Barselona. Mītu kliedēšana, ieteikumi un novērojumi.
|
Ieva Dzelme - Romanovska
|
Mana līdzšinējā ceļošanas pieredze liecina, ka vislabāk pirms došanās uz svešu valsti iepriekš iepazīties ar visu pieejamo informāciju, tostarp citu cilvēku piedzīvojumiem un ieteikumiem. Tā arī esmu rīkojusies un parasti man tas ir noderējis. Taču Barselonas gadījums bija pilnīgs pretstats. Informācijas ir daudz, bet galu galā, nesaprotamu iemeslu dēļ, tā lielā mērā ir vai nu pilnīgi aplama vai gluži vienkārši nesaprotams pārpratums. Tāpēc atļaušos papildināt milzīgo informācijas jūru arī ar saviem vērojumiem. Man pašai tādi pirms braukšanas būtu noderējuši. Varbūt tie palīdzēs sakārtot domas citiem, kas pošas Barselonas virzienā.
Mītu kliedēšana
Zog tā, ka bail!?
Visur, kur vien lasīju par Barselonu, bija pieminēts, ka zagšana tur ir vienkārši neiedomājama. Sākumā īsi negribējās tam ticēt, jo nekas tik traks iepriekš nebija ne dzirdēts, ne piedzīvots, kaut ceļojusi esmu gana. Taču i-netā atrodamie cilvēku stāsti par savu nelaimīgo pieredzi un neskaitāmi piedzīvoto zagšanas shēmu izklāsti darīja savu. Kad galu galā nejauši uzdūros tādai lapai kā www.robbedinbarcelona.com, tiešām kritu izmisumā, jo radās iespaids, ka netikt apzagtam ir praktiski nereāli.
Realitātē neko no visām zagšanas šausmām nepiedzīvojām un nemanījām. Var jau būt, ka mums vienkārši paveicās. Un, ja tā, tad esam par to bezgala priecīgi! Tomēr vairāk ticama man šķiet versija, ka Barselona lielā mērā ir tāda pati lielpilsēta kā citas. Noteikti, ka zog visās, tāpēc ir jāuzmanās. Tā teikt – sargies pats un Dievs tevi sargās! Galu galā mēs, kas dzīvojam Rīgā, un ikdienā piedzīvojuši centrāltirgu, 15. trolejbusu, mikrorajonus vēlās vakara stundās utt., esam tik loti pieraduši uzmanīt savas mantas un uzmanīties paši, ka kabatas zagļiem neesam tas vieglākais mērķis. Varam izturēties kā ikdienā un būt drošībā.
Nē šortiem un flipflopiem?
Praktiski visas i-net lapās, ko caurlūkoju, tiek uzsvērts, ka Barselonā puiši visi kā viens staigā garajās biksēs un slēgtos apavos. Nekādu šortu vai flipflopu. Tā ģērbjoties tikai tūristi, kas tad arī visvairāk pievēršot zagļu uzmanību, un nabaga šortos tērptie viens un divi tiekot aptīrīti tā, ka paši to pat nemanot.
Realitāte ir diametrāli pretēja. Šortos staigā gandrīz pilnīgi visi. Arī vietējie. Un tā nudien ir saprātīgākā apģērba izvēle vasarā. Nedēļu augustā, ko pavadīju Barselonā, gaisa temperatūra turējās virs +30 grādiem ēnā. Garajās biksēs un slēgtos apavos tādā karstumā var dabūt galu jeb, kā minimums, sajusties kā elles priekškambarī. Pie kam Barselona taču ir piejūras pilsēta. Liela daļa cilvēku pilsētas ielās dodas peldēties vai nāk no pludmales. Un, protams, viņi ir ģērbušies, teiksim tā – ļoti relaksēti. Tā, ka esiet nu prātīgi un nemokiet sevi! Sekojiet laikapstākļu diktētajiem noteikumiem. Ja ir karsti, ģērbieties tam atbilstoši, jo arī vietējie Barselonā dara tāpat.
Maģiskās strūklakas – tā ir katarse!!! / ???
Biju lasījusi, ka Barselonas maģiskās strūklakas ar gaismas un mūzikas efektiem ir kaut kas tik satriecošs, ka faktiski tas arī ir visas Barselonas kulminācijas punkts. Manīju arī ieteikumus tieši ar strūklaku apmeklējumu noslēgt ceļojumu, lai spilgtākais iespaids paliktu kā pēdējais un labākais.
Strūklakas mums, protams, patika. Diez vai tās var nepatikt. Bet nešķita, ka tas ir spilgtākais, ko Barselonā redzēt. Mums elpa aizrāvās no Montserratas varenajiem kalnu skatiem, tiešām pamatīgu iespaidu atstāja Barselonas Olimpiskais stadions, bet visspilgtākais iespaids palika par Tibidabo kalnu. Tieši ar braucienu Tibidabo kalna baznīcas tornī es ieteiktu noslēgt Barselonas brīvdienas. Skats uz Barselonu, jūru un kalniem no baznīcas torņa smailes saulrietā ir vārdiem neaprakstāms! Mums tas šķita kaut kas ļoti īpašs un brīnišķīgs! Bet tas, protams, ir gaumes jautājums.
Un galu galā – pāris ieteikumu!
Minieties!
Silti iesaku kaut uz brīdi mest mieru tūristu autobusiem, metro un bezgalīgajai kājāmiešanai (kaut pēdējos divus no minētajiem arī izmantojām, jo, kur tad nu pilnīgi bez metro un staigāšanas...), lai dotu priekšroku velosipēdam! Barselonā tos var iznomāt gan uz pāris stundām, gan vairākām dienām. Mēs šo iespēju izmantojām un velo braucieni kļuva par mūsu Barselonas brīvdienu brīnišķīgu piedzīvojumu.
Rīgā ar velosipēdu braucu ļoti reti. Ja tomēr to daru, tad Mežaparkā vai uz Vecāķu pusi. Ne gluži tāpēc, ka man nepatīk mīties, bet gan tādēļ, ka Rīga man nešķiet velosipēdistiem draudzīga vide. Veloceliņu nav daudz, ielas un trotuāri šauri, lēzenu nobrauktuvju bieži nav. Tiem, kam nav vēlmes apgūt bezmaz BMX cienīgas prasmes, īsti viegli neiet. Barselona ir velosipēdistiem ļoti patīkama vide. Daudz veloceliņu, plaši trotuāri, ērtas nobrauktuves. Braukt var pat tie, kam citur to darīt būtu bail. Pārvietojoties ar velosipēdiem, var pagūt apskatīt tiešām daudz un pabūt vietās, kas ir tālu no tūristu pārpludinātajiem punktiem. Izstaigāt to būtu praktiski nereāli, jo kājas var izturēt tik, cik var. Un Barselona ir gana liela.
Dzīvoklis vs viesnīca
Mūsu ceļojumu pieredze liecina, ka viesnīcās dzīvot ir labi un tam nenoliedzami ir savas pozitīvās puses, kā dēļ to esam darījuši daudz un nākotnē darīsim atkal, tomēr tieši apmešanās dzīvoklī rada to īpašo sajūtu, ka esi vietai piederīgs – savējais. Dodoties uz Barselonu izlēmām, ka nevēlamies justies kā tūristi, katru dienu staigājot turpu šurpu gar viesnīcas recepciju, bet, līdzīgi kā iepriekš Portugālē un Maķedonijā, sajusties neatkarīgi un pēc iespējas vairāk iejusties vietējā vidē, apmetoties dzīvoklī. Un jāatzīst, ka nevienā no gadījumiem, arī ne Barselonā, to nenožēlojām. Uz balkona brokastojot un žāvējot slapjos peldkostīmus, staigājot pa šaurā gaitenīša kāpnēm uz/no dzīvoklīša, vakarā malkojot vīnu, vērojot garāmgājējus, pamājot sveicienu pretējo māju iemītniekiem, jau otrās uzturēšanās dienas vakarā jutāmies kā vietējie, ļoti iederīgi un piederīgi.
Uz jūru!
Šis nu gan nebūs nekāds specifiskais ieteikums, bet neuzrakstīt es to vienkārši nespēju. Skaidrs, ka Gaudi šedevri ir jāredz, skaistie parki un katedrāles jāizstaigā. Tomēr atcerieties arī par jūru! Nav gluži tā, ka tiem, kas visu mūžu dzīvojuši pie Baltijas jūras, pie citām jūrām nekā jauna nebūs. Barselonas pludmale, lai arī raupjākām smiltīm, ir tiešām jauka! Palmas, saule un dzidri zilais, siltais ūdens iedvesmo un iepriecē. Ar Vidusjūras viļņiem gan ir jāsarod. Pavēlā vējainā vakarā es no ūdens iznācu ar pamatīgi nobrāztu elkoni, jo vilnis mani veikli nogāza zemē, pārvēlās pāri un parāva sev līdzi. Nākamajā reizē gan es jau zināju, ar ko man darīšana, un iemanījos ar viļņiem sadzīvot. Tā teikt – pie visa ir jāpierod un viss prasa zināmas prasmes.
Lai nu kā ar mītiem un ieteikumiem, skaidrs, ka Barselona ir lieliska pilsēta! Tā ir skaista, pārsteidzoša, relaksējoši brīva un iepriecinoša. Pat suņi Barselonā izskatās brīvi, pilnīgi relaksēti un laimīgi. Un, kāpēc ne, ja saimnieki ar tiem spēlē bumbu, bužina un samīļo, bet saulīte spīd ik dienu. Tāds pozitīvs iespaids par Barselonu. Lai arī Jums tur izdodas brīnišķīgas Barselonas brīvdienas!!!
