Gruzija-kāda tā ir man

19.09.2012
5 min lasīšanai
12 foto

Sākumā teikšu pavisam atklāti-mans nolūks nav pierunāt kādu braukt vai nebraukt uz turieni,varu padalīties ar savu pieredzi un izjūtām...Braucām pieci cilvēki-divi pieaugušie un trīs bērni-6,12 un 14 gadus veci. Ielidojām Tbilisi naktī,8.septembrī-nedaudz bailīgi lūkojāmies apkārt-cilvēki un valoda sveši.Taksists atrada mūs pats un aizveda uz iepriekš jau caur Booking.com rezervēto naktsmītni-paša Tbilisi centrā,hostelis Tilfislux. Skaidrības labad jāsaka uzreiz,ka šī bija viena no labākajām mūsu mītnēm visā ceļojuma laikā. Pamostoties no rīta, devāmies izlūkot,uz kurieni tad mūs ir atvedis liktenis un Estonia airlines.Pirmais iespaids-netīrība,signalizējoši auto,kas pārvietojas stipri haotiski,ceļu gājējiem nedod arī uz gājēju pārejām un nikni signalizē,ja pāri ielai dodies soļos,nevis rikšos...nu labi,katrai valstij savas dīvainības,lai nu būtu...iemācījāmies pāri ielām rikšot. Ar taksi aizbraucām līdz Gruzijas vecajai galvaspilsētai Mtsheta-smuki,pilsētas vidū baznīca,tā kā bijām tur sestdienā,notika tur kāzas-vienas aiz otras.Tāda romantiska vietiņa-bet nu trūkst ticamības momenta pilsētas senatnīgumam-viss atjaunots,sapucēts.Pastaigājām stundiņu,kāpām mikriņā un braucām atpakaļ uz Tbilisi. Tālāk mūsu ceļš veda uz trošu vagoniņi,kas mūs uzveda kalnā pie Mātes Gruzijas.Apskatījām no ārpuses arī potenciālā topošā prezidenta miljardiera rezidenci.No kalna augšas ļoti skaists skats uz pilsētu-lejup devāmies kājām,pa ceļam fotografējot pilsētu no augšas uz visām pusēm.Kalna pakājē apmeklējām senās sēravotu pirtis-mums gan nepatika,jo ūdens sēravota baseinā varen karsts-tā īsti arī nesaņēmos un tajā nepasēdēju. Vakarā no pilsētas centra uz jauno naktsmītni mūs aizveda pa ceļam sastapts taksists-visai padomiska izskata kopmītnes tipa iestāde,bet nu visā visumā tīrs un ciešams iespaids.Tur arī palikām pa nakti. Svētdienas rītā saposāmies un devāmies uz mikriņu autoostu,lai brauktu uz vīna reģionu Kahetiju-pilsētiņu Signagi.Ceļā pavadījām gandrīz divas stundas-Signagi atrodas kalnos,ir diezgan maza pilsētiņa-pirmais iespaids nekāds.Naktsmājas mūs atrod pašas,tikko izkāpjam no mikriņa-ejam saimniecei līdzi,nu neko-atkal istaba,liekas daudz maz pieņemama,pagalms gan nekopts-staigā vistas,zālīte visa nomīdīta,ja arī kādreiz bijusi.Bet virs galvas karājas tīri garšīgas vīnogas.Labs i,izlemjam palikt-noliekam somas un dodamies apskatīties Signagi.viena centrālā iela,ved augšā kalnā,kura galotnē atrodas cietoksnis.Kaut kā nejauši aizejam pa kaut kādu apkārt ceļu un atrodam kapus,kas atrodas kalna virsotnē pie cietokšņa sienas.Līdz vakaram esam izstaigājuši visu Signagi centru-un dodamies uz naktsmītni. Otrā rītā,pirmdienā,ceļamies nedaudz neizgulējušies,jo uz pirmo skatu normālās gultas tomēr nebija īpaši ērtas,līdz ar to puse nakts pavadīta "skaitot aitas" :) Tā kā pirmais mikriņš uz Tbilisi jau nokomplektēts,jāgaida nākamais-nopērkam biļeti un ejam brokastot-kafija no rīta ir obligāta sastāvdaļa pēc negulētas nakts.Tā arī tiek mikriņš sagaidīts-un brauciens uz Tbilisi var sākties. Salīdzinoši ātri nokļūstam Tbilisi,taču līdz nakts vilcienam,kas vedīs mūs uz Zugdidi,vēl ir krietns laiks,tāpēc staigājam pa pilsētu,vizināmies ar metro-divu dienu laikā jau esam apguvuši,kura metro stacija uz kurieni uzved virszemē.Vienpadsmitos vakarā esam vilcienā,kas pēdējos 30 gadus nav mainījis savus vaibstus-RVR vagons ar kupejām,četri plaukti katrā un pamatīgs bezgaiss,kas vēlāk papildinās ar cigarešu dūmiem un WC smaku.Brrrr!!! Kārtējā negulētā nakts,jo esmu pieradusi gulēt pilnīgā klusumā,bet vilciena apstāšanos un braukšanas uzsākšanas metāliskā čirkstoņa braucot tiek papildināta ar raksturīgo "mūziku" "-tik-dik" :D Septiņi otrdienas rītā-Zugdidi.Skats pelēcīgi baiss-tā varētu izskatīties Sibīrijā...liekas.Audzinot raksturu,tā arī lielākā daļa no mums vilciena WC nav apmeklējusi,jo gumijas zābaki nebija līdzi ceļasomā nesti,jožam uz stacijas WC...kurš ar ir baiss-netīrs,bez durvīm,bedre grīdā...un par maksu. Tā kā izlemjam,ka uz Mestiju un Ušguli nebraucam-izmaksas ir apmēram uz visiem iespaidīgas ( apmēram 600 GEL),ejam palūkot,kas labs Zugdidi.Jo tālāk ejam,jo vairāk skaidrs,ka šī vieta mums nemaz nepatīk...un dodamies atpakaļ uz staciju,kur satiekam taksistu,kas gatavs vest mūs uz Batumi pa 80 GEL.Lecam iekšā un laižam prom no šīs baisās vietas.Visu ceļu satiekam dažādus lopiņus uz ceļa-gotiņas,cūciņas-visi lopiņi staigā ap/pa ceļu,tā ka neskaitāmas reizes šoferītim jābremzē,lai izvairītos no sadursmes ar šiem "gājējiem" . Tuvojoties Batumi,sāk spīdēt saule ,oma uzlabojas un saprotam,ka šis lēmums ir bijis pareizs-doties saules un jūras virzienā. Taksis mūs izlaiž pie Batumi ostas un mēs dodamies brokastot,pa ceļam mēģinot sazvanīt tepat aprakstos minēto viesmīlīgo naktsmāju pie Botāniskā dārza īpašnieku Tengiz,kurš nez kāpēc neatbild....nu nekas,plinti zemē nemetam,bet tā kā gribas atrast kādu vietu,kur nolikt smagās somas,ejam uz vietējo tirgu ar domu satikt kādu,kas zin,kur naktsmājas meklējamas.Tirgus viducī satiekam taksistu,kas piedāvā naktsmājas pie sevis-nav ko ilgi domāt,lecam taksī,jo somas spiež muguras neciešami,un braucam lūkot naktsmājas.Ceļš ved ārā no Batumi,braucam augšā augstā kalnā-pa kreisi pavīd Botāniskais dārzs.Iebraucam pagalmā,kur mūs sagaida ruds suns,un ejam iekšā-pēc nakts vilcienā šeit istabas liekas fantastiski foršas,gultas ērtas un skats pa logu varen skaists.Sanesam somas,saimnieks uzvāra kafiju-tad arī iepazīstamies : Tengiz!!! Izrādās tas pats,kam zvanījām,un kurš neatbildēja,jo telefonu bija aizmirsis mājās!!! Bet kaut kādā mistiskā veidā tomēr satikāmies!Liktenis. Pārģērbjamies,un dodamies uz Botānisko dārzu-tā kā izlemjam Batumi pavadīt vismaz 4 dienas,tad nesteidzīgi var baudīt šo pilsētu-arī sauļoties,peldēties,jo ūdens silts un saule spīd jo dāsni.Tā arī atpūšamies,un pirmo reizi sākam justies kā atvaļinājumā-piektdienā vēl dodamies aplūkot skaisto Adžārijas ūdenskritumu un citas ievērojamas vietas.Ar Tengiz mums ļoti paveicās,jo visa viņu ģimene bija ļoti jauka-jutāmies tur kā mājās.Piektdienas vakarā vēl tādas kā svinīgas vakariņas sanāca,jo mums bija pievienojušies divi mūsējie-Kaspars un Gita- un četri igauņi.Vīns un šašliki-un ļoti garšīgie tomāti.Daudzi augļi tikko bija sākuši nogatavoties-kivi un persiki,bet hurma un mandarīni nebija gatavi,tie esot uz novembri ēdami-jā,foršs tāds piemājas dārziņš :) Ēdām pārsvarā vīnogas,ābolus,persikus-vēl bija garšīgas vīģes,pavisam gatavas! Sestdienas rītā Tengiz aizved mūs uz autoostu-tur kāpjam mikriņā,kas ved mūs uz Borjomi-tāds ir mūsu ceļa turpinājums.Pēc nogurdinoša 5 stundu brauciena tur nokļūstam pēcpusdienā un praktiski uzreiz dabūjam naktsmājas-netālu stāvošā mikriņa šoferītis piedāvā savu naktsmītni-tā arī nokļūstam pie Otar - palielā,divās daļās ar aizkariem sadalītā istabā.Nometam somas un dodamies uz parku,jo pilsētā notiek svētki,visur rosība,dziesmas un tirgus.Ar trošu vagoniņu uzbraucam kalnā izbaudīt skatu uz Borjomi no augšas un pēc tam kājām dodamies lejā.Parkā beidzot ieraugām vietu,kas,starp citu,līdzīga kā Ķemeros tāds kupols,kur iztek avots ar minerālūdeni-kas ir silts un garšīgs.Vēl līkums pa pilsētu,un dodamies "mājās" gatavot vakariņas , jo laicīgi jādodas pie miera,lai agri no rīta jau izbrauktu uz Vardzia alu pilsētu. Svētdienas rītā kāpjam mūsu naktsmāju saimnieka busiņā un pavadām divas stundas ceļā uz Vardzia-pa ceļam daudz skaistu skatu,atkal lopiņi pa ceļu staigā-liels karstums,saule cepina-staigājam pa kalna alām,tad apskatām caur sētas režģi arī Nuns Monsterey,kurā bez galvassegas iet iekšā nav ļauts.Ak jā,tādēļ mums,sievietēm,garām gāja daudzu baznīcu un klosteru apskate no iekšpuses,jo tajos atļauts ieiet tikai garās kleitās un galvassegās.Ielūkojamies arī šeit aprakstos pieminētajā minerālūdens baseinā,kurš nu jau sabrucis vēl vairāk,un no bezmaksas kļuvis par maksas-3 GEL no cilvēka par stundu.Atceļā no Vardzia piestājam arī apskatīt vienu no jauna atkal uzbūvētu cietoksni...smuki un atkal bez senatnīguma ticamības momenta. Vakarā Borjomi vēl aizejam līdz parkam,iesmeļam minerālūdeni pudelēs atvešanai uz LV-iepērkamies vakariņām un dodamies tās gatavot un laicīgi čučēt,jo pus8 no rīta plāns doties uz Gori. Pirmdienas rīts-mūsu pēdējā ceļojuma diena.Jau 7os no rīta dodamies uz mikriņu,kas ved mūs uz Gori-Staļina dzimto pilsētu.Sasniedzam to pāris stundu laikā un dodamies skatīt savām acīm biedra Staļina muzeju.Cilvēku nav daudz,mums tiek arī gids,kas saistoši izstāsta par vadoņa dzīves gaitām. Pēc muzeja apmeklējuma sameklējam autoostā mikriņu,kas ved mūs uz Uplistsikhe alu pilsētu-šausmīgs karstums,mikriņš pārbāzts,elpošanai gaisa nav vispār-tā jau visu ceļojuma laiku pavadošanais īdzīgums par gruzīnu servisa kvalitāti uzplaiksnī spoži un visi mani nabaga līdzbraucēji dabū izbaudīt manu emociju izvirdumu uz savas ādasPiedodiet,mīļie!!! :) Alas tiešām ir skaistas,turklāt kalna galā pūš spirdzinošs vējiņš-un aizpūš visu manu piktumu-tas labi. Turpat pie izejas no alām ar apsarga starpniecību sarunājam savai kompānijai busiņu uz Tbilisi pa taisno-jo laika līz lidmašīnai nosacīti vairs nav daudz un jāpaspēj arī kādu suvenīru iepirkt-kratīties mikriņā galīgi vairs negribas. Visai ātri pa visai labu ceļu nokļūstam Tbilisi,kur vēl pastaigājamies,pavizināmies ar metro,paklausāmies muzikālo strūklaku un ar iepirktajiem suvenīru maisiem dodamies uz lidostu pa 20 GEL.Pirms izlidošanas uz Tallinu vēl daži no mums,ieskaitot pašu mazāko ceļotāju,paguļ un lidmašīnā iekļūst gulošs-sajūtas kā pēc labi padarīta darba. Secinājumi: otro reizi laikam nebraukšu-varbūt pēc gadiem 10 (ja apkalpošanas kvalitāte būs apmierinoša) , jo cenu līmenis kā LV un dažas lietas pat dubultdārgas (gaļa,piemēram) , bet serviss šausmīgs.Gruzīni ir neizprotami-no vienas puses draudzīgi,no otras ne īpaši-viesmīlīgi,bet tai pašā laikā izkaulkulējuši līdz santīmam,cik maksās šī viesmīlība.Iespējams,kad nebija vel tik daudz tūristu,tad bija savādāk,bet sobrīd tāda sajūta,ka mēģina izplēst pēc maksimālā no Tevis...no vienas puses,laipni parāda ceļu,izstāsta,pat reizēm aizved aiz rokas bezmaz,no otras uz ielas gandrīz notriec ar auto Tevi ar smagu somu uz muguras un mazu bērnu pie rokas...tāpēc laikam man tādas sajūtas pašai,ka neesmu gaidīta kā viesis Gruzijā. Kontakti,kas varētu noderēt: VASA (izrunājas kā Važa) taksists Tbilisi,zin lētas viesnīcas + 99 577540585 TENGIZ taksists,mūsu naktsmītnes saimnieks Batumi +99 593329500 Ja vēlaties naktsmītni Batumi centrā , tad +99 593262521

Gruzija-kāda tā ir man

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem