Igaunija, 2. diena - Kā mēs...
|
Iveta Šteimane
|
Tere õhtust! Esam tikuši līdz savai nākamai naktsmītnei.. omulības un mājīguma iemiesojums, ne naktsmītne.. ir patiesi žēl, ka rīt no rīta jau jādodas prom, labprāt te uzkavētos vēl kādu dieniņu. Bet par visu pēc kārtas..
Vakardienas vēlo gulētiešanu šorīt nožēlojām ne pa jokam. Parasti agra pamošanās problēmas nesagādā, bet šis rīts... bet, nu, iekustējāmies un bija jau labi. Brokastis ieturējām virtuvē, kas atgādināja vienu Dublinas hostelīti... netīšām uzsildījām kaimiņu kartupeļus, kuri bija atstāti pannā uz plīts.. tā gadās, ja sajauc slēdzīšus.. pieēdām tā, lai pietiek ilgākam laikam un devāmies ceļā.
Tātad, kā jau vakar minēju, šīs dienas mērķis – Sāremā sala. Jau ap dienas vidu konstatējām, ka Tomtoms ir nožēlojis savu vakardienas rīcību un šodien rāda ceļu gods godam. Veiksmīgi nokļuvām līdz prāmim, noparkojāmies un devāmies baudīt jūras brauciena priekus. Kristiāna gan pēc tam žēlojās, ka brauciens bijis pārāk īss (apm. 30 min.), bet manam vestibulārajam aparātam pietika. Jau brauciena sākumā uzsitās kārtīgs vilnis un, atrodoties telpā, griezās visa pasaule vai es griezos pasaulē, īsti nesapratu.. kaut kā aizstreipuļoju līdz kuģa klājam un tad jau viss nostājās savās vietās... horizonts acu priekšā dara brīnumus.. tajā brīdī arī es biju spējīga izbaudīt braucienu.. Tā kā viens no mums ir jūrnieks, tad guvām arī īsu ieskatu, kas un kā uz tā kuģa... Interesanti!
Izkāpšanas vieta ir Muhu sala, Kuivastu – tāds starpposms starp Sāremā un kontinentu.. Šķērsojam salu un nokļūstam pavisam interesantā vietā – uz ceļa, kas uzbūvēts tieši jūrā un ved tieši uz Sāremā. Atkal foto, bet tādu īstu baudījumu šis process nesniedz, jo vējš rauj matus no galvas nost. Bet viss beidzas laimīgi, mati visiem vietā un dodamies uz pirmo pieturvietu. Pa ceļam gan uzskrienam virsū veikalam, kurā/pie kura pavadām veselu stundu. Ar Evichu nedaudz nejēdzīgi nākas uzvesties tai veikalā, jo mūsu bariņā ir viens izbijis jubilārs, kuru gribas šovakar sabučot un pa kluso nopirkt puķīti.. Bet jubilārs ar iestaigā pa veikalu, tā nu klīstam un gaidām izdevīgu brīdi. Un sagaidām!
Pēc tam arī esam gatavi doties uz pirmo apskates punktu – Eiropā lielāko meteorīta krāteri Kāli. Meteorīts esot nokritis pirms 7500 gadiem (22 m dziļš, 110 m diametrā). Nu, skaisti bija tas, ka to apspīdēja saule, bet citādi... tāds dīķelis lielas bedres vidū.. pabaudījām vēl vietējo arhitektūru un devāmies uz nākamo objektu – pilsētu Kuresāri, kurā mērķis aplūkot Kuresāres bīskapa cietoksni. Skaists cietoksnis skaistā parkā. Ap šo laiku vairs īsti nespēju baudīt apkārt notiekošo, jo neizgulētā nakts liek par sevi manīt – spēka nav un acis līp ciet. Nogurums ņem virsroku un mašīnā noliekos uz auss. Pusstunda un nepieciešamā enerģijas deva ir atgūta. Pamostos nākamajā pieturvietā – jūras krastā, kur cilvēki izveidojuši akmeņu krāvumus nogrimušā prāmja „Estonia” bojāgājušajiem. Mazliet sirreāls skats.. Mani personīgi mazliet pārņem tā noskaņa... pastaigājām, pasēdējām, salasījām pa kādam skaistam akmenim un devāmies tālāk.. Diezgan uzskatāms ir fakts, ka tūristu sezona beigusies, jo ceļā uz/no nākamo vietu – Tagarannas stāvkrastu (apm. 30 km attālumā), ja nemaldos, nesastopam nevienu citu auto, toties sastopam 3 stirnas un vienu varen' sareibušu riteņbraucēju, kuram ļoti paveicās, ka mums tik uzmanīgi šoferīši.
Stāvkrasts kā jau stāvkrasts – skaists. Vienīgi tas vējš... Pa ceļam vēl izpriecājāmies par sakopto apkārtni, ganībās palaistiem zirgiem, aitām, kuras izskatās pēc savvaļas aitām (jo ganās tādā kā mežiņā), melniem vēršiem, lieliskajiem ceļiem (līdz šim tādi bijuši visā braucienā), kadiķu krūmiem ar tumšajām odziņām, bārbeļu krūmiņiem ar sārtajām odziņām un vēl daudz ko, ko, tā pavisam atklāti sakot, slinkums rakstīt, jo atkal jau miegainums mācas virsū.
Tāda apmēram arī bijusi mūsu otrā diena kaimiņvalstī. Nobraukti aptuveni 670 km (no Cēsīm), C vitamīns uzņemts lielās devās un visi saguruši, bet uz pozitīva viļņa..
P.s. Šovakar uzrīkojām gastronomiskās izvirtības – sacepām vistu stilbiņus un savārījām kartupelīšus, piedevās gurķīši un tomātiņi no Evichas mammas dārza.. Pēc maizīšu diētas vakariņas likās vienkārši karaliskas.. šo nevarēju nepieminēt, jo pēc vakariņām kopējais noskaņojums kardināli mainījās..
P.s. Atkal pulkstenis rāda nejēdzīgi daudz... (yawn)
