Ikšķiles noslēpumi atklāti!
|
Latvijas Aizsargu Organizācija
|
Turpinot „Apceļo dzimto zemi!” pārgājienu sēriju, 25. un 26. augustā notika jau trešais pārgājiens šajā vasarā – šoreiz Ikšķiles novadā. Šo pārgājienu mērķis ir iepazīt Latvijas skaistumu, vēsturi un vērtības un darīt to ar minimālām izmaksām.
Šajā gadījumā Ikšķile tika apceļota faktiski bez jebkādiem izdevumiem (ja neskaita vilciena biļeti), galvenokārt pateicoties aizsargam Kasparam Špēlim, kurš organizēja šo pārgājienu pa savu dzimto novadu. Mazāki izdevumi nenozīmē sliktāk pavadītu laiku, ja pasākumu organizē zinoši cilvēki – šis noteikti nebija standarta pārgājiens, drīzāk neliels piedzīvojums patīkamā kompānijā. Apskatāmo objektu bija ļoti daudz, tāpēc tā bija ļoti intensīva pieredze.
Pārgājiens sākās jau izkāpjot Ikšķiles dzelzceļa stacijā, kur mēs uzzinājām par šīs stacijas vēsturi, kā arī apskatījām mītiem apvītā padomju kurjera Teodora Nettes piemiņas akmeni. Dienas gaitā nonācām arī nesen atjaunotajā Ikšķiles luterāņu baznīcā, pareizticīgo baznīcā un Ikšķiles vecajā kapsētā. Visās šajās vietās novērojama interesanta latvisko simbolu (ausekļa un krustu krusta) un kristīgo simbolu „kopā sadzīvošana”. K.Špēļa stāstītais tikai apliecināja, ka, lai arī Ikšķile bija vieta, no kuras Latvijas teritorijā tika sākta kristietības izplatīšana, vietējie iedzīvotāji to pieņēma visai negribīgi. Vēlāk mēs devāmies apskatīt pirmās mūra celtnes Latvijā – Sv. Meinarda baznīcas – drupas. Tā kā Daugavas ūdenslīmenis bija pazemināts, uz šo „salu” varēja doties sausām kājām.
Ikšķiles vēsturi nevar skatīt atrauti no Daugavas – arī tās tagadni lielā mērā ietekmē padomju varas nodarītais posts, kā rezultātā ir appludinātas plašas teritorijas, veseli kapulauki, senas viensētas un kopējā ainava padarīta krietni nepievilcīgāka. Par spīti tam Ikšķile varētu būt viena no sakoptākajām Latvijas pilsētām ar teicamu infrastruktūru. Pēc līvu kapulauka apskates Kābeļkalnā un Nāves salas apskates no šī kalna virsotnes mēs nonācām Karmela klostera baznīcā, kas, manuprāt, bija interesantākā šī pārgājiena daļa. Milzīgajā namā, kas uzcelts pilnībā par ziedojumiem, dzīvo septiņas māsas, lai arī vieta ir kopumā divdesmit vienai. Vairāk netiek pieļauts, lai saglabātu ģimenisko sajūtu. Karmela ordeņa māsu galvenā misija, atšķirībā no citiem Latvijas klosteriem, kuros nodarbojas ar aktīvu palīdzēšanu dažādām atstumtajām sabiedrības grupām, ir lūgšana. Māsas šeit pilnībā nododas lūgšanām un darbam. Šobrīd klosteris vēl ir pieejams cilvēkiem no ārpuses (protams, piesakoties, un arī tad ne vienmēr), bet pēc klauzūras izveidošanas māsas dzīvos gandrīz pilnībā nošķirtībā no ārpasaules. Jāsaka, ka noskaņa šajā namā ir ļoti īpaša – valda milzīgs klusums, tīrība un gaisma, kas visvairāk ir novērojams galvenajā lūgšanu telpā.
Vakarpusē devāmies uz Tīnūžu muižu, kuras muzejā mūs gaidīja siltas vakariņas un guļamvieta. Ceļš uz turieni izvērtās visai garš, un tas ļāva mums vakara tumsā novērtēt apkārtējās dabas skaistumu.
Nākamajā rītā mums tika pastāstīts par vācu diversantu apmācību Tīnūžu apkārtnē un pasākums turpinājās. Neesmu pieminējis visus objektus, taču kopējam iespaidam ir pastāstīts pietiekami. Ikviens šāds pārgājiens paver jaunu apvārsni un katrs var atklāt, ka tepat netālu slēpjas lietas, par kurām varbūt viņš nekad nebūtu uzzinājis. Un ikviens var noorganizēt šādu pārgājienu savā dzimtajā novadā un aicināt tautiešus no visas Latvijas to iepazīt.
aizsargs Raivis Zeltīts
