Kājām pa Karulu
|
Aija Jurevica
|
Jau apstāstīju, kāpēc man šovasar bija vēlami lēti braucieni ar takām (skat. Jāņi Ālandos). Un te nu bija: trīs stundu pārgājiens pa Rebases ainavu taku, dabas mācību taka Ahijerva krastā un enerģijas taka Rouges apkārtnē. Trīs takas vienā dienā- forši! Pēc iedibinātām tradīcijām kartē neskatos- kur aizbrauks, tur būs. Gan jau tepat pierobežā, citādi pa vienu dienu neapgrozītos. Un tā arī bija. Kaut gan vairāki ceļabiedri atzina, ka šo braucienu izvēlējušies tāpēc, ka pirmo reizi dzirdējuši par tādu Karulas dabas parku, tas atrodas tikai kādu 20- 30 minūšu braucienā no Valkas. Nu tā apmēram pa vidu starp Valku un Api.
Gājienu uzsākam Torņakalnā. Nu protams, Karulas Torņakalnā jeb Tornimegi (137 m) ar skatu torni.
Tad nu sāksim iet. Ar „taku” gan te nepavisam nevajag saprast Šveices, Vācijas vai Austrijas grantētos gludos pastaigu celiņus. Šis te ir kaut kas vidēji zāļains un dubļains gar lauka malu. Jāatzīst- nopļauts gan. Tā tas arī turpinās- taciņa pa gravām un pakalniem caur mežu, pa lauka malu, pāri purviņam, gar ezeriņu, gabaliņš pa lauku ceļu, pāri ganībām virzoties gar elektrisko ganu vai lienot tam cauri... Nekāda dižā iekārtojuma te nav, bet vajadzīgajās vietās izpļauts, stāvākajās nogāzēs- pakāpieni, staignākajās un slapjākajās- tiltiņi un laipiņas un ik pa gabalam marķējums. Nu, pie mums tak arī tādas takas varētu saražot simtiem!
Tāds miers! Šimbrīžam laikam esam te vienīgie; tikai vienu reizi sastopam vienu vientuļu pretimnācēju. Ej nu sazini- tūrists vai vietējais, bet laikam jau tūrists.
Mūsu gids teica- ja būsim klusi, varbūt izdosies pamanīt kādu mežazvēru. Hā! Kāds var būt klusums, ja 30 ekskursantu grupa virzās zosu gājienā! Fotografējot vienu purva slīkšņu nedaudz aizkavējos. Kad nu visi aizgājuši, tad gan iestājas klusums, kurā kāda varde nekavējas izteikt savas domas par šiem miera traucētājiem. Gabalu tālāk uz dubļainā ceļa pamanām arī pēdu nospiedumus.
Dižo tempu nekurinām un ietas labi. Nekā „tāda” jau te nav, bet no meža tu iznāc laukā, no pakalna nolaidies gravā, no cietzemes nonāc slīkšņā, šķērso upīti, atkal uzkāp pakalnā, ielejā spīd ezeriņš, nogāzē ganās govis, saulīte spīd, neliels vējiņš... tā vienkārši un mīlīgi kā mājās.
Jau tuvu gājiena nobeigumam ganību malā pamanos ieķēpāties vienā govs... nu ne jau pļekā (sagribējāt!)...dubļainā pēdā. Ironiski, bet zābakus nemaz neesmu uzvilkusi- paņēmu tādas vieglas auklu čībiņas. Bet nav ne vainas- kājas turpat miklajā zālē var noslaucīt, no Ālandu pieredzes līdzi ir otrs zeķīšu pāris un lieku reizi apstiprinās, ka šoferi nav skopi un viņiem viss ir. Autobusā šoferis pašņakarē pa plauktiem, atrod citu braucēju pamestu avīžu žūksni un ar apavu žāvēšanu vairs nav problēmu.
Loku apmetuši un izejas punktā atgriezušies redzam, ka ieradušās arī daži citi nelieli ekskursantu bariņi, ģimene ar bērniem un takšiem un vēl kādi jaunieši. Pēc brīža no skatu torņa augstumiem atskan taures skaņas. Ei, nudien- tas taču Pūt, vējiņi! Vnk fantastiski!
Braucam dziļāk parka vidienē uz nākamo taku pie Ahijerva. (Tā kā nosaukuma izskaņa jau nozīmē „ezers”, tad teikt- „pie Ahijerva ezera” būtu apmēram tāpat kā „pie Ķīšezera ezera”- teikt jau var, bet drusku tā kā pārsālīts.) Nu, īstenībā šī nav nekāda īsta ejama taka. Ezermalā jauki iekārtota pikniku un apmešanās vieta un izklaidei dažas sportiska un izzinoša rakstura aktivitātes. Pa slidkalniņu (ja nav bail iesprūst) var nobraukt pakrastē, kur izvietoti putnu ligzdu un olu paraugi, dzīvnieku pēdu nospiedumu atlējumi un tādā garā.
Mūsu trešais pasākums ir jau ārpus Karulas dabas parka- Rougē. Ja esot sarunāts ar vienu brāli, tad varot cienāties ar strausa omleti, bet mums šodien randiņš ar otru brāli, kam foreles. Te nu peld mūsu pusdienas.
Noslēgumā piebraucam vēl pie Igaunijas pieclatnieka, to biš desmitkroninieka. Re, krona jau... togo..., bet ozols, kā rādās, vēl vienu otru pārdzīvos.
Brauciena nobeigumā nākas secināt, ka noticis acīmredzamais-neticamais. Viss brauciens pagājis bez šopinga (ja neskaita forelei piepirkto aliņu)! Kopumā- labs, nesteidzīgs pasākums vienai dienai. Ņemot vērā, ka tai pašā apkārtnē atrodas arī Moniste- ja nu kāds gribētu pie rūķiem,- un „sūrais” Munameģis (Suur Munamagi)- ja nu kompānijā ir Lāsmiņa,- tad droši vien var izstiept izpriecas arī uz divām dienām.
