi dara. Ap pl.20 sākas mājupceļš. Mums saka, ka atpakaļceļā tādas rindas uz robežas nebūšot...īsti negribas ticēt. Ap pl.24 piebraucam pie robežas. Rinda atkal milzīga. Cik gara īsti nezinu, bet platumā vismaz 4 metri. Mēs atkal nemanāmi pielienam priekšā, vienkārši liekas ka nebūs vairs spēka nostāvēt visu nakti. Atkal tā pati situācija, ka no sākuma laiž pa bariņam un tālāk atkal nākamā rinda, bet šoreiz par laimi tikai VIENA, pasu pārbaude un murgs beidzas. Taču šoreiz nokļūstot uz Ēgiptes pasu kontroli,mums prasa kāda tūrfirma un izrādās ka mūsējā neesot nodevusi kaut kādu tur papīru, kas apliecina ka mūs sagaida, tipa kā garantija. Mūs nelaiž iekšā Ēģiptē, pases savāca. Sēžam un gaidām nezināmo. Pienāk mums klāt citi tūrfirmu pārstāvji un sola palīdzēt. Pēc kādām 30 min.vai vairāk pat īsti nezinu pateicoties kam, mūs tomēr ielaiž atpakaļ Ēģiptē. Kad atrodam savu autobusu, pl.ir ap 3 naktī. Uzzinām „iepriecinošo” jaunumu, ka kamēr autobuss nebūs pilns no vietas nekustēsies. Autobusā sēž tikai 2 puiši jau no pl.23 un pievienojamies mēs. Starp citu vecajā grabažā sabojājusies apkure, bet naktīs ir auksts. Beigu beigās kamēr visi pārējie sanāca pl.bija 6 no rīta, bet izbraucām vispār tikai pēc pl.7. Arābi ir riktīgi bremzes. Kad cilvēki beidzot sāka riktīgi lamāties, ka autobuss ir pilns un var braukt, tikai tad izkustējās. Turklāt autobusā bija arī tādi, kuriem pl.12 bija lidmašīna uz mājām. Pa ceļam riktīgi nosalu, jo tieši kur sēdējām, bijis izsists logs un aizlīmēts ar kaut kādu melnu piķi un pa visiem caurumiem pūta vējš, turklāt vēl kondiška pūta auksto gaisu, jo salūzusi. Atpakaļ viesnīcā bijām pl.10:30. Bet es neko nenožēloju. Tajā brīdi gan likās, būtu zinājusi ka tik garas rindas, nebūtu braukusi. Sēžot Ēģiptes robežpunktā satikām arī citus nelaimīgos. Kāds pavecs pāris no Ukrainas. Situācija tāda, ka viņi nav bijuši iekļauti tajos nelaimīgajos sarakstos. Šie pavecie cilvēki izstāvējuši to milzīgo rindu, kas starp citu nākamā dienā, kad mēs jau atgriezāmies, man šķiet jau bija divkāršojusies. Šoreiz vairs arī nebija pūlis, bet riktīgi gara rinda, kuras sākuma posms jau sākās tikai pienākot pie Ēģiptes robežpunkta durvīm. Tas es sapratu, ka šāda situācija laikam tiešām ir katru dienu. Un tā šis nelaimīgais pāris, tagad stāvēja starp Īzraēlu un Ēģipti, jo Izraēlā viņus neielaida un Ēģiptē viņus arī nelaiž, jo redz neesot garantijas ka viņus kāds sagaida, jo protams teorētiski viņiem būtu jāatgriežas tikai pašā vakarā vai naktī pēc visām ekskursijām. Protams beigās ar zvanīšanos, lamāšanos, milzīgu stresu viņi tika ielaisti, bet kādus pārdzīvojumus tas prasīja. Un es šaubos vai tā tūrfirma viņiem vispār atgriezīs samaksāto naudu un samaksās par morālo kaitējumu. Starp citu mēs ceļojumu pirkām no vietējiem par 115$, bet viņi no lielas kompānijas par 230$. Un atšķirība pilnīgi nekāda, visi stāv vienā un tajā pašā rindā un visiem ir viena un tā pati ekskursiju programma. Vienīgi iespējams tiem kas ņem dārgāk ir labāks autobuss tieši līdz tai robežai, jo mums bija gan uz turieni, gan atpakaļ veca grabaža. Vēlāk dzirdam ka kopā 1.janvāra naktī Izraēlā tikuši ap 6000 cilvēku, sagaidījuši 143 autobusi, 1500 pagriezušies un devušies prom. 2.janvārī daži autobusi jau pusceļā griezušies rinķī un nav braukuši tālāk. Nākamreiz uz Šarmu ja braukšu, tad tikai un vienīgi lai aizbrauktu ekskursijā uz Petru. Petra atrodas Jordānijā, tur ceļš ir ar autobusu, prāmi un ar zirgiem. Var arī ar lidmašīnu, bet tas maksā pāri par 300$, turklāt dzirdēju ka tās lidmašīnas ir maziņas un vecas. Šoreiz nepaspējām jo bijām tikai 7 dienas. Varējām jau riskēt un braukt ar atgriešanos izlidošanas dienā agri no rīta, bet negribējās lai sanāk kā tiem, kuri gandrīz nokavēja lidmašīnu. P.S. Varbūt kādam ir cita pieredze ar ceļojumu uz Jeruzalemi?


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais