Gruzijas kontrasti (turpinājums) 22.08.2012. Tbilisi. Stāsts par gruzīnu taksista sapņiem...

  • 5 min lasīšanai
  • 410 foto
22.08.2012. Tbilisi. Stāsts par gruzīnu taksista sapņiem un saldējuma vērtu braucienu... Rīts pienāk ātrāk nekā gribētos, bet tā kā esam paraduši celties agri no rīta arī Latvijā, tad ieradumu nemainam...esam pamodušies, līdz solītajām brokastīm vēl laba stundiņa...apkārt mūsu istabai balkons, un rokas stiepienā var dabūt vīnogas un vīģes. Man tiek atnesta sauja ar vīģēm...mmmm, gardas... brīnišķīgs dienas sākums!
Dodamies brokastīs. Labi, ka esmu iepriekš šo to palasījusi par kafijas izvēli Gruzijā- te ir škīstošā kafija vai smalki samalta, pa turku modei gatavota. Man somā līdzi malta Jacobs kafija, un esam priecīgi, ka varam baudīt ierasto kafiju. Brokastis pārsteidz- labā nozīmē...ir jogurts, maize, sviests, siers, šķiņķis un omlete, un bumbieru povidla. Hoteļa pagalmā gorās divi kaķi. Ruds ar baltu un melnis, kurš paliek aiz kadra. Gruzīnu kaķi ir slaidi, un īsti diedelnieki- ēstu pat maizi.
Kā turpmāk noverojām, tādi pat ir suņi...kārni un badīgi. Par mājdzīvnieku labsajūtu ļaudis sevišķi nesatraucas. Pārējie brokastot nāk vēlāk. Bet kad ierodas gids Vaho, visi esam kaujas gatavībā doties iepazīt Tbilisi. Vaho ir jauns gruzīnu puisis, mācījies mārketingu un kādu laiku padzīvojis Vācijā. Man patīk, kā viņš stāsta par Gruzijas vēsturi un senām leģendām apvītiem notikumiem....pa laikam stāstījumā iepinas kāds slenga vārds, piem. tjipa. Tas liek saausīties un pasmaidīt. Vecpilsētas nerestaurētā daļa ir bēdīgā paskatā, bet interesanta un dzīvo savu dzīvi...
Staigājam pa vecpilsētu, kāpjam augšup, lai redzētu Tbilisi panorāmu un vēl augstāk- pie Mātes Gruzijas. Tad dodamies lejup un pa Draudzības tiltu uz pilsētas jaunāko daļu.
Vaho pilnība pielāgojas mūsu ritmam un vēlmēm. Tas ir aizkustinoši un patīkami. Kad esam sakarsuši, tad pasēžam kādā no āra kafejnīcām un veldzējam slāpes, kad noguruši, lai kātotu tālāk, tad Vaho mūs ved Tbilisi metro pazemē... Izrādās, pilsētas transportam derīgs viens plastikāts uz mums visiem astoņiem ( maksā 2 Lari), nepieciešams tikai apmaksāt un ielādēt vajadzīgo braucienu skaitu. Pēc tam šo elektronisko karti var atdot operatorei, un saņemt savus 2 lari atpakaļ. Līdz tirgum braucam ar pilsētas busiņu... apstiprinās pagājušā vakara iespaidi- satiksme ir intensīva un ātra, visur pīpina un taurē... Tirgu biju iedomajusies lielāku, bet tāpat ir ko redzēt, ko iekārot, par ko kaulēties un gala beigās nopirkt ar'.
Igors dabon pagaršot no visiem garšvielu traukiem... tad kaut kā saprot un izlemj, kas tieši būtu jāpērk. Es gribu čurčelu un augļus. Esam iepirkušies, un dodamies ar metro līdz Brīvības laukumam, kur no rīta sākām savu ekskursiju pa Tbilisi. Pa ceļam satiekam Agri un sarunājam, ka vakarpusē ejam uz pirti un sērūdens baseiniem, un pats vakara noslēgums būšot kādā interesantā restorānā. Līdz pirtī iešanai vēl labs laiciņs, arī ēst gribas... Dodamies uz restorānu, kurš atvērts 24 stundas. Tā ir palielāka ēstuve, mazliet bezpersoniska, bet ēdiens izskatās labs. Tur izvēlamies ēst hinkaļus- ,,lielos pelmeņus,, ar gaļas, piparu un kindzas pildījumu. Visa ceļojuma laikā apmeklētajos ēstūžos- restorānos un krodziņos, tā bija vienīgā vieta, kur tie ēdienkartē piedāvāti fritēti, tā sacīt modernā versija. Klasiskajā variantā tie ir vārīti ūdenī. Un tā... katram pa šķīvim ar pieciem hinkāļiem, un nu mums jātiek ar tiem galā. Igors jau pie otrā atkož pareizāko veidu, kā turēt un no kura gala kost, lai gardo milzu pelmeņa buljonu dabūtu mutē bez tecināšanas un pilināšanās. Iekož un sūc, tad apēd pašu...garšīgi un sātīgi! Es iemanos pie trešā vai ceturtā, toties saprotu, ka hinkaļu sainīšu ,,astītes,, paredzētas parocīgākai turēšanai pirkstos, ne ēšanai, jo tur mīklas pušķis vien. Esam paēduši un vīnu padzēruši, nu dodamies pa mūsu ielu, un pievienojamies biedriem, kuri ēd un dzer tavernā ,, Guliani,,- pagrabiņā, kurā mūs tik labi uzņēma un pabaroja pirmajā vakarā. Saimnieces sasveicinās ar mums kā ar labiem paziņām, un arī te baudam vīnu, bet mūsu vīrieši pa čačas mēriņam. Pirms pirts vēl pastaigājam pa pilsētu. Šķiet, ka laiks šeit apstājies...kaut kas tamlīdzīgs ir atmiņās no bērnības dienām.
Ir jau satumsis, kad dodamies uz pirti. Pirms iešanas pirts telpās uzrodas pirtnieks, un diezgan uzmācīgi piedāvā masāžu- vienam cilvēkam 10 Lari. Sakam, ka tad jau manīs, bet aktīvais gruzīns pēc brītiņa ir klāt atkal... un daži piekrīt un dabon kārtīgu ieziepēšanu un berzēšanu ar sūkli, kurš protams ir viens (škiet ne visai higiēniski, bet vietējie uz tīrības lietām neiespringst) un kaut ko līdzīgu kostoprava pakalpojumiem. Kad gruzīnu masieris nāk ar piedāvajumu pie manis, vienkārši nosaku, ka mans vīrietis negrib, lai mani aiztiek kāds cits... un tas nostrādā- vairs nekādu piedāvājumu. Pirts ir sauna, gaiss baseinu telpā ož pēc puvušām olām- ūdens tiek ņemts no karstajiem sērūdens avotiem. Karstajā baseinā ūdens ir mīksts un, paberzējot starp pirkstiem, šķiet ziepjains. Pie karstuma pierod, pie smakas arī... baudam pirti un mērcējamies baseinos. Melnā tēja ar citronu, pēc relaksējošās pirts un peldēm, ir tieši laikā. Mums vēl viss vakars priekšā... Hotelī nometam pirtslietas, un ejam stopēt taksi. Agris mūs iepriekš ir brīdinajis, cik maksātu brauciens līdz norunātajai tikšanās vietai ( 3- augstākais 4 Lari), un ka labāk cenu norunāt pirms kāpšanas mašīnā. Vakarā uz ielas takšu daudz. Mūs aizvizina par 3 naudiņām... Agris ved mūs kaut kur pazemē, uz izkārtnes vien pagūstu izlasīt uzrakstu- Hinkalu restorāns. Tā ir milzīga, piepīpēta telpa ar galdiņiem, kuri nošķirti viens no otra ,, aizgaldiņos,, ar samtā tapsētiem dīvāniņiem. Gruzīnu muzikanti un dziedātaji ik pa laikam kāpj uz skatuves un iepriecina publiku...cilvēki ēd, dzer, priecājas, dzied līdzi un dejo deju placī. Mūsu galdiņu apkalpo jauns gruzīnu puisis- izklaidīgs vai jau iereibis, jo pie balkus galdiņa viņam ik pa laikam tiek ieliets čačas mēriņš, kuru viņs slepus ierauj arī. Viss šeit notiek vienkārši vai vienkārši nenotiek... kad atnes vajadzīgo šķīvju skaitu, tad ilgi sēžam un gaidam dakšiņas, kad atnes ēdienu, tad pa divi lāgi jāatgādina par maizi... tas īpaši netraucē un neuztrauc, vismaz esot Gruzijā. Esam jau pamanījuši un nemaz negatavojamies pretoties šim nesteidzīgajam notikumu ritumam.. tāds šeit laikam dzīves stils- bez īpašas steigas, mazliet laisks, par niekiem neviens nesatraucas un neiespringst, kā ir, tā ir...jo beigās taču viss ir labi. Pēc tam Agris ved mūs uz savu bāru- tur pilns jauniešu, skaļi un priecīgi... Sēžam un klausāmies, jo lielākoties runā Agris- stāsta par to kā ieradies Gruzijā, par šo valsti un tās ļaudīm, un par tādiem kā mēs- cilvēkiem, kas Gruziju vēlas iepazīt. Ir jau krietni pāri pusnaktij, kad ejam ķert taxi. Viens prasa par vešanu pārāk daudz, stopējam nākamo. Šoferis prasa 4 naudiņas, Igors pieklājīgi kaulējas... taksists jautā no kurienes esam, uzzinot , ka no Rīgas, Latvijas, saka, ka vedīšot mūs par velti. Mēs pārsteigti, bet parunājoties, nonākam pie smieklīga secinājuma, ka tirgojamies viena saldējuma vērtā lari dēļ ( mūsu naudiņās tie 33 santīmi), un tāpēc ciemiņus vedīšot vispār par velti. Gruzīnu šoferis stāsta, ka ar taksista darbu piepelnās vakaros un naktīs, un, lai gan viņam pāri 40, ģimenes neesot. Latvijā esot bijis vairākas reizes- Jelgavā. Tur ciemojies pie radiem. Jautā mums, kas jauns Latvijā, vai ar 60 tukstošiem eiro te varot kādu biznesu uzsākt. Igors saka, ka tad jāvēr vaļā gruzīnu restorāns, jo Rīgā zināms tikai viens-,, Ibērija,,. Spriedelējam- izdevīgāk, ka pašam zeme un īpašums, bet vai to iespējams iegādāties pilsonim no neEiropas Savienības valsts? Gruzīns saka, ka tad mums viņam Latvijā sieva jāmeklē, pilnā nopietnībā apņēmīgi pieraksta Igora mob. tālruņā nummuru un e-pasta kastes adresi. Mēs ar Līgu tikmēr klusi ķiķinam, ka nu mums būs jātēlo savedējas... Šķiramies Brīvības laukumā. Un kas to lai zin, varbūt tiešām kādu dienu Igora e-pasta kastē vai tālrunī būs ziņa no vēlīgā gruzīnu taksista... Nākamajā dienā mums priekšā ilgs, nezināms un kā izrādās arī ekstrēms ceļš. Bet par ekstrēmu mēs uzzināsim tikai ceļā uz Omalo. Stāsts par Tušetiju, kalniem un tur piedzīvoto turpinājumā...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais