Igaunija, 1. diena - Kā mēs...
|
Iveta Šteimane
|
Nu tad tā, pēc lasītāju lūguma (he-he) pavisam noīsināts ieraksts dienasgrāmatā par mūsu braucienu pie kaimiņiem – igauņiem. (flag:ee)
Sastāvs gandrīz iepriekšējais, tikai šoreiz līdzi divi stiprā dzimuma pārstāvji un mūsu juniore (viņai pirmais ārzemju brauciens – īsts izturības pārbaudījums uz salīdzinoši garajiem pārbraucieniem. Dienas beigās, kad Tomtoms mūs maldināja riņķī apkārt, viņa paziņoja, ka tie pārbraucieni līdzinās gammu ieskaitei mūzikas skolā.. (bat) ).
Labi, par visu pēc kārtas. Atkal sākam ar milzu PALDIES mūsu plānotājam – Evichai. Maršruts kā vienmēr noslīpēts un atstrādāts, naktsmītnes norezervētas, viss smalki izdomāts, pat koordinātas katram punktam piefiksētas. Liepājas gals pie mums Cēsīs ieradās iepriekšējā vakarā, lai varam laicīgi doties ceļā (mūsu gadījumā – celšanās 6:15). Izbraukšana plānota 8:00, bet nu tā kā esam gana daudz, tad ap pusdeviņiem tā arī izvīkstamies.
Šodienas pirmais pieturpunkts ir Munameģis. Katru gadu, skatot filmu par Limuzīnu Jāņu nakts krāsā, iedomājos, ka ļoti gribētos beidzot aplūkot to mītisko vietu savām acīm. Tad nu beidzot pienācis TAS brīdis.. Izskatam kartē, ka taisnāk braukt pa Pleskavas ceļu, ne caur Valgu, kā sākotnēji plānots. Viss ceļš pavisam ok, ja neskaita pēdējos, apmēram 10 km, kuri ir tik ļoti līku loči, ka maz neliekas. Galamērķis ir pavisam necila stāvvietiņa, kuru atzīstam par neīsto un braucam tālāk.. bet esam spiesti atgriezties, jo tā tomēr bijusi pavisam īsta. Pats Munameģis... nu, biju sadomājusies kaut ko iespaidīgāku, bet nu nav jau nekādas vainas. Uzkāpām skatu tornī, apraudzījām 50 km rādiusu, atzinām par gana skaistu, foto, foto un dodamies tālāk.
Nākamais pieturas punkts ir Tartu – zinātnes centrs Ahhaa. Neko daudz nekomentēšu. Varu tikai no sirds ieteikt apmeklēt.. To nu atzinām visi – tulki, jūrnieks, radiocilvēks, biroja cilvēks un trešklasnieks. Tiešām apmeklēšanas vērts iestādījums. Dzīvē apskatāmi fizikas likumi, cāļu šķilšanās utt. Interesanti jebkurā vecumā. Iepriekš biju gan dzirdējusi atsauksmes, gan apskatījusi mājas lapu, bet, ieejot iekšā... tas centrs pilnībā ierauj sevī uz stundām 2 – 3. Laiks vienkārši paskrēja nemanot, vien dienišķais izsalkums atgādināja par to, cik laika esam tur pavadījuši.
Protams, ja reiz esam Tartu, tad nolēmām iziet aplīti pa vecpilsētu, apskatīt vietu, kur studējuši mūsu priekšgājēji – Tartu Universitāti, skaisto laukumu ar romantisko pārīti strūklakā un uzēst vietējā Hesburgerā iegādātu saldējumu.
Tikmēr arī pienācis laiks doties tālāk – uz Pērnavu, kur paredzēta pirmā naktsmītne. Tā kā esam nodrošinājušies ar navigācijas ierīcēm un kartēm, nedomājam, ka tas sagādās jelkādas problēmas, bet, ak.. Akli uzticoties navigācijai, izbaudījām, ko nozīmē pabraukties pa vienvirziena ceļu pretēji plūsmai, apkārtējo izbrīnītiem skatieniem, entām apstāšanās reizēm, kārtējo reizi konstatējot, ka esam īsti ne tur... Bet viss beidzās laimīgi un šobrīd, šo rakstot, esam veiksmīgi sasnieguši galamērķi, pasēdējuši pie glāzes vīna, izsmējušies par dienas sagādātajiem pārsteigumiem, gaidu pilni attiecībā uz rītdienu, kas solās būtu vējaini vējaina, jo dosimies uz Sāremā salu (pēc Windguru sagaidāms vējš apm. 14m/s...) ... un – ar labu nakti.. (yawn)
