uz šo zemi tikai izturīgākie

  • 2 min lasīšanai
  • 13 foto
devos ar draudzeni ļoti maz gatavojusies šim braucienam. tikai pase rokā un viss. nebija ne vīzas, ne naktsmāju. tik caur hospitalityclub.org atradām dažus vietējos, ar kuriem patusēt. jāsaka, brauciens nebija no vienkāršajiem. Pārbaudījumi bija ik uz soļa: te Vīza 90 EUR, te musulmaņu vīriešu pārliekā ziņkāre, te tas, te tas. tomēr baigie sabojātie rietumnieki jau esam palikuši. mums tomēr jau pierasts, ka liek mierā, ka ir sava telpa un laiks un neviens tajā neiejaucas. Bet Azarbaidžānā ir savādāk. katrs jaucas tur viens otra dzīvē bez mazākās aiztures. ja nāksi kaut kur pa durvīm iekšā, tad uz tevi skatīties saskries visa rodņa, visi sētnieki un vecmāmiņu no laukiem ieskaitot. protams, zeme viesmīlīga. bijām tādā turku saldumu veikaliņā jau mīļākie ciemiņi palikuši. viss baigi jauki. tējas uzsauc. somas prombraukšanas dienā ļauj pie viņiem noglabāt, lai mums nav jāstaipās ar tām pa pilsētu. taču, kad runa ir par atvadīšanos, tad pārdevējs par katrām varītēm grib vest uz restorānu un pa nakti vizināt pa Baku savā mersedesā. it kā jau - kāda vaina, tomēr mums jau, kā minēju, sabojātajām rietumeiropietēm tas viss negremojas tik vienkārši. lai liek mierā. pašas zināsim, ko darīt un kur likties. vārdu sakot, Azarbaidžānā latviešu meitenēm ļoti jāapbruņojas konkrētu gaitu un nekādas acīs skatīšanās. jo šī ir zeme, kur viens otru ļoti pamana un viņiem ir asinīs vienam otru uzpasēt. tāpēc arī uz ielas neviens, kaut arī nežēlīgi daudz satiksmes, tomēr virsū neuzbrauc. jo visi ir pieraduši viens otru redzēt. tāpēc ārzemnieces jau nu momentā pamana. un tūdaļ, ja redz, ka kaut ko stostās, kaut ko meklē, tad momentā metas vesels uzmācīgu lapseņu palīgā. un, atzīšos, vienmēr nepamet sajūta, ka pie pirmās izdevības tomēr šie muslmaņu vīrieši nelaistu garām iespēju darīt arī kaut ko vairāk kā tikai palīdzēt atrast nepieciešamo ielu paši azarbaidžāņi, protams, savā starpā draudzīgi un forši. ļoti uz ģimeni tendēti. vīri lutina ne tik ļoti savas sievas, cik bērnus. satikām vietējo intelektuāli kādu sievieti no universitātes. viņa daudz mums izrādīja un izstāstīja par reālo dzīvi Baku jau ar rietumniekam saprotamiem terminiem. Piemēram, ka autoritatīvais prezidents, lai ko par viņu runā Rietumu pētnieki, tomēr valsti uz kājām nostādīja. jo pēc PSRS sabrukuma tomēr šie daudzie mantrausīgie ģimenes cilvēki īpaši daudz necilāja valstika mēroga jautājumus. un kukuļdošana un kukuļņemšana tur arī pēc padsmit gadiem ir ikdienišķa parādība. vietējie ļoti brīnījās par faktu, ka pie mums, Latvijā, var iestāties augstskolā bez kukuļa. viņiem tas ir neiespējami. ļoti korumpēta valsts. un bez naftas tā zeme būtu Etiopijas ekonomikas līmenī. bet, kā jau daudzos autoritatīvos režīmos, plaukst un zeļ kultūra. Baku ir nenormāli labs Džeza klubs, kas atrodas Konservatorijas ēkā. tikai ieeja no citas puses. Džezs te vienkārši ir pasaules līmenī. 20 gadīgs pianists spēlēja vienu vakaru labāk par 3 Raimondiem Pauliem. klausītāju bija tieši septiņi gab.: mēs un pianista mamma ar draudzenēm. bet tas normāli, jo tā bija darbdiena un tam džekiņam vienkārši vēl jāizcīna labāki laiki. konkurence liela. tāpat arī azarbaidžāņu tautas mūzika ir ārkārtīgi augstā līmenī. vienkārši apskaužamā. nu, jā. māksla vienmēr attīstās, kad tautu apspiež vai nīcina laukā. azarbaidžāņi katrā ziņā laukā nenīkst. spriediet paši tad tieši kāda tur tā pārējā ikdiena viņiem ir. vārda brīvība te netiek īpaši apspriesta. arī brīvdomība kā tāda nav termins. bet fenomenālākais ir tas, ka tas viss funkcionē!!! kur ir Eiropa ar savu demokrātiju? visa demogrāfija mīnusos. lūk - cilvēku apspiež un viņam nekas cits neatliek kā dzemdēt. Azarbaidžāna ir nenormāli augsta dzimstība. lielāku es esmu dzirdējusi vēl tikai Fēru salās, kur gan nevienu neapspiež, bet vienkārši tik nomaļā zemes nostūrī citu nav ko darīt (bet par to var lasīt manos iepriekšējos ceļojumu aprakstos.) labi. nu, lai veicas visiem Azarbaidžānas atklājējiem. es tur noteikti gribētu atgriezties. jo sevišķi tagad, kad tur jau ir draugi. bet nu hotelis bija, šķiet, 20 dolāri par nakti. ar visiem prusakiem un tādām ekstrām. un pie pašas pilsētas robežas. labi. čau.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais