Gruzijas kontrasti. 21.08.-30.08.2012.

02.09.2012
1 min lasīšanai
406 foto

21.08.2012. Par ceļojumu uz Gruziju esam izlēmuši jau pusgadu iepriekš. Esam 8 cilvēku grupa. Izlidojam ar Airbaltic lidmašīnu no Rīgas lidostas 19:30. Tbilisi lidostā ielidojam plkst.23 pēc Latvijas laika, pēc vietēja laika tur jau pusnakts- 24. Lidostā mūs sagaida Agris no http://www.exploreoutdoor.ge/ Tā ir kompānija, kura organizējusi mūsu braucienu, vadoties no mūsu vēlmēm un finansiālajām iespējām. Jāpagaida vēl pāris cilvēku, un tad dodamies uz busiņu, kas turpat pie lidostas jau mūs gaida. Patīkami, ka viss tā organizēts un norit bez aizķeršanās. Esam saguruši un gribas ātrāk tikt naktsmāju vietā, un arī vēders drusku kurkst. Esam jau vienojušies, ka dosimies naksnīgajās Tbilisi ielās, atradīsim kādu vietu, kur varam pasēdēt un paēst. Dodamies Tbilisi virzienā. Lidosta ir ārpus Tbilisi, sanāk gabaliņu braukt- pirmie iespaidi par satiksmi rodas, kad mūsu busiņu pilsētas nomalē, pīpinādams, pamanās apdzīt kāds vietējais un pa labo pusi. Arī busa šoferis brauc ātri, un tikpat ātri dod pa bremzēm, spoguļos skatās maz, ja apdzen, tad pirms tam uztaurē. Top skaidrs, ka izvelēts labākais pārvietošanās variants- vietējais šoferis, kas zin kur un kā braukt.

Tbilisi ir skaista! Nakts tumsā izgaismoti nami, baznīcas, tilti un Mātes Gruzijas statuja kalna galā. Iespaids ļoti jauks. Viesnīca atrodas Tbilisi vecpilsētā. Atstājam savas mantas un dodamies... Izrādās, ka uz ielas, pie kuras pagalma mājā ir mūsu hotelis ,,VIP,, ,atrodas gan naudas maiņas punkti, gan mazāki un lielāki veikaliņi un arī dažāda tipa ēstuves un krodziņi. Puiši samaina naudu, un mēs nolemjam, ka neiesim uz ēstuvi, ar nosaukumu ,,24 stundas,,, un kura atrodas pie Vecpilsētas sakoptākā laukuma, bet dodamies pa mūsu ielu atpakaļ un atrodam mazu pagrabiņu- omulīgu tavernu ,,Guliani,, (,,guli,, tulkojumā no gruzīnu val. nozīmē ,,sirds,,). To mums vēlāk izstāsta krodziņa saimniece. Esam pārsteiguši krodziņa saimnieces ar savu vēlīno ierašanos. Ir jau ap vieniem naktī... Lai gan krodziņa darba laiks beidzas, mūs projām neraida- viesmīlīgās saimnieces atvainojas, ka nevarēs piedāvāt visu virtuves klāstu, tomēr sagāda mums krietnas vakariņas- gaļas ēdienu- ostrij, kas nemaz neesot tik ostrijs, hačapuri un tomātu gurķu salātus. Daži nomēģina čaču, citi vietējo alu, es izvēlos labu sauso sarkanvīnu. Saimnieces izskatās sagurušas, bet ļaujas mūsu sarunām un jokiem. Viņas iepazīstina un stāsta par Gruziju, vīnu, čaču, un mūsu pirmie iespaidi ir- Gruzijas ļaudis ir atvērti un viesmīlīgi, ēdiens gana pikants, čača sildoša un vīns veldzējošs. Šajā krodziņā iegriezīsimies arī nākamajā vakarā, jau kā labi paziņas.