Vitrupe - Lāņi - Rakari - Svētupe - Salacas nēģu tacis I
|
Persijs Ģederts
|
Lieliskā DEACa darba tusiņa ietvaros, kurš notiek jau no piektdienas Salacgrīvas novada Rakaros, vakar pēcpusdienā bija iespēja apmeklēt nēģu tačus… Pasākuma fināls ir šodien! Starp citu to visu noorganizēja lieliskā Elīna un viņas tikpat lieliskā DEAC/E-klases komanda… Es un mana ģimene, visa E-klases blice un šķiet viss mūsu ģeniālais DEAC kolektīvs ar savām ģimenēm izbaudīja šo nedēļas nogali vienkārši izcili... Man tas ir pirmais pasākums un tagad kodu pirkstos, ka ziemā nebiju Āronas pagasta viesu namā, Madonas pusē, jo bija tikšanās ar maniem flāmu draugiem / skolotājiem no Beļģijas. Viņi ir iespējamā nākotnes projekta dalībnieki…, kad galu galā E-klases projekta ietvaros Latvijas jaukos skolotājus būs iespēja izglītot kādā eksotiskā zemeslodes nostūrī, kur es pat pats vēl neesmu bijis, vai kādā jaukā paradīzei līdzīgā salā!
Man ir mega-prieks, ka es un mana ģimenīte piedalījās Rakaru pasākumā un apņēmies ņemt dalību pārejos tusiņos…, jo šķiet ka arī nākamie būs tikpat ģeniāli kā šis un iepriekšējie, par kuriem mani kolēģi ir reālā sajūsmā…
Izklaides, prieki un baudas bija mega-daudz… Man personīgi visvairāk patika ietusēšana ar kolēģiem, pirts, alus, šašliks, baseins un neliela velotūre līdz jūrai, aktivitātes basketbola laukumā un protams nēģu taču tūre un par to arī šeit es vēlos mazliet pastāstīt…Vēlos iepazīstināt ar pirmo Salacgrīvas taci jeb vistuvāko jūrai esošo… Tas atrodas apmēram 800 m no Salacas grīvas. Pa Salacu un cauri tačiem ir braukts un pat ne vienu reizi vien ir laivots zem šiem tačiem… Pēdējo reizi tas bija 2010. gada vasarā, kad veiksmīgi neskādējot laivu izbraucām cauri visiem trim... (Šeit ir bilde, kas tapusi pirms taču caurlaivošanas), taču sakarā ar to, ka agrāk biju vīlies nēģu garšā un biju pārliecināts par to, ka tie pārtiek no maitām, kaut kā nebiju iedomājies iepazīties ar šiem tačiem tuvāk…
Nēģu murdu tacis ir tīri tradicionāls, pēc saimnieku stāstītā vismaz 150 gadus vecs unikāls zvejas veids un tikai šeit Salacā, Svētupē mūsdienās nēģu zvejai joprojām lieto murdu taci - unikālu zvejas paņēmienu ar daudzu gadsimtu vēsturi. Tātad tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, kas šķērso upi un no tača upes straumē iegremdē ņēģu murdus un notiek zveja. Katru gadu pirms sezonas sākuma zvejnieki taci ierīko no jauna. To būvē pēc senajām metodēm no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem. Tača balstus upes gruntī iedzen ar kurķa palīdzību (īpašs 16 kg smags veseris) un šo darbību sauc iesist taci. Lai zvejnieki pa taci varētu staigāt, tā virspusē ierīko 30-40 cm platu laipu. Visas konstrukcijas stiprināšanai neizmanto naglas vai skrūves, bet gan tikai sasaites. Nēģu zvejai vienlaikus lieto 68 murdus - gan mazos, gan lielos. Mazie murdi ir speciāli piemēroti ikdienas ielikšanai un izcelšanai, stāvot uz tača laipas. Mazos murdus ieliek vakarā un izņem rītausmā - gan ziemu, gan vasaru. Lielos murdus zvejnieki tacī ievieto un pārrauga ar laivas palīdzību tad, kad upē nav ledus. Nēģu loms ir atkarīgs gan no zvejnieku prasmes, gan apstākļiem... Lai būtu labs loms protams, ir jānāk nēģiem…, ir vajadzīgs pareizais rietumu vējš, īstais ūdens līmenis. Vissvarīgākā lieta pēc saimnieka stāstītā ir 'ūdens garša' jeb pietiekams saldūdens daudzums, kurš ietek jurā... Nēģi to sajūt un zina, kur jāpeld iekšā... Ar taci nēģus zvejo 6 mēnešus - no augusta līdz februārim.
Vasarā uz upes ir tīri patīkami, taču rudenī un ziemā nēģu zveja ir skarba cīņa par zvejas vietas saglabāšanu, jo vēji, ūdeņi nežēlīgi posta taci un bieži vien to atjaunot var tikai nākošajā vasarā. Vētras mēdz sagādāt daudz gubas, kas nāk lejā pa Salacu, aizķeras tacī un tad straume taci iznīcina aši vien. Tāpat arī soga - ledus vižņu putra upē - vienā acumirklī var izbeigt nēģu zveju šai sezonā. Kad upe pilnīgi aizsalst, zvejniekiem nākas ne tikai rūpēties par āliņģiem, kur ievietot un izņemt murdus, bet arī rūpīgi uzmanīt, lai ledus vāks cilājoties neizceļ tača balstus un nesagrauj to… To un ne tikai to es uzzināju būdā, kad mēs papļāpājām ar lielisko tača saimnieku un skatījāmies videofilmu par nēģu zveju...
Šodien, kā jau ierasts ir jāsteidz darīt savi daudzie darbi, pēcpusdienā jābrauc uz saviem laukiem Vitrupē, jo jābūt gatavam pirmdien no rīta uzsākt lielo Ziemeļvidzemes tūri E-klases/Rūpju bērna sakarā... un tāpēc patreiz beidzu rakstīt!
Tiem, kuriem šķiet, ka kādreiz būtu jāizpēta Salaca, es iesaku divas lieliskas galerijas: Ar laivu pa Salacu, 22.7.2010. un Salacas laivojums 1.-2.7.2009.. Laiks iepazīt Salacu un tās tačus!
