Latvija - Krima
|
Gunta Pelīte
|
Latvija – Ukraina - Krima
2012.g.08.septembris līdz 17.septembris.
Sestdiena, 8.septembris. 5.00 no rīta.1.diena
Satiekas divi pāri – Cīruļu pāris un Pelīšu pāris, lai dotos ieņemt Ukrainu un līdz pat Krimas pussalai! Ar ko braucam, braucam ar FORDu - jauno putnu auto! Pirmo reizi tik tālā ceļā, tātad kristības fordiņam! Sakrāmējam savu iedzīvi mašīnā, samīļojam un sadodam bučas Camarro, un aiziet!
Lai rīts sāktos jautrāk, Arno gorodiņā nogriež krustojumu pie sarkanā acis nenomirkšķinot!
Lietuvu pat nebūtu vērts pieminēt, bet kā lai atkal nepiemin Arno, kurš iepatikās mūsu broļukām poličiem. Nepatika viņiem mūsu fordiņa ātrums, redziet! Nebija jau nemaz tik traki 90/130km/h. Par laimi mums, trāpījās labie puiši un tikām cauri ar 12 Ls.
Laiks ir labs, spīd saulīte un jau ap 18-tiem esam veiksmīgi sasnieguši Ukrainas robežu. Un tad veiksme aizgriezās. Nonīkām vairāk kā trīs stundas. Tumsa klāt, dusmas pilna mute visiem. Kad esam pāri ieliekam tomikā koordinātes un ripinām līdz Ļvovai(apm.60km) līdz hotelim, kuru Ilona ir rezervējusi. Hotelis gana jauks, tur svin kāzas pilnās burās, bet mūs gan kaut kā neviens neaicina! Panašķojamies ar saviem līdzpaņemtajiem krājumiem, ieķemmējam pāris ruma glāzes un miedziņš ielīst abās actiņās, un netraucē vairs kāzinieku jautrības!
Nobraucām apm.1000km.
Hoteļa 2-viet.numurs d/n maksāja............
8 grivnas-1 dolārs – 0,56sant.
Svētdiena, 09.septembris.2.diena
Labrīt, Ļvova!
Eždum krutais aifons pārlec laiku automātiski, bet izrādās Ukrainas laiks sakrīt ar Latvijas laiku. Esam mazliet pagulēši ilgāk kā vajadzētu, bet nekas! Hoteļa administratorīte laipni ir sameklējusi mums nākošās nakšņošanas vietas koordinātes, norēķināmies un dodamies tālāk. Laiks mazliet ir samaitājies – līņā. Un tad tiekam nolikti šāda fakta priekšā: no trim navigācijām Ukrainas pārklājuma nav nevienai. Forši. Manas personīgās sajūtas šai sakarā – lēciens atpakaļ 19.gadsimtā.
Ilona velk ārā karti, uzspicē rādītājpirkstu un navigācija, kas nekad nepieviļ atsāk darbu!
Tālāk īsākus ceļus meklējot, iejājāmies tādos neceļos, bezceļos, tādā pakaļā, ko grūti nosaukt par ceļu!!!
Mēs visi vienbalsīgi nospriedām, ja kāds LV sūdzēsies par sliktiem ceļiem, tad sūtīsim viņu uz UK pārliecināties, kas IR slikti ceļi.
Bet fordiņš ir formā un ripinām lēnāk, bet ripinām uz priekšu!
Lietus turpina līt, navigācijas neiet (varbūt apvainojušās par trako kratīšanos), nopērkam suflierim shell karti un purināmies tālāk pa UK līdzenumiem. Mēs ar Edžu kaifojam ar bakardi malciņiem un dabas skatiem aiz loga. Visu garo kilometru garumā ceļa abās pusēs līdz pašam horizontam, cik saredz acs, plešas skaisti, sakopti labības lauki! Kurš jau ir uzarts, kurš vēl nē, kur vēl saulespuķes savas lepnās galvas pieliekušas, citur tās jau novāktas, tāpat kukurūzu plantācijas un mums nezināmas labības lauki nepārredzamos lielumos kā jūra slīd garām mūsu skatiem. Skaisti.
Ceļmalās sāk parādīties tirgotāji. Piedāvājumā sēnes – svaigi lasītas, jau samarinētas un žāvētas, piedāvājumā visādi izmēri – litri, puslitri, trīslitri un spaiņi.... Āboli, bumbieri, tomāti, kartupeļi, sīpoli, arbūzi, melones, ķirbji..... Edžus paliek nervozs, grib tirgoties – jau otro dienu kā neesot tirgojies!
Transports – ekskluzīvs! Mūsu 80-tie! Žiguļi, moskviči, volgas, kamazi..... un pa starpai kāda inostranaja!
DT -9,5 līdz 10,5 grivnas par litru(līdz 0,72sant.); E95 – 0.85sant.;gāze 0.42 sat.
Vēsturiskajā pilsētā Nemirovskā par atlikušajām grivnām nopērkam Nemirovskaja vodka! (57grivn.1 litrs)
Pēc šāda pirkuma pat laiks sāk noskaidroties, saulīte parāda seju un oma visiem uzlabojas! Apetīte arī parādās un metam nost kādā no ceļmalas ēstuvēm. Un arī tur, lūk, notiek privāta ballīte, kurā tiekam laipni aicināti, bet mūsu latviskais kautrīgums(!) protam to nepieļauj un paliekam ārpusītē! Nobaudām pirmo soļanku un laimīgi dodamies tālāk. Nācās redzēt pirmo satiksmes negadījumu, kur priekšā braucošam žigulītim ar pilnu piekabi kartupeļiem priekšējais ritenis pameta saimnieku. Pabraucot garām redzējām, ka negadījums beidzies samērā labi –ar lielā acīm un izbīli. Tas labi.
Laimīgi esam aizkratījušies līdz Kirovgradai, tumsa klāt, atrodam hoteli Eiropa (250grivnas 2-viet.nummurs). Šis hotelīts remontu pēdējo reizi ir redzējis labajos 80-tajos! Bet viss ir labi, Nemirovskaja kopčiks ātri sāk dziedāt miega dziesmiņu!
Nobraucām apm.800km.
Pirmdiena, 10.septembris.3.diena
Izbraucam laicīgāk – jau septiņos. Štirļics ieņem savu svarīgo fordiņa stūrmaņa vietu, Ilona ( mūsu vienīgā navigācija) savu un mēs ar Edžu savu ložu! Par štirļicu Arno kļuva vakar, hoteļa sargs vainīgs.
Ceļš joprojām ir pi-pi-pi-pi...... Atkal mute jātur ciet – zobi dārgi. Arno cīnās ar bedrēm, Edžus laipni piedāvā šoferītim drosmei balto vai brūno padzērienu, navigācija iekrampējusies kartē strādā izcili, es mēģinu kaut ko rakstīt atmiņām. Dieviņš mūs mīl, laiks ir labs, saulīte spīd, +14 C. Aiz loga joprojām lielie lauksaimniecības plašumi. Nobraucot šos garos kilometrus neesam vēl redzējuši nekāda veida lauksaimniecības tehnikas. Liekas savādi, pa kuru laiku tiek apstrādāti šie plašumi? Jautājums paliek atklāts. Nākas redzēt arī neierastākus skatus! Izrādās, ka Ukrainā govju ganāmpulki ir pilnvērtīgi ceļu satiksmes dalībnieki! Man patika!
Beidzot pirmā andele! Viens liels arbūzs un liels zilo vīnogu ķekars izmaksā 3,50 Ls, nekā diži lēta nav.
Edžus izmanto izdevību un metās ar savu līdzpaņemto dzelteno mājas tomātu uz andeli! Ukraiņu meitene nemaz nebija skopa, pretī iemainīja 4 viņējos tomātus un vienu meloni!
Aiz Husonas jūtami mainās ainavas aiz loga. Pazūd lauksaimniecības zemes. Nomāinās smilšaina augsne un parādās priedes. Arī ceļš jau pa retam ir kā konfete!
Tā kā ceļš brīžiem ir garš un garlaicīgs, tad vērojama šāda aina: Edžus ir ieņēmis vietēja radio frekvenci un pie viena vēl mēģina tulkot ceļa norādes no UK uz LV, Arno ir zaļā krāsā no dusmām par „fantastiskajiem” ceļiem, Hiacinte (Ilona) kāpj uz Arno varžacīm par mazo ātrumu, es kā vienmēr neko – tikai piefiksēju redzēto!
Urā! Pirmais ceļa remonts! Neskatoties uz dramatiskajiem ceļiem, pirmais ceļa remonts pēc veiktajiem apm.2000km!
12.00 iebraucam Krimas pussalā! Ceļmalās iepērkams medus. Lielais furgons pilns arbišu stropiem un priekšā andelē jau gatavu medu burciņās! Saucās Krimas medus! Nenopirkām. Nevienu burciņu.
Dženovā paēdam pusdienas – Kijevas kotleti ar ceptiem kartupeļiem un tomātu-gurķu salātiem. Super!
Pa ceļam tirgotavā iepērkam mazliet kaut kādas izcelsmes žāvētas zivs gabaliņus.60grivnas-dārgi.
Nolēmām izbraukt Arbatskaja strēli. Pirmajā brīdī likās, ka nekā ievērības cienīga tur nebija. Bet, ja tā labi padomā tādas vietas uz pasaules nemaz daudz nav un mēs tur bijām! Un vēl abi ar Edžu nopeldējāmies Azovas jūrā!(putni noslinkoja). Arbatskaja strēle ir zvejniekciematiņu apdzīvota vieta, apm.100km gara, un platumā kā nu kurā vietā no 7km līdz 270metriem!Varbūt nedaudz samaitāja noskaņu tas, ka dabūjām pusceļā griezties atpakaļ, jo beidzās izbraucams ceļš, ar ko mēs nebijām rēķinājušies. Un tamdēļ (laika trūkuma dēļ) bija jāatsakās no Feodosijas apskates.
Turpinām ceļu uz nakts mītni par maniem sapņu ceļiem! Kalni un serpentīna ceļi! Fantastika. Zinu, ka kāds dzer tabletes sliktai dūšai, bet man ir sajūsmas pilna dvēsele! Ceļš vijas salīdzinoši lēnām, sasniedzam Sudaku jau ar tumsu. Ar palīdzību sameklējam hoteli un šis būs divām naktīm.
Otrdiena, 11.septembris.4.diena.
Labrīt, Krima! Saulainā un jaukā!
Iebraucam auto moikā. Jāapbalvo fordiņš par izturību un arī šoferītim labāka oma būs! Tas tikpat kā baltam kreklam šlipsi pielikt!(70 grivnas) (par sūdīgu darbu)........
Kalni, kalni un kalnu ceļi! Nemāku uzlikt uz papīra sajūtas, kā man patīk! Maršruts sākas uz Belije skali! Klintis tiešām ir sniegbaltā krāsā, augstumā 325m virs jūras līmeņa. Pateicoties iespaidīgā skata dēļu, uz šīs klints fona uzņemtas daudzas filmas: jātnieks bez galvas, mirāža un daudzas citas. Arī mums ir foto sesija!
Ja esam iebraukuši vīna un konjaku zemē, tad svēta lieta – 85grivnas un Magarač v.s.o.p. konjaks tiek ieguldīts fordiņā!
Pēc ievāktās info, ka ciematiņā Bogataja ceļmalās varēs iepirkt lielos daudzumos un plašā klāstā visādus ciemata iedzīvotāju sarūpētos labumus – neatbilda īstenībai! Izbraucām cauri, kā izmirušam ciematam! Par to komentāru nav. Esam taču septembrī – pašā augļu ražas laikā!
Tālāk (neparedzēti) nogriezāmies uz norādi Vodopadi 9km. Šai laikā ūdens nav nevienā no lielajiem vodopadiem, kur nu vēl šādā! Šeit ganās cūku mamma ar bērniem, zosis un četri tūristi no Latvijas ar fordiņu!!!
Ceļmalas pusdienas-Ukraiņu boršc(ļoti labs), jēra šašliks(galīgi garām), dolma(viņi to sauca savādāk)laba. Pa diviem 110 grivnas, pusdienās vienmēr uz abiem ņēmām vienu alus pudeli.
Pilsēta Novij Svet. Kā jau kalnu pilsētiņas, stāvi līlumoti celiņi, mājas pie mājām, uz katru stūri uzraksti ar piedāvājumiem par izīrējamām telpām. Cilvēku nav daudz, īstais tūrisma pik laiks beidzies, mašīnu arī maz, ikdienas ritms nesteidzīgs. Atrodam nākamo apskates objektu – šampanieša rūpnīcu! Pēc pastaigas gides pavadījumā un redzētās dokumentālās filmas par rūpnīcu esam nonākuši pašā garšīgākajā telpā! Pēc sešu šampaniešu veidu degustācijas (kas to vairs atceras, kādi tiem bija nosaukumi), par 100 grivnām no katra ir sasniegta laimes sajūta. Un katra nākamā glāzīte liekas aizvien labāka un garšīgāka! Un liekas, ka ielej arvien mazāk un mazāk!! Nu ko tagad, jāmeklē WC! Šampanieti nenopirkām, laikam līdz skopuma nodzīšanai vēl mazliet pietrūka!
Sudakas cietoksnis – turpat atpakaļceļā. Ieejas biļete 35gr., ja gribi gidu – vēl sešas grivnas gidam. Mēs ņemam, šeit taču viss krievu valodā – mēs beidzot visu saprotam, jūtamies labi!
Pēc cietokšņa apskates dodamies uz hoteli, tā kā nāk jau pievakare (astoņos jau ir melna nakts) nolemjam līdz jūriņai nobraukt ar mašīnu. Pastaigājam par promenādi. Domās salīdzinu Eiropas pilsētu promenādes – ir jau savādāk. Liekas, te vēl viss ir izaugsmes sākuma posmā, bet varbūt tā tikai man liekas, varbūt te nekad nebūs savādāk! Taču jau zeme pavisam cita! Izvēlamies restorānu. Tipa kruts: ieeja 5gr., un 10% no summas, tā rakstīts pirmajā lapā atšķirot menjū! Vēl patukšs, laikam gana agrs, skan laba krievu mūzika.
Jāsaka, ka šis iestādījums mums beidzās ar bēdīgu noskaņu, jo kaut kāda muļķīga pārpratuma dēļ Ilona palika bez vakariņām. Ko mums vispār tur bija ko līst, jo hotelī sarīkojām īstas dzīres! Mums taču ir arbūzs, melone, vīnogas, žāvētās zivis un Magarač! Dzīve taču ir skaista, vai ne?
Trešdiena, 12.septembris.5.diena.
Skaists rīts, ap astoņm jau 20 grādi!
Mēs arī jautri mostamies: Edžum saplīst zaptes burciņa, es aizrijos ar kafiju, diez ko tas varētu nozīmēt? Norēķināmies par divām diennaktīm 565grivnas un dodamies tālāk!
Doļina priviģeņie –spoku ieleja. Interesanta veidojuma kalni. Tuvāk netiekam, izskatās, ka zirgu mugurās to dara, bet tam ir jāparedz ilgāks laiks.
Šodien Arno pieprasa agrās pusdienas (ap vienpadsmitiem). Ēdam lepni, Gruzīņu restorānā! Hačipuri(pankūkas ar sieru), jēra gaļas pelmeņi(neatceros nosaukumu) un alus! Karaliski! Un kā vienmēr, īsti latviski- par daudz. (150grivnas)
+28 C
Ceļš uz marmora alām drīz sākās atkal ar bezceļiem! Bet par to vietējie bāleliņi ir padomājuši. Mūsu skatam paveras balts, lepni gaidošs žigulītis ar uzrakstu taxi! Edžus ātri visu nokārto(200grivnas)un sākas ekskluzīvs pārbrauciens ar žiguli! Ilona savus iekrampētos nagus no manas rokas neizlaida! Alas bija ļoti skaistas un iespaidīgas! Tas bija to vērts. Šeit tiešām laiks ir apstājies! Par 70grivnām no deguna, 1 stundu un 10 min. baudījām pazemes brīnumainos dabas veidojumus. Jāvelk jaciņa un zeķes, ir samērā pavēss(visu gadu t nemainīga +8gr C). Kad žigulītis noripināja pie mūsu mīļā fordiņa, mēs ar Ilonu laimes pārņemtas par braucienu uzsaucām Latvijasšokolādi un vēl 5 dolāriņus!
Pilsēta Partenit – apskates vieta – Aivazovska parks. 50grivnas un staigā cik ilgi gribi. Parks līdz galam vēl nav pabeigts, pēc gadiem pieciem būs vēl skaistāks.
Gurzufa – svēta lieta –ARTEKS! Mums te divi pionieri pagājušajā gadsimtā pabijuši, pavilka uz nostalģiju! Nācās sargu uzpirkt ar Latvijas šokolādi, lai ielaistu pastaigāt pa Lazurnaja teritoriju bez atļaujām. Izdevās. Un tā Edžus ar Ilonu pa abiem kustina savas atmiņu lādītes, mēs ar Arno tipinam nopakaļ un mēģinām iejusties to laiku pionieru nometnes dzīvē! Nometne dzīva arī šodien, bērni tiek uzņemti ne tikai no UK, bet visas vecās savienības un ne tikai. Tiek rīkoti lieli festivāli, koncerti, tak arī filma Svati ir uzņemta šeit! Foto sesijā iekļuva arī lielais Ajudaks ( kalns guļ pie jūras kā liels lācis) Tad jau pienāk ardievas Artekam, varbūt atkal pēc gadiem trīsdesmit pieciem............
Sameklējam savu hoteli Alupkā (pie Jaltas) Ļeņina ielā 42 B! Ceļš uz hoteli kā pret stāvu klinti, es laikam nemācētu tādā uzbraukt! Pats hotelis ļoti jauks ar brīnišķīgu skatu uz jūru! (Protams ne no istabas loga, tur logs varētunebūt vispār!) Šodien vakariņas viesnīcas restorāniņā un konjaku zemē -konjaks Koktebeļ!!!!
Ceturdiena, 13.septembris.
Labrīt Krima, labrīt saulīte!
Dušā ūdens auksts, tas laikam, lai mošanās veiklāka!
Abi putni šorīt tādi klusi un nopietni, laikam datums iespaidojis....................
Brokastis paēdam viesnīcā, omlete ar kafiju – pa četriem 140grivnas. Kamēr cepās omlete Arno nopulējis fordiņam logus, pavisam cits acu gaišums iestājas!
Izrādās šodien Krimā sākas auto rallijs! Redzēs, kā mums izdosies visu izbraukt, varbūt iejuksim rallistu pulciņā?
Turpat Aluškā atrodas Voroncova dvorec. Parku staigāt var bez maksas. Tur varējām laiku nekavēt, stipri nekopts un aci nebija kur piesiet. Kamēr izstaigājām parku uz pils muzeja kasi jau rinda pamatīga. Vienbalsīgi nolēmām to nestāvēt.
Laukā silda +32gr.C
Dodamies uz Ali Petri kalnu – vienu no Krimas simboliem. Augstums ir 1234 metri.
Vēl pie pašas pilsētas, braucot redzam vietējos biznesmeņus jau aicinām, met ar rokām. Apstājamies, un jā, piedāvājums aizvest uz kalnu ar savu auto un pie viena gida pakalpojumi. Piekrītam par 200grivnām. Džeks godīgi pelnīja savu naudiņu, pļāpāja par vēsturi, politiku, šodienu, bija jauki papļāpāt ikdienišķas lietas. Fotografēja mūs, gaidīja, kamēr priecējam acis un dvēseli ar brīnišķīgajiem dabas gleznojumiem! Šinī vietā ir foto Edžum ar ērgli uz rokas(tas protams par 30grivniņām).Gala punktā pa taisno izsēdināja ēstuvē, kur notika apm. septiņu vīnu degustācija, un turpat pasūtījām šašliku pusdienām, kad atgriezīsimies no virsotnes. Tālāk ceļš ar kājām apm.600m uz pašu virsotni (biļete 20 griv.) Laiks stipri silts, beibei šodien grūta diena un vēl šitāds kāpiens! Kalna galā paveras pasakaina panorāma uz jūras pusi! Nemāku šos skaistumus aprakstīt, un varbūt arī nevajag – tas ir jāredz un jāizjūt, jāizjūt līdz vēdera trīsām. Atpakaļceļā pusdienojam iepriekš minētajā Nr.10 ēstuvītē.(to ir milzum daudz un labsirdīgie krimieši piedāvā visu, ēst, dzert, kvadraciklus, kamieļus, zirgus, auto.....brīžiem diezgan uzbāzīgi.) Šurma-ļoti garda zupiņa. No Ali Petri nolaižamies ar gaisa vagoniņiem(diviem, ar pārsēšanos) Tas maksāja 60grivnas no deguna. Kopumā sanāca diezgan padārgs pasākums.
Nākošo gribējām apmeklēt Bezdelīgas ligzdu, bet sakarā ar ralliju, miliči sāka noslēgt ceļus. Un nepietiek ar ralliju, Krimā šodien iebrauc UK prezidents, kā rezultātā miliči izbārstīti kā zirņi pa visiem ceļiem! Plāni mainās un nolemjam braukt uz kanjonu. Sanāk braukt pa to pašu ceļu diezgan pamatīgu gabalu, bet nekas, eslabprāt izbaudu serpentīnainos ceļus! Apm.pēc stundas līkumošanas esam galā. Nopērkam biļeti 40grivnas no deguna un sākam soļot pa Lielo Krimas kanjonu. Kanjona dziļums pārsniedz 300m, ir 3,5 km gara un ir vietas, kur platums nepārsniedz 3m. Augstākā vieta sasniedz 500-600m. Abas malas kanjonam ir noaugušas ar kokiem, tas mazliet traucē izjust to lielo varenību. Aizejot līdz pašam galam ir iespēja nopeldēties jaunības vannā, ko daudzi arī darīja. Mēs nomazgājām muti, nebija līdzi paņemti kostīmi! Ūdens t +6 gr.CSanāca tāda kārtīga, veselīga pastaiga pa pažujušo upes gultni, kur sanāca daudzas, skaistas fočenes! Ar krēslu atgriežamies mājās, noliekam auto un dodamies ar kājām meklēt kuģa piestātni, lai rīt varētu tikt uz ligzdu! Ko varu piebilst, elektrību šeit taupa ļoti. Pat ļoti, ļoti. Arī dzīvība ir pieklususi, nav vēl astoņi, bet cilvēku nav. Kafejnīcas atvērtas, bet kam tas viss īsti? Atpakaļceļā izvēlamies kafejnīcu, kur dzied „dzīvajā” un beidzot notiek kāds burziņš!Tumsā gāja grūti ar pasūtīšanu, vīrieši paēda labi, mēs ar beibi aukstas pankūkas!
Piektdiena, 14.septembris.6.diena
Braucam uz Bahčisaraju caur Sevastopoli. Tur veiksmīgi atrodam Svētā Uspenska alu klosteri. Vietējā gidīte ātri mums klāt un piedāvā pakalpojumu par 150 grivnām. Ja klostera vēsture tā ļoti neinteresē, var gidu nemaz neņemt un pastaigāt tāpat. Man, kā vēsturniecei daudzas lietas, vārdi un nosaukumi bija pilnīgi sveši un neizprotami. Pašā klosterī ieejot likām galvā lakatu, ātri izstaigājām un bijām gatavi doties tālāk. No šīs vietas iet tālāk kājām ejamais ceļš apm,1st. un tikpat atpakaļ uz Peščernij gorod Čufut-Kale. Plānos bija paredzēts, bet laika aprēķini lika atteikties.
Atpakaļceļā izstaigājām Hana pili, kas ir pēdējā Krimas hanu rezidence. Nopērkot biļeti(50grivnas), uzgaidot lielāku grupu, gida pavadībā izstaigājām pili, harēmu, strūklaku istabas. Stipri jūtama Austrumnieciska aura un atšķirīga kultūra – paklājos, spilveni, rotājumi, drēbes un skaistās logu vitrāžās!
Būt Krimā un nenopeldēties Melnajā jūrā būtu sodāma lieta. Laiciņš superīgs +29gr.C Pilsētiņā Forosā griežam iekšā un laižamies lejā uz jūras pusi. Ceļš beidzās pie viesnīcas sānu ieejas, apsargs par 20grivn.atslēdza vārtus un laimīgi dodamies uz jūriņu! Atkal maksas postenis 30grivnas no deguna un pludmale tava! Ūdens silts, saulīte silda – kas var būt labāks par šo! Pusotra stunda paskrēja kā piecas minūtes. Jādodas tālāk.
Mašīnu atstājam pie hoteli un raitā solīti dodamies pa vakar iestaigāto ceļu uz ostu. Vakar tumsas melnumā daudz kas likās savādāks! Nopērkam biļetes un (55 grivnas vienam) braucam lūkot nākamo Krimas simbolu – Bezdelīgas ligzdu! Līdz ligzdai no jūras puses skatot piekrasti, tā īpaši acs piesienas pie ļoti nedaudz celtnēm, un protams, tās ir ne mūsu laiku celtnes. Tikai mans viedoklis – neuzrunā mani mūsdienu modernās celtnes, un tās ir redzēts diez gan. Lielas, augstas, ļoti augstas, samākslotas, pārmākslotas – jā, un tas ir arī viss.
Un tad parādās Ligzda. Ir gan skaista. Kā no kādas pasakas! Ligzda atrodas uz 40m augstas klints. Celta tieši 100 gadus atpakaļ! (1011-1912) To nezinot esam apmeklējuši ligzdu vēsturiskā laikā! Uzkāpjam pa daudzajām kāpnītēm līdz pašai ēkai, safočējamies, nopērkam krūzīti ar skatu uz ligzdu, iekšā netiekam (uz šo brīdi pat itāļu restorāns vairs neesot) un rikšiem joņojam atpakaļ, dotas 15.minūtes un atpakaļ uz kuģīti.
Šodien vakariņas īstā stolovajā un īsts kompots!
Pēdējais vakars Krimā. Jāsāk krāmēt mantas.
Pietrūka vēl kāda dieniņa, tas nu ir skaidrs. Bet tā ir vienmēr. Svarīgākais, ka daudz ko redzējām, baudījām un kopumā viss izdevās un patika!
Sestdiena, 15.septembris.7.diena.
Skaists, saulains rīts. +29gr.CIedzīve savākta un ar mazliet skumīgu skatu atvadāmies no skaistā skata uz jūru un griežam uz Simferopoli. Atpakaļceļam esam jau gudrāki un izvēlamies ceļu Odesa-Kijeva. Pietiek pārbaudīt fordiņam pacietību. Pārliecināmies, ka UK ir arī labi un pat ļoti labi ceļi. Pa ceļam mājiniekiem iepērkam riekstus, Ilona paņēma melones, supermārketā uzpildāmies pa kādai konjaka pudelītei (no grivnām taču jātiek vaļā!!!)
Ap sešiem vakarā dabūjām tādu kārtīgu lietu ar zibeni, labi, ka tas bija īslaicīgi. Septiņos metām braukšanai mieru un Žaškiv miestā piemetāmies viesnīcā (35 dolāri divvietīgais). Divas picas, silta tēja un pa koktobeļam noslēdzas priekšpēdējais ceļojuma vakars.
Svētdiena, 16.septembris.8.diena.
Rīts ir traki vēss +10gr C
Mēģinām jau trešo degvielas staciju, neņem karti! Beidzot Shell!
16.30 Esam pieUK robežas.
20 eiro(pasītē), lai tiekam ātrāk prom no UK robežas,bet stops pie poli. Traks var palikt.
19.15 esam pāri.
Apmēram 4-5 km garumā stāv smagās fūres rinda (pēc kartes līdz apdzīvotai vietai Brežno), viņi tiks nākošnedēļ pāri! Varbūt.
Polijā iet vaļā pamatīgi ceļa remonti. Ap 20-tiem metam mieru zajazdā (25 eiro).
Šodien 800km.
Pirmdiena, 17.septembris.9.diena.
Sākam pēdējos kilometrus mājup! Laiks nomācies, +16gr CSiltāks rīts, kā vakar.
Domās jau esmu pie sava spalvaiņa, liekas, pat viņa silto dvašu jūtu! Puisis ir pamatīgi gaidījis!
Pie broļukām paēdam pusdienas – Lietuvā tikai un vienīgi cepelīni!
Hē, un mājas klāt! Apm.ap17-tiem.
Mazliet jau skumīgi – beidzies mūsu lielais Krimas ceļojums!
Pelīšu pāris atvadās no Cīruļu pāra un saka milzīgu paldies par kompāniju un neaizmirstamu ceļojumu!
Tukums – Krima5840km.