Sao Jorge, Azores

15.09.2012
8 min lasīšanai
26 foto

Sveiki! Jau ieprieks atvainojos par mikstinajumu un garumzimju trukumu, bet manam datoram (un arii man) pietrukst latvieshu valodinja. Taa nu es tagad seezju kaadaa vasarniicaa, Faja, Faial salaa, nedaudz galva veel dulla no ne paaraak gaaraa naktsmiera. Vakar skatiijos filmu par fotografu Bert Stern un iztuksoju pudeli sarkanvina no Alentejo un notiesaju pedejo gabalu no Sao Jorge siera, kuru pirku pirms vairak neka menesha kada Sao Jorge siera dariitavaa. Jap, vairak neka meenesi atpakal biju Sao Jorge, viena no Azoru salaam, Portugaalee. Jaasaka gan, ka jau labu laiku gribeeju to apmekleet, bet nebija laika un arii iisti kompaanijas, bet vienu dienu viss sakrita taa, ka ir gan laiks gan grupa. Labi, tad nu par teemu.1. diena, 31. julijs.Piecelos agri, 5.45, jo pramis attiet 7.15. Loti leena brokasts ar the Cure fona, sakravaju somu un tad jau Carla mani savac un dodamies uz jauno Hortas pramju terminalu, kurs atverts tikai dazas dienas ieprieks. Jasaka gan, ka neesmu baigi iespaidots ar redzamo. Viss ir liels un plass, atgadina starptautisku lidostu vai kadu no tam jaunajam baznicam, nu taa pa shiko, pat konvejeris ir, kurs var savakt bagazu. Manuprat, daudz jaukak butu celtne kas vairak raksturotu Hortu ar tas saurajaam, brugeetajaam ielinjaam, baltajiem namiem ar oranzajiem dakstinju jumtiem. Kaut kas lidzigs ka Sveice, Lucernas ezera pramju ostas. Ok, varbut man vienkarsi patik kritizeet. Brauciens paredzets aptuveni pusotru stundu gars (tatad isaks par laiku ko pavadiisiet lasot sho rakstu), bet tas ir patiikams. Veeroju kaa saule leenaam lec aiz Sao Jorge salas un taa ar saviem stariem izdailot vispirms Pico virsotni, tad Faial salu un Hortu, kas ka balts plankums leenaam pazuud aiz kaadas klints. Okeans ir pilniigi mieriigs,, gandriiz kaa spogulis, taadeel skiet nedaudz diivaini kadeel praamis ik pa laikam strauji maina virzienu un atrumu. Galvaa iesaujas idejas par to, kaa Kjiina ik pa laikam peekni nopeerk dazus kvadratmetrus teritorijas pramja prieka, tadel tam peksni jamaina virziens, vai ari tur ir kadas neredzamas Jeezus gaajeju paarejas pirms kuram jaapstajas, vai kaut kaa tamliidziigi. Vai arii vienkaarsi tas ir taadeel , ka starp salaam ir speeciigas straumes. Lai nu ka, tiesi peec pusotras stundas pavadiiras uz udens, ierodamies pilsetinja Velas, kas izmera zinja vareetu puut liidziiga Aizputei. Starpiba ir tada, ka seit, Velas, man ka liepajniekam nav jauztraucas par manu dziivibu, kaa tas allaz bija Aizputee. Bet taa nav vieniigaa atskiriiba. Sii ir maza ostas pilseetinja (varbuut vairaak liidziiga Ainaziem), ar senaam zvejniecibas tradiicijaam. Paareejais jau ir diezgan raksturiigs Portugaalei - mazas, brugeetas ielinjas, balti nami ar oranzajiem dakstinju jumtiem, bekerajam uz sturiem un lielisku kafijas smarzu no rita it visur. Vispirmam kartam dodamies uz kempinga parku, lai uzceltu telti un atbrivotos no smagajam somam. Es jau ka cilveks sapratu, ka neko daudz mums njemt lidzi nevajag, bet Carla... Juus jau saprotat... :) Kempings ir vienkarsi lielisks (Jus redzesiet kada no bildem galerija), atrodas skaista liicii, pie katras telts vietas ir elektribas rozete un udens krans. Seit ir arii lielisks baseins ar atputas kresliem, dusas, toletes, grilla vietas, nojumes kur zavet velju, utt un tjpr. Cena ir 2eiro no cilveka un 2 eiro par telti. Nav diez ko dargi. Ja godiigi, tad sii ir mana pirmaa pieredze ar kempinga parkiem ( iznemot divas vasaras beerniibaa, kad stradaju Beberlinju atputas takaa), jo prieksroku dodu teltoshanai briivaa dabaa... bet ir cilveeki, kuriem vajag dushu, toleti un citas ekstras :) Kad telts ir uzcelta(tiesi laika lai paspetu no paglabties no pirmas lietus gaazes) dodamies uz Velas centru nopirkt kaut ko pusdienam. Kaut kas nozime viinu no Pico, sieru no Sao Jorge un shokoladi no Sveices. Jasaka gan , ka ir palicis veesaaks, nedaudz liinjaa un ir diezgan veejains. Neraugoties uz to, nolemjam piknikot okeaana krasta. Pec pusdienam pierunaju Carlu doties pastaigaa uz Rosais ciematu, kas atrodas aptuveni 7-8km uz ziemeliem un kas turisma celvedi ir aprakstits, kaa neaptverami skaists ciemats. Jasaka gan, ka tur neka nav, iznemot dazus baarus, tadel nolemjam doties talak uz ziemeliem, uz Sete Fontas parku, kas ir tads ka atputas parks ar maziem diikjiishiem, stirnaam, zakjiem (tonnaam zakju visur), utt. Loti skaists parks. Vieniigi stiprais lietus un aukstais veejs diezgan pabojaaja sviniigo noskanju , tadel atri vien dodamies lejup (cauri makonjiem, kas negarsho ka debess manna) uz Velas. Jasaka gan, ka dosanas lejup ievelkas diezgan gara, jo Carla nap pieradusi pie 25km garam pastaigam. Arii es juutos noguris, tachu to neizradu. Toties censos pierunat saisinat celju caur ganiibaam, bet Carlai ir paniskas bailes no zirgiem un kazaam. Esam atpakal ap 20.00 un peec aukstas dushas eedam konservus un dzeram alu. Atgaadina jauniibu, celoshanu, utt. Nedaudz uzdzen nostalgiju, bet ne uz ilgu laiku. Kamer bija prom, ir paradijushas jaunas teltis un tiesi mums blaus ir telts ar trim pusaudziem - 2 puisi un viena meitene. Peec skata taadi kaartiigi beerni, tikai meitenei ir kaut kaa atkariiba no zvaniishanaas. Zvanaas visiem un staasta kaa iet utt. Nav jau slikti, bet ne jau visiem tas ir jadzird. Peec vakarinjam pietiek energijas tikai lai aizvertu acis un gulet. Bet ne jau visi ir tik nogurusi ka mees. Ap 22.00 ierodas kada francu gjiemene ar petiesi apdavinu siiko. Mazaa meiteniite vispirms izstaigaa visas dushas kaartiigi aizceertot visas durvis, tad pastaigajoties cauri kempinga parkam dzied visiem paziistamo kakju kora dziesmu "Maat, es gribu eest, maat, es gribu guleet, maat, es nezinu ko es gribu". Kad meiteniite marsee garaam manai teltij, es atveru durvis un paveershu uz vinju pashu dusmiigaako skatienu kaads ir manaa arsenaalaa un tas meiteniiti aizver vismaz uz tik ilgu briidi, lai es aizmigtu. 2.diena, 1. augustsPavisam bus cetras dienas, neuztraucaties.Taatad , nakts nebija spiidoshi eerta. Sen neesmu guleejis teltii, taadeel jaapierod. Ar laiku... laiks mani izmanisiis...Loti aatri sataisamies, jo jadodas uz ostu sagaidiit dalju Carlas gjimeni. Tas noziimee, ka jau taa nosaciitais klusums un miers ir mistkastee metams. Ierodas Carlas masica ar mammu, viiru, viira mammu un diviem trakojoshiem orkaniem kur sauc Tiego and Julia. Kad shameejie ir sagaidiiti, dodamies uzeest brokasti un tad iziireet businju (tieshi taa, mees iireejam auto - var sist mani krustaa), lai dotos uz Urzulinju. Nelielu pilsetinju uz dienvidiem no Velas. Tur ir cits jauks kempinga parks un baseins, kur uzreiz pievilina visu Carlas gjimeni. Jaasaka, ka neesmu liels peldeeshanas fans uz to visu noraudziijos ar zinaamu skepsi, tacu laavos, lai mani pierunaa un arii iemetos baseinaa. Liekas, ka pirmo reizi kops pamatskolas laikiem. Jutos kaa zivs zupaa, jo uudens bija nepaarspejami saals , tacu zinaama meeraa izbaudiiju peldi. Aptuveni 2 minuutes. Tad pusdienas briivaa dabaa ar konserviem atkal. Biju nedaudz viilies, jo no riita nopirku sprotes ella, kas seit tiek pagatavotas nepareizi. Bus jaaizsuuta vinjiem kaut kas no Riigas produkcijas. Peec pusdienaam beidzot dodamies paargaajienaa. Vispirms ar businju dodamies uz Pedro kalnu , kuras sakas musu 17 kilometru garais pargajiens pa Sao Jorge augstkalni un tad lejup uz Faja do Ouvidor. Sobrid Sao Jorge ir mana miiljaakaa sala. Augstkalne ir tik briniskiga. Tu uzkap kada augstaka virsotnee un redzi ka visu salu, kas ir ka gara desa, klaj krateri... viens pie otra, un atkadina tadu kartibu itka kads milzis butu pastaigajies un atstajis peedu nospiedumus. Ap krateriem, kas dazreiz pilni udens, zaljo pienenju lauki. Skaisti. Taka vijas starp krateriem gluzi ka cuska. Viena momenta nolemu, ka, ha!, nedoshos jau ka mulkjis apkart vulkanam, bet gan skersoshu to. Jaatzist, ka ideja bija dumja un neiesaku to kadam atkartot. Lai ari no sakuma viss izskatas zals un skaists, aatri sapratu ka buus gruuti. Pirmkaart slapjaa zaale nav plauta nekad un taa bieza jo bieza sniedzas vismaz liidz viduklim loti apgruutinot kaapshanu staavajaa virsotnee. Otrkaart, zaale ir paaraugusi paari dzilaam jo dzilaam spraugaam , kas veidojushaas no lavas. Nemaz neveelos zinaat, cik dziljas taas bija, bet iekrist tajaas ir elementaari un ja tiksi sveikaa ar izmezgiitu potiiti, veresi justies ka veiksminieks. Es gan jutos vairaak nekaa veiksminieks, jo tiki cauri pilniigi sveikaa un ar to pietika, lai vairaak to neatkaartotu. Pienaaca briidis, kad grupa sadaliijaas un Carlas maasiica Saara ar mammu un beerniem devaas atpakal uz auto un mees turpinaajaam paargaajienu cetrataa, kas bija pareizs leemums, jo grupa bija klusaaka. Jaapiemin, ka Saaras viirs Zan-mishels aizdeva uz siim dienaam savu Nikon D90 ar kuru arii ir uznjemas lielaakaa dalju bilzju, kuras vareesiet apskatiit galerijaa. Tiesi ap vakarinju laiku, ap 21.00 ierodamies uz kraujas, zem kuras, kaadus 400m zemaak ir Faja do Ouvidor. Seit nu es metu komandas garu pie malas un izbadudu skreejienu lejup liidz pat restoraanam pie nelielaas ostas, kur muus jau sagaida Saara ar mammu un beerniem un Carlas vecaaki. Vakarinjas liela seriola (taa ir taad liela, garsiiga zivs), glaaze Frei Gigante baltviins no Pico un tad jau dodamies atpakal uz Urzulinju, lai kristu supermiegaa. 3.diena 2. augustsJaasaka, ka veel neesmu pieradis pie telts un arii veetras putna klaigaashana naktii var pamodinaat pat mirushos, lidz ar to piecelos noguris, bet gatavs jauniem piedziivojumiem. Piemeram, brokastim bekereja ar jaunu, laipnu baarmeni bez priekszobiem. Peec brokastiim braucam uz Topo kalnu, kur atrodas veeja generatoru parks. Siet saaksies kaapiens lejup uz Faja de Santo Cristo. Seit es tiesham jutu taadu kaa paradiizes sajuutu. Taada liela ieleja, liekas, noskirta no visiem, pilniigi zalja, ar goviim, pukjeem, kokiem, tekoshiem strautinjiem, dazjam vecam akmens majaam, akmens tiltiem, francu un vacu turistiem (jaa, vinjiem jau ir rezerveta vieta paradize) un punkts uz i ir Faja de Santo Cristo ar laguunu, kur savu nogrimsanu gaida vecas koka laivas. Interesanti, ka so ciematu nevar sasniegt ar automashiinu. Labakajaa gadijuma ar kvadraciklu no Faja de Cubres uz kurieni mes dodamies pec tam. Atzistu, ka neskatoties uz turistiem, sii ir viena no skaistakajam vietam kur esmu bijis. Distance no Santo Cristo lidz Cubres ir 5km. Berni ir jau nogurusi, tuvu atdod galus, tadel, lai nevilktu gumiju, pakjeru Tiego uz pleciem un raita soli, visiem pa prieksu, dodamies uz Cubres, lai izbaudiitu godam nopelniito alu un sulu siicim. Peec minuutem 25 ierodas arii paareeja grupa un varam pusdienot. Miljons konservu, maizes un alus. Tad dodamies atpakal uz Urzulinju. Japiemin gan taads komisks atgadiijums. Pa celam uz Urzulinju piestajam Caljeta, kur atrodas zivju fabrika, kas itka razjo neparspejamu tunci ella. Varu jau pateikt, ka ar Latvijas konserviem te nekas nespej konkureet, bet smiekliigi bija redzeet kaa plkst 16.00 noskan zvans, kas zinjo par darba dienas beigam un desmitiem sievieshu skrieshus pamet fabriku. tas tik tiesham bija skats! Bairojoshas tas skrien aaraa no teritorijas viena laika megjinot atrast mashinu atslegas un -pii, pii, vispakaart mashiinas dzied signalizaacijas atslegshanas un aizsleeghanas dziesmas :) Kad saule jau nolemj iet gulet okeanaa un par parku noskan skajsh cshhhh, saulei saskaroties ar uudeni, Carla un vinjas mamma Fatima sacel jandalinju- kur ir Fernando, Carlas teetis! Tiek izmekleets viss parks, toletes, dusas, baseins, apkaartnes baari! Nekur! Visi sievieshi, kamer es ar Zan-mishel sezam un dzeram alu, skraida apkaart un meegjina izveidot perferkto haosu.Beigas noskaidrojas, ka shis viena miera kapele pa klintim okeana krasta un medii juuras limpetus. Tie ir taadi karshiigi , eedami gliemji gliemezvakos. Salasiijis jau pilnu kuli. Tad dodamies uz tuvejo restoranu izbaudiit vakarinjas. Pasuutu steiku ( seit, diemzeel, neviens nezina, ko nozime steiks un tas tiek pagatavots, labakaja gadijuma, 1 cm biezs) un pudeli "Estevas" viina. Kad jau ir izbaudiits pilnais malks viins, saprotu , ka tas nav istais. "Estevas" vieta ir atnets "Vinho Grande" , kas ir 3 reizes dargaks. Lai nerastos starpgadijumi, es aiznesu pudeli atpakal. Etikjetes ir tiesam lidzigas un kludities nav gruuti, bet es negribu maksat 10 eiro vieta 30. Bet viesmile, vientiese, paskaidro man, ka tas ir tas pats viins un cena ir taa pati. Vairaak ar vinju ar neskaidrojos, jo izbaudiit restorana "Vinho Grande" par zemaaku cenu nekaa lielveikala ir forsi. Pec vakarinjam ar Zan-mishel eksperimeteejam fotografeejot meenesi. Tas ir sarezgiits process. Jaaitziist.4.diena, 3. augusts. Pedeja diena. Piecelos agri, ap 6.00 loti zirgts un nokreju pilnmenesi starp Pico un Faial salam. Skats ir pasakains ar violetajam debesiim fonaa. Jaasaka, ka esmu jau noguris no rakstiishanas un Juus no lasiishanas, un arii atminja nedaudz par iisu, taadeel aprakstiishu loti aatri, ko mees dariijaam. Mees paeedaam brokastis tajaa pasha bekerejaa un es, Carla, Zan-mishel, Saara un Fernado devaamies uz Faja de Sao Juao. Tur saakaam 10km garo pargajienu uz Faja de Vimes. Kaut arii paargaajiens ir gruuts, jo briiziem ir jaauzkaapj 500m augstumaa, jaatziist, ka sis ir skaistaakais paargaajiens uz siis salas. Taka vijas gar Sao Jorge dienvidu krastu, caur maziem viina daarziem un vispaar neidomaajami idilliskaam vietaam. To ir gruuti izstaastiit tas ir jaaredz. Un, jaa, tad Faja de Vimes mes izbaudijam uz vietas audzetu kafiju un tad atpakal uz Urzulinja, kur savacam savas mantas, lai dotos uz Velas. Tur vakarinjas Jahtu klubaa, kur satiekam vienu manu couchsurfer no Anglijas - Steve, un tad atpakal uz Hortu. Piedodiet par beigam, bet esmu noguris no rakstishanas un mans veeders kurskt. Cau! Izbaudiet galeriju!

Sao Jorge, Azores

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem