Ar velosipēdu uz Kolku
|
Inga Buholca
|
Ar velosipēdu uz Kolku
Ar auto šogad jau paceļots, tādēļ radās ideja dažas atvaļinājuma dienas pabraukt ar velosipēdu. Mērķis nosprausts - braucam uz Kolku!
Agrā svētdienas rītā dodamies ceļā. Vispirms izmantojam Latvijas dzelzceļu, lai nokļūtu Tukumā (caur Rīgu, protams). Rīts Tukumā mūs sagaida ar sīku lietutiņu., kas tiek pārlaists autobusa pieturas nojumē. Tālāk ar velosipēdiem līdz jūrai, kur mūs sagaida saulīte. Pirmā pietura - Engure. Ir doma nopeldēties, bet…. Jūra ledaini auksta un mierīga.Bērzciema kāpās nobaudām žāvētas butes un minam pedāļus tālāk. Mērsragā apskatām bāku,un līdz Upesgrīvai braucam gar pašu krastu- saule, jūra, vējš, ko vēl vairāk vēlēties!
No Upesgrīvas dodamies uz Uguņciemu, kur būs mūsu naktsmājas. Visiem varu droši ieteikt viesu namu „Mēnesnīcas” Uguņos (http://viesumajas.lv/lv/viesu-nams/menesnicas); laba vieta, jauka uzņemšana un draudzīga cena!
Nākamais rīts ataust nomācies, mazliet līņā, bet, kamēr sapakojamies, laiks noskaidrojies un varam droši doties Kolkas virzienā. Kaltenes akmeņainajā jūrmalā mazliet izlokam kājas. Sparīgi minot pedāļus pēc pāris stundām jau esam Rojā. Pusdienu sakarā iesaku Ķipīti – veikals un ēstuve vienuviet.
Baudīdami sauli, dodamies tālāk. Vēlreiz pārliecinos, ka braucot ar velosipēdu var redzēt, dzirdēt un izbaudīt daudz vairāk, nekā pārvietojoties ar citiem transporta līdzekļiem. Kāri nolūkojos uz turpat šosejas malā augošajām brūklenēm, arī dažas sēnes pamanu. Gaiss viegli smaržo pēc vasaras pilnbrieda, jūras un meža…. Aiz kāpām šalc jūra un kliedz kaijas. Pie Melnsila pamanām dzērvju pāri, kas atgādina, ka rudens vairs nav tālu un jāsteidz baudīt aizejošo vasaru. Ģipkā pie neliela veikaliņa, ēdot saldējumu, noklausāmies vietējo sarunas pie alus kausa (pudeles).Lai nu paliek moralizēšana par alkoholismu, bet šis kolorītās sarunas, tās puses manierē bija tā vērts. Arī lai iepazītu Kurzemes ļaudis, ko mēdz saukt par lepniem, bet nu nav tā!
Pievakarē sasniedzam Kolku. Atrodam kempingu Ūši (http://www.ziemelkurzeme.lv/naktsmitnes118.html) , kas atrodas pašā jūras krastā. Uzslienam telti, iekārtojamies un dodamies baudīt saules rietu Kolkas ragā. Neesam vēl tikuši līdz ragam, kad ak vai, lietus klāt!Nelīdzēja, ne lūgumi Visaugstākajam, ne dusmas par zaudēto romantiku…. Plāni tiek atlikti uz jaunu dienu- ar tādu domu arī aizmiegam. Nākošais rīts nesola saules peldes, tāpēc laiku izmantojam apbraukājot un iepazīstot Kolku:pie Kolkas katoļu baznīcas durvīm satiekam laipnu kundzīti, kas izrāda unikālo koka baznīciņu; lībiešu centrā iepazīstam dzīvi skarbajā jūras krastā agrāk un tagad; iegriezos arī bibliotēkā…, bet ievērojot „cunftes ētiku”, par to neizteikšos.Tā aizvadījuši drūmo priekšpusdienu atgriežamies pie savas telts. Otrā dienas puse mūs aplaimoja ar siltu sauli un jauku jūru peldēšanai, bet nācās to veltīt caurdurtās riepas lāpīšanai un zupas vārīšanai.
Kā kompensāciju vērojam saules rietu pie dižjūras un kuģus tālumā. Trešā ceļojuma diena aizvadīta. Ceturtā ataust ar milzīgu vēju un kārtējiem lietus mākoņiem. Tālākais darbības plāns skaidrs: jādodas atpakaļ uz Jelgavas pusi. Tā arī darām – vēlreiz nākas pacīnīties ar cauru riepu, kā arī sargāties no lietus, kas nebeidz mūs pārsteigt. Vakarā atkal esam ‘’Mēnesnīcās”, un tad jau ceļš līdz Tukuma stacijai. Brīdī, kad liekas, nu jau gandrīz esam gandrīz mājās – vēl tik nieka 15 km līdz Tukumam, mans velosipēds ‘’saniķojas” un atlikušo ceļu nākas veikt ar apstākļiem neatbilstošiem ātrumiem un savām vēl atlikušajām spēku rezervēm.Bet, kā saka „viss labs, kas labi beidzas”. Vakarā, jau savā gultiņa var savilkt bilanci: kopā 5 dienās nobraukti 275 km. Šīgada ''savādā vasara" ar lietiem pabojāja mūsu ceļojumu. Jūrā tā arī kārtīgi nobaudīt peldi un sauļošanos neizdevās. Tas citai vasarai. Bet kopumā - labas emocijas un prieks par paveikto un piedzīvoto!!! :)
