Saulainās dienas Tunisijā

  • 4 min lasīšanai
Man Tunisija paliks atmiņā kā silta, draudzīga, saulaina valsts, kur gribas atgriezties vēl un vēl. Braucām caur JTL 2007.gada septembrī. Tunisiju izvēlējamies tādēļ, ka ļoti gribējās redzēt Sahāru un pabraukt ar kamieļiem. Bet nu par visu pēc kārtas. 1.diena: Vakarā ielidojām Monastiras lidostā, kur noformējām iebraukšanas dokumentus un meklējām Teztour pārstāvi. Ātri atradām, iekāpām autobusā un braucām uz Susi. Tas siltais gaiss, kas tevi apskauj, kad tu tikko izkāpj no lidmašīnas, ir kaut kas neaprakstāms. Pa 50 minūtēm bijām klāt. Mēs izvēlējamies viesnīcu Sousse Palace 4* HB. Viesnīca ir OK, bet jo īpaši laba bija ēdināšana. Aukstais galds, dārzeņi, gaļa, saldumi, augļi. Visam gana plaša izvēle. Katru vakaru bija īpašais ēdiens - truša cepetis, tuncis un t.t. Tā kā alkohols nebija iekļauts, pirkām vīnu (maksāja 15 USD pudelē), bet bija garšīgs. Bija patīkami arī tas, tad katram viesim pēdējā vakarā tika izrotāts galds ar ziedu lapiņām un svecēm. Ar numuru mums gan nepaveicās, jo par skatu uz jūru pieprasīja papildus 50 USD, ko mēs nesamaksājām, līdz ar to mūsu skats bija uz vietējo iedzīvotāju namu logiem (redzējām dažas kolorītus skatus:) Mēs izdomājām, ka lielākoties atradīsimies ārpus numura, tāpēc īpaši nepārdzīvojām. Un tas bija pareizi, jo: 2.diena. Jūra, jūra, jūra... Celos agri, jo gribejās redzet saullēktu (ap 7 no rīta). Apbrīnojami - sārta saule, jūra, kuģi, pludmale... Tads klusums, miers un brīvība. Ap 11 ielas kļuva pilnas ar cilvēkiem, un arī mēs devāmies uz medīnu (pilsētas centrs un tirgus), kas atradās aptuveni 500m no viesnīcas. Tās ielas ļoti atgādina skatus no filmas Briļjanta roka tik pat šauras, ar mazām durvīm. Uzkapam visaugstakaja tornī (~ 3 USD no cilvēka), no kura pavērās skats uz jūru, ostu, pilsētu. Gids gan mūs uzreiz pabrīdināja, ka valsts iestādes un militārus objektus ir stingri aizliegts fotogrāfēt. Runājot par drošības līmeni - tas ir ļoti zems, jo no tā torņa varēja ļoti vienkārši izkrist, bet tāpēc jau tā ir Āfrika. Otru dienas pusi pavadījām pie baseina un jūras, kas atradās 100 m attālumā. Starp citu, izrādījās, ka septembris ir medūzu sezona, kuras nesāpīgi, bet nepatīkami un negaidīti dzēla (līdzīgi nātrēm). 3.diena. No rīta izdomājām braukt ar kuģīti. Pērkot no JTL, tas maksāju 40 USD no cilvēka, bet uz vietas kuģu piestātnē ~20 USD. Cenā bija iekļautas pusdienas, kā arī vairākas smieklīgas atrakcijas ar tūristiem. Dienas otrajā pusē nolēmām braukt uz pilsētu El Kantau, kas atrodas ~ 6 km no Suses. Braucām ar smieklīgu atobusu, kas viņiem saucās Tuk-Tuk, bet ir kaut kas ļoti līdzīgs mūsu Mežaparka autobusam. Maksājāja ~7 USD no cilvēka turp atpakaļ. El Kantau ir ļoti skaitsta pilsēta, ar izkoptiem dārziem, ostu, molu. Jāsaka, ka dzīve tur ir dārgāka kā Susē vai Monastirā, bet ir arī saprotams kāpēc tas tā ir. 4.diena. Atkal saullēkts... Tik spožs un neaizmirstams. Apgājām apkārt visai vecpilsētai, ko ierobežo tāda kā mūra siena. Ienācām muzejā (UNESCO piemineklis), kurš itkā oficiāli bija slēgts remontu darba dēļ, bet tā darbinieks mīļi mūs aicināja iekšā (pa 4 USD no cilvēka) un pat uzaicināja skatu tornī, kur manam vīram palika vienkārši bail, kas tas tornis sabruks... Bet skati vienreizēji. 5. un 6. diena. Šīs dienas bija kolosālas, jo tas bija 2 dienu ceļojums uz Sahāru. Izbraukšana bija 6. no rīta, kad apkārt ir galīgi tumšs un vēl gribas gulēt. Mums bija gids Samirs, un uzreiz gribu pateikt, kas tas bija vislabākais gids, ko es kādreiz esmu redzējusi. Viņs nepārtraukti stāstīja par Tunisiju, tās tradīcijām, ekonomiku, politiku, reliģiju, izglītību, tukrlāt tas viss tika stāstīts pasaku un leģendu formā. Samirs pats kādu laiku dzīvoja ārpus Tunisijas un tam bija plašs redzesloks arī attiecībā uz ārpasaulē notiekošo, un kad viņš runāja par savu dzimteni -Tunisiju, man pilnīgi asaras bija acīs. Ekskursijas laikā mūs cienāja ar maizi, pārklātu ar olīveļlu un medu. Pirmā pietura bija amfiteātris El Džem pilsētā. Celtne ir iespaidīga un labi saglabājusies. Vienīgi, arābi pie amfitēatra ir ļoti viltīgi: tie redz, ka cilvēkiem ir karsti un vajadzīgi lakati uz galvas un bļauj, ka viņu lakats maksā edin dinar (~40 santīmi). Kad pienāc klāt un dod 1 dināru, tirgotājs pasaka, ka lakats maksā 25 dinārus. Tad mēs braucām un tusknesi, visapkārt - olīveļlu koku plantācijas un kaktusi. Apstājamies vienā no plantācijām, kur mums parādīja, kā vāc dateles, granātābolus. Pagaršojām arī palmu sulu (kaut kas līdzīgs kokosriekstu pienam). Interesant ir tas, ka palmu sulu var dzert tikai svaigu, pēc 24 stundām tā pārvēršas par 30 grādu stipru alkoholu. Jo tālāk no jūras braucām, jo mazāk koku un vairāk smiltis. Piestājām piei beduīnu mājām, bet man tur gan nepatika, jo likās, ka mēs lauzāmies citu cilvēku dzīvēs. Piemērām, mēs ienācām viesistābā, bet tur guļ namatēvs un skatās TV. Tālāk pusdienas Sahāras viesnīcā un celš tālāk. Ceļi gan tur ir strauji un neparedzami un kā mūsu gids teica : Ja jums ir bail, tad aizveriet acis, kā to dara mūsu šoferis. Ap 6 vakarā piestājām viesnīcā, kur bija paredzēta nakšņošana. Mūs ietērpa strīpainās drēbēs un palaida pie kamieļiem. Kamieļi gan bija lieli, bet tajā pat laikā ļoti mīļi. Skatijāmies saulrietu tuksnesī, drošsiržiem bija iespēja pavizināties ar arābu zirgiem. Pēc vizināšanas ar kamieļiem un fotogrāfiju saņemšanas atgriezamies viesnīcā, kur mūs gaidīja vakariņas un termālie baseini (pēc baseina gaišie peldkostīmi palika brūni). Nākamajā rītā (ap 6) barucām uz sāls ezeru (lielākas pasaulē), kur sagaidijām saullēktu. Un tad bija džipu safari... Tādus piedzīvojumus es nebiju gaidījusi, dazreiz likās, ka džips tūlīt apgāzīsies. Redzējām vietas, kur filmēja filmas Zvaigžņu kari un Angļu pacientu Eksursija beidzās ar Atlasa kalnu un Keruānas apmeklēšanu. Keruānā ir vislētākie suvenīri un somas, arī neaizmirstami paklāji. 7. un 8.diena. Gulējām pludmalē, iepirkamies. Par iepirkšanos - ir ļoti izdevīgi pirkt ādas iztrādājumus (es nopirku 4 somas no 4 līdz 10 LVL), makus, siksnas. Nopirku arī māla traukus, kas ir roku darbs, garšvielas, olīveļlu, austrumu saldumus, ādas apavus. Arī dažas rotasslietas, kas ir vairāk simboliskas, nekā dārgas. Kopumā, Tunisija ir lieliska valsts. Lielākā daļa iedzīvotāju pārvalda 2 valodas. Tunisijā ir ļoti reti uzbrukumi tūristiem. Tā ir ļoti draudzīga valsts un atbalsta dažādas reliģijas. Cenas ir patīkamas (joprojām atceros lielu biezu augļu kokteili karstā dienā pie baseina pa 5 USD, kur bija samalti kivi, mango, banani un t.t.). Ja gribas nedaudz eksotikas un daudz siltuma, droši brauciet!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais