Iepazīt Āfriku var sākt ar Keniju
|
Bens Latkovskis
|
Iepazīt Āfriku var sākt ar Keniju
Šis nav gluži ceļojuma apraksts, bet daudziem, kas vēlas iepazīt Āfriku, varētu arī noderēt.
Kad izbraukāta krustām šķērsām Eiropa, pabūts Kanāriju salās, Turcijā, Ēģiptē, varbūt arī Tunisijā, Taizemē vai Indijā, parādās vēlme iepazīt kaut ko eksotiskāku. Bet, kas var būt eksotiskāks kā Āfrika? Īsta melnā Āfrika, nevis Ēģipte vai Maroka, kas, lai gan ģeogrāfiski atrodas Āfrikas kontinentā, ir tikai īstas melnās Āfrikas blāva atblāzma.
Zvēru paradīze
Cilvēki ceļo pa pasauli dažādu iemeslu dēļ. Vieni vēlas iepazīt sev pavisam neparastu sadzīvi, skatīt pasakainas dabas ainavas, citus interesē savdabīga arhitektūra, iespēja sajust vēstures pieskarienu. Savukārt, citi vēlas vienkārši laiski atpūsties un patīkami pavadīt laiku siltumā. Visus šos ceļotgribēšanas aspektus var apmierināt dažādās pasaules vietās, taču ir viena lieta, kas Āfriku ieceļ ekskluzīvā stāvoklī attiecībā pret citiem kontinentiem – tā ir iespēja savvaļā vērot dzīvnieku pasauli. Šķiet, tieši vēlme vērot Āfrikas bagātīgo dzīvnieku pasauli ir galvenais dzinulis, kas tūristus vilina uz Āfriku. Taču arī Āfrikā ne visur saglabājušies savvaļas dzīvnieki. Pietiekoši lielā skaitā tie vērojami tikai dažās Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīs.
Viena no tūristu iecienītākajām Austrumāfrikas valstīm ir Kenija. Tā ģeogrāfiski ir Eiropai vistuvākā Āfrikas valsts, kurā var doties īstā safari un reāli dabā redzēt tā dēvēto Big five (Lielo piecnieku - ziloni, degunradzi, bifeli, lauvu un leopardu) vai pat Big seven (plus žirafe un nīlzirgs). Pat, ja neizdosies ieraudzīt visus šos dzīvniekus, tad lielāko daļu noteikti, turklāt no pietiekoši tuva attāluma un krietnā skaitā. Ja, piemēram, Indijā īsta savvaļas ziloņa (nevis pieradināta vai puspieradināta) ieraudzīšanu kādā rezervātā (nevis tūristiem ierīkotā parkā) var uzskatīt par zināmu veiksmi, tad Austrumāfrikas nacionālajos parkos šie milzeņi ir tā savairojušies, ka ātri apnīk to vērošana un gribas redzēt ko neparastāku.
Taču savvaļas dzīvnieki nav vienīgais iemesls kāpēc Kenija ir iecienīta eiropiešu atpūtas vieta. Mombasa – Kenijas otra lielākā pilsēta Indijas okeāna piekrastē ir eiropiešu iecienīts pludmales kurorts, kur cauru gadu ir ļoti silts gan gaiss, gan ūdens. Jāsaka gan, ka Baltijas jūras aukstā ūdens nogurdināti iedzīvotāji, plānojot ceļojumu, var jūsmot par 28 grādus silto ūdeni Mombasas apkārtnes pludmalēs, taču ne visiem pelde tik siltā okeānā šķiet veldzējoša.
Nebūt ne mazsvarīgs iemesls, kāpēc doties uz Keniju, ir tas, ka uz šo „īstās” Āfrikas valsti var aizlidot vislētāk. Lidmašīnas biļetes no Rīgas turp un atpakaļ līdz Nairobi vai Mombasai ar pārsēšanos kādā Eiropas lidostā var atrast pat par 400 latiem.
Kad doties uz Keniju?
Vērot dzīvniekus vislabāk ir sausajā periodā. Kenijā tie ir divi – no janvāra līdz marta beigām un no jūlija līdz oktobra beigām. Nacionālajos parkos sausajā periodā ir lielāka dzīvnieku koncentrācija pie ūdenstilpnēm un tad ir krietni mazākas iespējas, ka iecerētos dzīvniekus (parasti ar to saprotot – lauvas) neizdosies ieraudzīt. No otras puses, sausajam periodam ir arī savi trūkumi. Pirmkārt, apvidus ir ļoti putekļains un ainava nepievilcīgi izdegusi. Zāle ir sakaltusi bāli dzeltena, kokiem lapas nobirušas un visapkārt valda pilnīgi organiski izjūtams ūdens trūkums, pat, ja džipā pie kājām stāv pilns minerālūdens pudeļu iepakojums. Turklāt, sausais periods skaitās tūrisma iecienītākais periods, kad cilvēku un džipu nacionālajos parkos dažbrīd ir vairāk nekā tur ieraugāmo zvēru. Daudzas braucošas mašīnas kombinācijā ar izkaltušo, putekļaino zemi dod visai pasmagu kokteili. Toties to visu atsver neaizmirstami redzēto dzīvnieku, pirmām kārtām lauvu, iespaidi.
Par lauvām runājot. Gandrīz katrs, kurš dodas lauvu safari ir šos karaliskos dzīvniekus skatījis dažādās televīzijas pārraidēs. It kā nekas jauns nav sagaidāms, bet realitātē tas patiešām ir neaizmirstošs skats. To saka ikviens, kuram ir izdevies netraucēti no samērā tuva attāluma šos dzīvniekus vērot. Lauvu nesatricināmais miers un ar katru ķemeņa kustību apliecinošā savannas saimnieka apziņa ir patiesi karaliska. Esot dažu metru attālumā no šiem cēlajiem dzīvniekiem kļūst skaidrs, ka tieši šādu skatu dēļ ir vērts doties ceļojumā, šķērsojot puspasauli.
Taču arī lietus sezonai nav nekādas vainas. Tiesa, iespēja, ka lauvas neizdosies ieraudzīt krietni, pieaug. It īpaši, ja paredzēts tikai īss izbrauciens uz kādu no Mombasai tuvākajiem parkiem. Tomēr, ja paredzēts apmeklēt Kenijas rietumdaļā esošos Masai Mari vai Nakuru nacionālos parkus (NP), tad diezgan droši lauvas izdosies ieraudzīt arī lietus periodā. Tiem, kas pieraduši pie Latvijas lietavām var rasties visai aplams priekšstats par to, kas ir lietus periods Āfrikā. Lietus periods nenozīmē, ka dienām gāž, visi sēž majās un gaida, kad nogurdinošais lietus mitēsies. Lietus periods ir līdzīgs Latvijas vasarai, tikai ar to atšķirību, ka silts un pat ļoti silts ir arī lietus laikā. Turklāt lietus nelīst visu dienu, bet gan dažas stundas (parasti pecpusdienā). Pārējā laikā ir vai nu viegli apmācies vai arī spīd karsta saule. Lietus periodā ir arī pievilcīgāka (it īpaši latvieša acīm) ainava, jo apkārtne ir visai zaļa. Tiesa, Kenijā nekur un nekad nav vērojams tāds zaļums kā Latvijā vasaras pirmajā pusē. Kenijas augu valsts lietus periodā izskatās kā Latvijā vasaras vidū pēc divu nedēļu ilga karstuma un sausuma perioda. Un tomēr tā ir daudz zaļāka nekā izkaltušais dzeltenums uz ķieģeļkrāsas zemes fona sausajā periodā.
Pie okeāna vai iekšzemē?
Kenijā ir divi sākotnējie galamērķi. Valsts galvaspilsēta Nairobi Kenijas centrālajā daļā un Mombasa Indijas okeāna piekrastē.Ja mērķis ir atpūsties pie okeāna, baudīt siltumu un vienlaikus arī Āfrikas eksotiku, tad ieteicams doties uz Mombasu, kuras apkārtnē ir vairāki pievilcīgi kurorti un var izbrīvēt dažas dienas izbraukumiem uz tuvējiem Tsavo un Amboseli NP. Amboseli NP ir slavens ar salīdzinoši lielu ziloņu populāciju. Tā kā šis parks atrodas tuvu Āfrikas augtākajai virsotnei Kilimandžaro, tad šeit var uzņemt īpaši „āfrikāniskus” fotouzņēmumus – ziloņu baru savannā ar Kilimandžaro kalnu fonā. Šeit ir arī ļoti daudz zebru. Abos šajos parkos ir sastopamas lauvas, taču 100% garantijas, ka tās izdosies redzēt, nav.
Plašāks dzīvnieku spektrs sastopams NP Nairobi apkārtnē. Nīlzirgus unbaltos degunradžus var cerēt ieraudzīt Nakuru NP. Tur sastopami arī gepardi. Taču dzīvniekiem visbagātākais Kenijas NP ir Masai Mara. Tas gan atrodas tālu Kenijas rietumos. Īpaši fantastiski skati šajā nacionālajā parkā verojami no augusta vidus līdz oktobra beigām, kad notiek Lielā migrācija. Miljoniem antilopes gnu, zebras, Tompsona gazeles dodas no sausuma skartajām vietām Tanzānijā, Serengeti NP uz Kenijas Masai Mara NP. Šajā miljonu pārgājienā dzīvniekiem seko lauvas un citi plēsīgie zvēri. Īpaši satriecošs ir skats, kad dzīvnieku bari šķerso Maras upi, kura mudž no krokodiliem, kuriem gardumi paši krīt mutē.
Aizspriedumi jāpārvar
Uz Āfriku aizbraukt paskatīties lauvas, ziloņus, žirafes, zebras, krokodilus un daudzus citus zvērus gribētu daudzi. Taču maz ir to, kuri izlemj doties šādos ceļojumos. Iemesls šai atturībai nav tikai relatīvā ceļojuma dārdzība. Kenija ir nabadzīga valsts un ja vien nav vēlme izmanot tikai pieczvaigžņu viesnīcas, tad ceļošanas izdevumus var samazināt līdz sapratīgiem apmēriem. Mana pieredze liecina, ka jebkurā Āfrikas pilsētā var atrast ļoti pieklājīgas viesnīcas ar tīriem palagiem, dušu, TV par ļoti saprātīgu summu (ap 30 – 50 ASV dolāriem par divvietīgu istabu). Viesnīcu komforta un tīrības ziņā Kenija ir pat labākā situācijā nekā Āzijas viesnīcas, jo Āfrikā iekšējais tūrisms atšķirībā, piemēram no Indijas, ir ļoti vāji attīstīts. Viesnīcas galvenokārt ir domātas tieši ārzemniekiem (eiropiešiem) un līdz ar to tās ir atbilstoši aprīkotas.
Sabiedrisko ēdināšanu negatīvi ietekmē iekšējā tirgus nabadzība. Vietējiem domātās ēstuves ir ļoti zemā līmenī un tūristiem visā pasaulē labi zināmā patiesība – visgaršīgāk un vislētāk var paēst tur, kur ēd vietējie, Kenijā var arī nedarboties. Par nacionālo virtuvi šeit vispār var nerunāt. Tā nav nedz garšīga, nedz atbilst eiropiešu priekštatiem par to, kādam jābūt kvalitatīvam un pēc visiem higiēnas standartiem gatavotam ēdienam. Līdz ar to jāmeklē ēstuves, kurās ēd tikai baltie. Par balto cilvēku cenām, kas aptuveni ir vienādas ar Vecrīgas restorānu cenām.
Taču visvairāk cilvēkus baida stāsti par visuresošajiem slimību izraisītājiem un dažādiem insektiem, kuru kodums ir bezmaz vai nāvējošs. Latvijas infektoloģijas centrs rekomendē visiem Āfrikas apmeklētājiem iziet plašu vakcinācijas kursu pret dažādām slimībām un nevaru ieteikt to kādam nedarīt. Tas jāizlemj pašam. Man brauciens pa Āfriku no iespējamās saslimšanas viedokļa šķita daudz mazāk bīstams nekā trīs dienu laivojums pa Gauju, kad man piesūcās ērce. Tās pašas cece mušas kodiens nav bīstamāks kā dundura kodiens un ir arī tikpat sāpīgs. Kad man iekoda cece muša, vietējais gids nevērīgi noteica: Doesn’t matter! (Nekas, nieki!) un paskaidroja, ka bīstamākas sekas varētu iestāties, ja kodumu būtu daudz. Kas attiecas uz malāriju, tad pret šo slimību nav vakcīnas un tiek rekomendēts profilaktiskais līdzeklis Malaron. Malārija ir samērā bīstama slimība (tomēr mazāk bīstama nekā mums labāk pazītamais ērču ecefalīts), taču pretmalārijas profilaktiskajiem medikamentiem piemīt dažādas ne pārāk patīkamas blaknes. Personiski es Malaron nelietoju. Jāpiezīmē, ka Kenijā visās, pat visnolaistākajās viesnīcās visi logi un papildus arī guļamvietas ir aprīkotas ar pretmoskītu tīklu.
Lai arī daudziem ir aizspriedumi pret ceļošanu uz Āfriku, nezinu nevienu, kurš būtu nožēlojis, ka tomēr saņēmies turp aizbraukt, jo tur visas iracionālās bailes pazūd un atklājas cita, līdz tam neatklāta pasaule.
NRA, 21.09.2012.