Kalifornija, Nevada, Oregona

  • 10 min lasīšanai
  • 36 foto
Celjoshana uz kaadu lidz shim veel neiepaziitu zemi vienmeer ir kaa jaunatklaajums, kas patiesiibaa liek tev saprast, ka neka paardabiiga uz shiis pasaules nav ir tikai kaut kas taads ko tu liidz shim veel neesi redzeejis. Taads bija mans celjojums uz ASV. Uz sho valsti devos pirmo reiz un arii mans staasts ir tikai par to cik daudz paspeeju iepaziit un apskatiit sho 2 nedeelju laikaa. Un protams, ka manu interesi saistiija ne tikai gjeograafiskie objekti bet arii tiiri sadziiviski siikumi, meegjinot saliidzinaat kaa viss notiek tur ar to kaa tas ir sheit pie mums. Mans saakotneejais lidojuma galameerkjis ir Los Andzelosa ar nolaishanos vispirms Stokholmaa un tad Neworkas lidostaa. Pirmais lidojums ilgst 8 stundas. It kaa ilgs laiks, kas beigaas paiet diezgan aatri, stjuarte visiem izdala austinjas, un varu kaveet laiku klausoties muuziku, skatoties filmas vai seedeklii iemonteetajaa monitoraa veerojot muusu lidmashiinas paarvietoshanaas karti. Luuk esam paarlidojushi paari Norveegjijai un esam jau virs Atlantijas okeaana, gribeetos saskatiit okeaanu, bet tas nav iespeejams, jo lidojam tachu 10 km augstumaa un zem mums ir tikai maakonji, kas atgaadina putuplastu. Kartee paraadaas Islande, tad Grenlande un visbeidzot peec vairaakaam stundaam amerika, klausos Tiinas Teerneres emocionaalajaa dziesmaa “You are simply the best” un laikam tieshi tik pat augstas emocijas viljnjojas arii manii. Nolaizhamies lidostaa, kas atrodas tikai 20 minushu braucienaa no Njujorkas, diemzheel sho lielisko pilseetu apskatiit neizdevaas, vien saskatiit taas tornjus un iespaidiigo briiviibas statuju kaut kur taalumaa caur lidmashiinas logu. Bija savaada sajuuta, kad Neworkaa paarvarot visus uztraukumus izejot cauri muitai, dodoties taalaak ar domu, ka nu jau es tik tieshaam esmu iebraukusi amerikaa, pirmais cilveeks, ko ieraudziiju lidostaa, bija latvietis, kursh nervozi skaidrojaas pa mobilo, aciimredzot nevarot kaadu sagaidiit. Pasmaidiiju un padomaaju, ka Latvija ir maza, bet tautieshus gan var sastapt visur :) Veel 5 stundas lidmashiinaa un esmu jau ieradusies milziigajaa Los Andzelosas lidostaa LAX. Muusu viesniica “4 points Sheraton” ir tepat netaalu no lidostas, bet lai tur nokljuutu mums vienalga ir jaaizmanto taa saucamo “shuttle” pakalpojumi, tie ir nedaudz lielaaki par muusu mikroautobusiem, taadi kursee pa visu pilseetu. Apkaart ir silta dienvidu nakts un nemaz jau negribas guleet, kaut arii braucot esam veikushi lidojumu laikaa, mums ir bijushi 2 pusdienlaiki un diena turpat 2 dienu garumaa. Un nu tikai peec apmeeram 22 stundaam ir iestaajusies tumsa. Izejam uz terases un veerojam naksniigo pilseetu, iekshaa ir neaprakstaama prieka sajuuta, veerojam lidmashiinas, kas laizhas tik zemu, jo esam tak joprojaam lidostaa, meegjinam fotografeet tos lielos lidaparaatus, bet uz bildeem sanaak tikai kraasainas shviikas. Taa kaa Los Andzelosaa ir paredzeets uztureeties tikai 4 dienas, no riita dodamies ekskursijaa uz Holivudu, marshrutaa ir iekljauta arii Beverliihilza, Santa Monika blv, Venice Klusaa okeaana liicis un lai cik diivaini nebuutu arii “Farmers market”, veelaak pajautaaju vienai pazinjai kaapeec turp tiek vesti tuuristi, kaa izraadaas taa ir eksotika pabuut tirguu, kur farmeri pa taisno no saimnieciibaam ved paardot augljus un daarzenjus. Muusu pirmaa pietura ir Venices liicis. Taa ir pirmaa iespeeja pavadiit pusstundu pie okeaana. Pludmale ir smilshaina, kaut arii visapkaart ir daudz akmenju. Te nu ir tas okeaans, milziigs vilnjojoshs, iebrienu uudenii, tas nemaz neliekas tik auksts. Krasts ir pilns ar dahzaadas formas gliemezhvaakiem. Taalaak braucam uz Holivudu, lai tur nokljuutu izbraucam cauri Beverlihilzas smalko privaatmaaju rajonam, tad biznesa centram, kur paarsvaraa ir bankas stiklotu augstceltnju izskataa. Holivudaa braucam garaam dazhaam diivainaam maajaam, kas ir holivudas zvaigzhnju atveertie restoraani, celti 40, 50 gadu stilaa, Taalaak braucam garaam filmstudijaam, piem. Century Fox Plazza - milziiga stiklota celtne. Izkaapjam pie visu zvaigzhnju aveenijas, un dodamies pastaigaa. Taada it kaa parasta pilseetas iela, gar malaam veikali, saloni, ljauzhu bari, pretii naak dazhaadi maskaas teerpti teeli gan filmu varonju gan zvaigzhnju izskataa, piemeeram Shreks vai Elvis un tu vari nobildeeties kopaa ar vinjiem, protams par 1_, taalaak salonaa ir izlikts apskatei filmas “Sveshie” citplaneetiesha makets, turpat arii predatora makets no “Pleesonjas”. Soljojam uz priekshu “miidot ar kaajaam” aveenijas brugjii iebuuveetaas zvaigznes, cik nu speejam lasam tos uzrakstus, bet to ir paaraak daudz, pie kam abaas ielas pusees. Laukumaa pie kjiinieshu teaatra dazhas zvaigznes ir atstaajushas savu apavu un plaukstu nospiedumus. Iistaas zvaigznes gan uz ielas nevienu nemaniijaam, bet visticamaak diez vai arii atpaziitu, ja kaada tur paraadiitos. Taada nu izskatiijaas taa slavenaa Holivuda. Atceljaa veeroju pilseetas arhitektuuru. Skaistaas un sakoptaas maajas briizhiem mijas ar pavisam savaadaam buuveem, taas vareetu buut meksikaanju maajas, jo uzraksts veesta, ka tas ir piem. “Lupitas market”, shiim maajaam ir pat aizrestoti logi. Nu nemaz jau neizskataas, ka buutu ieveerota kautkaada vienota maaju celtnieciibaas koncepcija. Vieniigi centrs (downtown), tas gan ar iespaidiigiem debessskraapjiem, viesniicaam. Kaa veelaak ieveeroju, taa tas ir visas pilseetaas, ir downtowns, kas izceljas kaa taada daudzstaaviiga sala, un paareejaa pilseetas dalja, kur nekaadu augstceltnju praktiski nav. Taalaak paarceljamies uz naakamo hoteli “Westiin Pasadena”, grezna, iespaidiiga celtne, fasaadi rotaa palmas un koshie dienvidu augi, laiku te pavadam plunchaajoties baseinaa zem atklaatas debess, vakaraa dodamies uz Meksikaanju restoraanu. Apriikojums tur sameeraa vienkaarshs, toties taa eksotikas sajuuta, kuru papildina 2 mariachi puishi ar gjitaaraam, kuri dzied serenades. Eedieni protams ar lielu chili piparu piedevu, nu kaa jau pie meksikaanjiem. Apguustam viesniicas apkaartni, pa visam tuvu no taas slejas milziigs kalnu masiivs. Tepat blakaam ir lielveikals (mols), ar struuklakaam un diivainaam brunjurupuchu statujaam. Paartikas veikalaa sapeerkam tos pashus hamburgerus un chikenzus, jo citu neko piemeerotu tur neatrodam un negribas arii kraameeties ar eestgatavoshanu. Lai cik savaadi nebuutu, arii sheit pie baseina sastopu vienu latvieti no Riigas, vinjsh mums paliidz nofotografeeties, paarmijam dazhus vaardus par saviem iespaidiem. Nevaru nepiemineet arii milziigos kaktusus, kas aug visapkaart briivaa dabaa, visiespaidiigaakos taadus, maniiju LA botaaniskajaa daarzaa, tie bija iipashi. Taalaak noiireejam mashiinu un dodamies uz dienvidiem uz San Diego. Muusu celjsh ved gar okeaaana krastu. Pa celjam apstaajamies atpuusties un turpat netaalu ir okeaans, tikai lai liidz tam nokljuutu ir jaashkjeerso biezi noaudzis klajums un ja kaadam gadiijumaa ienaaktu praataa shii ekstreemaa doma, tad noteikti buutu vispirms jaanjem veeraa briidinaajuma ziime, ka shajos brikshnjos dziivo klaburchuuskas. Taa nu beidzot esam nonaakushi mobilo maaju ciemataa 15 min. gaajienaa no okeaana. Taa ir muusu naakamaa apmeshanaas vieta, jauka privaatmaaja ar plashu zaljumiem noaugushu terasi, 3 vannasistabaam, 15 minuushu gaajienaa no okeaana. Shii ir ljoti interesanta vieta, atrodas subtropu joslaa, un te valda muuzhiigaa vasara, visu gadu gaisa temperatuura ir ap 30 graadiem, svaigs veejsh no okeaana, un nav odu! Okeaans ir ne pa jokam saviljnjojies un tajaa neredz pat nevienu seerfotaaju. Uzraapjamies uz augsta akmenju kalna okeaana krastaa un veerojam, kaa milziigie vilnji sitaas pret akmenjiem, briizhiem tie uzsitas tik augstu, ka arii akmenju kraavumu paarshalc uudens struukla, vienu vilni izdodas nobildeet “tieshi sejaa”, pirms tas ir paspeejis “noliet” fotoaparaatu. No riita dodamies tuvaak San Diego centram. Okeaana krastmalaa brivaa dabaa dziivojas ronju bars, bet piekraste ir pilna ar vaavereem, to te ir tik daudz, mazi mezhoniigi zveerinji, kuri nemaz nebaidaas no cilveekiem, jo vinjaam te neviens paari nedara. Esam atbraukushi uz ljoti skaistu vietu, kas saucaas “Paradise point”, taa ir salinja okeaanaa, kas ir iipashi sakopta, lai atgaadinaatu paradiizi, tacinjas starp “dzhungljiem” palmas, koshi zaljsh uudens, kraasainas zivis, salas viduu struuklaka un skatu tornis. Ostmaalaa ir apskataams pagaajusho gs. piraatu kugjis, milziigs ar shaujamluukaam. Kaut arii atrodamies pavisam netaalu no Meksikas, tomeer turp nedodamies, jo aizbraukt liidz turienei ir viegli, bet lai nokljuutu atpakalj buutu jaastaav vairaaku stundu garaa rindaa uz robezhas. Vakaraa atkal dodamies pastaigaa gar okeaanu, kur piekrastee atpuutnieki kurina ugunskurus. Tas ir atljauts tikai iipashi ieriikotaas kempingu teltsvietaas. Veerojam saulrietu un taa sagaidam tumsu. Ir tikai meeness atspulgs starp palmaam un okeaans laiku pa laikam uzsit vilni ar savaadu florisceejoshi caurspiidiigu zaljas kraasas malu. Naakamaa pilseeta ir Sakramento, Kalifornijas shtata galvaspilseeta. Tas noziimee, ka dodamies atpakalj uz ziemeljiem, pa celjam iekljuustam trafikaa (sastreegumaa), bet mums iet aatraak uz priekshu nekaa citiem, jo varam atljauties braukt pa kreiso maleejo joslu, kas paredzeeta tikai a/m, kuraas ir vairaak par vienu cilveeku. Protams, ka atrodoties Sakramento muusu pirmais apskates objekts ir downtowns un baltais nams. Jaaredz tak kur straadaa jaunieveeleetais shtata gubernators Shvarcenegers. Baltais nams ir pasleepies kokos, tam visapkaart ir liels parks, ar eikaliptiem, mandariinkokiem, rozhu daarziem un, protams, vaavereem. Namam varam briivi pietuvoties un arii taisiit bildes, neviens mums to neaizliedz, droshiibnieku mashiinas pamanu “nomaskeetas” zaljumos zem kokiem, jau dodoties aaraa no parka. Sakramento vecpilseeta savukaart atgaadina miniatuuru vesterna pilseetinju, trotuaaru vietaa koka deelju terases ar jumtinju gar abaam ielas malaam arii pie dzelzcelja stacijas, ar koka deeljiem apbuuveets laukums, tas viss ir saglabaats no nesenaas amerikas veesturiskaas apbuuves, tikai, protams, laiku pa laikam atjaunots un kopts. Nobaazeejushies Sakramento dodamies 2 izbraucienos, 1 dienu uz Tahoe ezeru un naakamo uz San Francisko. Pa celjam uz Tahoe, kas atrodas jau Nevadas shtataa, tieshi blakaam Sierra Nevada kalnu greedai jau pa celjam liikumojam gar iespaidiigiem augstiem kalniem, piestaajam pie mezhoniigas kalnu upes, liidz nonaakam ciematinjaa, kas uzcelts ap ezeru. Centraa pats ezers pie taa laivu piestaatne, saloninji, viesniica, te ir arii indiaanju preces, dazhaadas figuuras un aadas izstraadaajumi. Kaartiigi izstaigaajushies, aizejam uz viesniicas restoraanu. 20_ un vari doties iekshaa un izveeleties eedienu pats ko veelies un cik veelies. Tur ir viss saakot ar itaalju virtuvi, tad kjiinieshu, amerikaanju steikiem un chikenziem, augljiem, saldeejuumiem un kaadiem 20 kuuku veidiem. Man vislabaak patiik kjiinieshu virtuve, eediens fantastisks. Peecpusdienaa dodamies pie ezera sagaidiit saulrietu. Pie mums veel ir diena, bet Latvijaa tieshi tobriid ir liigo nakts - pirmaa manaa muuzhaa pavadiita aarpus Latvijas. Bet jaatziist, ka skaista, seezham uz milziigajiem akmenjiem ezera krastaa, tuseejamies un verojam milziigaas kalnu greedas un to kaa mainaas krasas rietot saulei. Naakamaa vieta ir San Francisko. Skaistaa pilseeta okeaana krastaa. Tajaa gan praktiski nekad neesot saulainu dienu, jo visu laiku ir migla, kas celjas no okeaana. Milziigaa osta ar koka apbuuvi, kaut kaa tas viss atgaadina taalos zelta mekleetaaju laikus, ostaa atkal manu dziivojamies ronju barus, taalumaa redzama Alkatraz sala okeaana liicii. Uz shiis salas reiz esot atradies cietums, no kura izbeegt neesot bijis pa speekam nevienam. Gar ostmalu sapulceejushies visaadi jokadari un pekstinju taisiitaaji, notriepushies piem. ar bronzas kraasu, lai izskatiitos peec statujas. Dodamies uz juuras muzeju, pa tuneljveida gaiteni izejam cauri telpai kur visapkaart un pat virs galvas aiz stikla peld okeaana iemiitnieki. Ir taada sajuuta, ka stikls ir apvilkts ap tevi un tu esi okeaana dibenaa, apkaart peld haizivis, naakoshajaa telpaa pat ir atljauts iemeerkt roku un aptaustiit haizivi, tikai to var dariit starp spuraam. Taalaak vaska figuuru muzejs, pirmie, kas muus sagaida ir Titaanika zvaigznes, taalaak ir gan aktieri gan politikji gan veesturiskas personas, slaveni maakslinieki, un pat Wistlera maates statuja, pasmaidu, jo atceros filmu par mr.Biinu. Vieniigaa statuja pie kuras neredzeeju ziimiiti ar vaardu bija Gorbachovs. Saakumaa nesapratu, kaalab vinja vaards tiek skalji apspriests, bet kaa izraadaas taa laikam ir intriga, bet visi vinju joprojaam atpaziist. Taalaak dodamies uz slaveno Golden gate tiltu, kas buuveets paari okeaana liicim. Neaprakstaami iespaidiiga buuve. Paarbrauciens paar to, nemaz nav bezmaksas izprieca, 5_ is the price. Vakars atkal tiek pavadiits viesniicas Hayat restoraanaa, kaut kaadaa 18 staavaa, ar stikla sienaam, tas nepaartraukti griezhas ap savu asi un mums ir iespeeja veelreiz veerot visu no augshas, gan naksniigaas ielas starp debesskraapjiem, gan izgaismoto tiltu, gan arii salu. Mans deserts ar savdabiigo nosaukumu “Mango madness” arii garsho lieliski. Taalaak mums ir lemts pamest kaadreiz Latvijaa, bet nu jau padsmit gadus Sakramento dziivojosho gjimeniiti, kuraa visi berni sevi uzskata par amerikaanjiem un neviens nerunaa latviski un doties taalaak uz Oregonas shtatu uz 800 juudzhu attaalo Portlendu. Taa ir pilseeta pie Kolumbijas upes, otraa krastaa 30 min braucienaa atrodas Vankuvera. Mums jaanobrauc 800 juudzes t.i.apm.1150 km, bet pa amerikas celjiem, kur vienaa virzienaa ir vairaakas joslas, nav krustojumu, tikai nobraucieni pa labi (exits) braukshana noris bez aizkjershanaas. Uz celjiem redzu ljoti daudz apvidus mashiinu, kaa man skaidroja, taas parasti izveeloties droshiibas apsverumu deelj, jo neskatoties uz aatruma ierobezhojumu 65 juudzes stundaa (1 juudze-1,6km), daudzi to paarkaapj un ir sameeraa daudz negadiijumu. Arii degviela maksaa tikai apm. 65-70 centus/l. Portlendaa iekaartojamies parastas rindumaajaas dziivoklii, kur uz 5 maajaam ir arii atsevishkjs baseins un trenazhieru zaale. Neskatoties, ka tik taalu esam braukushi uz ziemelju pusi, te valda nezheeliigs karstums, taapeec baseins shobriid ir labaakaa vieta. Attalumi sheit ir tik lieli, ka arii shis brauciens uz ziemeljiem nebuut neliecina, ka te jau ir ziemelji, jo ziemaa sheit praktiski nekad neesot pat -1graada, visu ziemu esot virs nulles. Nakamajaa dienaa peec ierashanaas, kaads klauvee pie durviim, atveru un nedaudz apjuuku aiz taam staav iistens indiaanju rases peectecis, izraadas vinjsh arii dziivo shai maajaa un veelas sho to pajautaat, droshi vien, ka vinjsh nemaz nesaprata, kaapeec, es taa samulsu vinju ieraugot. Diemzheel citur indiaanjus neviena nemaniiju. Toties naakamaa vieta kuru braucaam apskatiit bija indiaanju vaardaa nosauktie “Multnomah” kalnu uudenskritumi Kolumbijas upes krastaa. Piebraucot un paskatoties uz augsto kalnu nemaz neticeejaas, ka 2, 5 stundu laikaa buusim gandriiz sasniegushi taa virsotni. Dodamies kalnaa veerojot mezhoniigos uudenskritumus, kas kriit lejaa no kalniem, kaada skatu vietaa uz upi ieraugu pieminjas akmeni ugunsdzeseejam, kursh esot bijis iistens Oregonas patriots un “kritis”, dzeeshot mezha ugunsgreeku. Kaut arii ziemas sheit tik pat kaa nav, daba man atgaadina Latviju. Mezhaa aug lielas egles, priedes un papardes, saulainaas vietaas ieraugu, pat mezha zemenes. Paskatos lejaa uz Kolumbijas upi un shoseju, kas jau ir diezgan zemu zem mums, bet noiets veel tikai pusceljsh. Laiku pa laikam satiekam kaadu pretimnaaceeju, visi, kas naak pretii smaida un sveicinaas, kaads pateic: It’s nice evening, isn’t it? Cits atkal : “There is my frind behind, tell him to hurry up” Taa nu ejam, liidz jau piekuustam un arii vakars tuvojas, liidz galeejam punktam, kas saucaas “Red devils point” taa arii neaizejam, nolemjam, ka citreiz to noteikti izdariisim, un dodamies lejaa jau pa citu celju, kas aiznjem veel pusotru stundu, toties nonaakam pie vissiespaidiigaakaa uudenskrituma shajaa vietaa. Turpat kaut kaada grupinja izdodot diivainas skanjas un kustiibas, kaa nospriezhu, treneejas indiaanju rituaalos. Tad nu piebalsoju vinjiem, atceroties sen beerniibaa maaciito metodi svilpt iespiezhot starp iikshkjiem zaales stiebru, ja veel druscinj pamodelee skanju, sanaak lielisks indiaanju cieniigs svilpiens. Te nu visi rituaali pajuuk no negaidiitaa svilpiena un visi sasmejamies. Veel paaris solji un veerojam skaisto uudenskritumu, speeciigaa uudens straume veido apkaart uudens miglas slaani un tajaa atspiid gaismas varaviiksne. Nonaakot lejaa, ir jau satumsis. Naakamaas dienas vakaaraa veel dodamies uz pikniku. Kaut kur blakus maajas pagalmaa kaads amerikaanis speelee bandzho un seeriigi smeldzoshaa balsii dzied vesterna stila balaades. Taads ir muusu peedeejais vakars. Atvadamies Portlendas lidostaa un atkal meerojam garo celju liidz maajaam. Kad beidzot tieku Stokholmas lidmashiinaa un tikai kaadas 25 minuutes nolidojot virs juuras liicha ieraugu Latvijas krastus, viss liekas tik miniatuurs, juura tik maza saliidzinot ar ilgo lidojumu virs okeaana. Vieniigaa nepareizaa sajuuta ir taa, it kaa kaads buutu “nozadzis” nakti. Izbraucu tachu agri no riita, un arii ielidojot Latvijaa mani sagaida saulains vasaras riits.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais