Kamerūna-Āfrika miniatūrā

  • 4 min lasīšanai
  • 47 foto
Tas gan bija diezgan pasen 2003.gada oktobris , kad devāmies apskatīt valsti - Cameroon, ko visi tās iemītnieki dēvē par āfriku miniatūrā. Kamrūna izceļās ar savu daudzveidību - šajā valstī ir gandrīz visas Āfrikas klimatiskās joslas, dzīvo ap 150 dažādas tautas un ir ļoti kontrastaina. Valstī vari pabūt gan džungļos- mūžu mežos, gan stepē , gan arī kalnos. Pirms doties uz šo valsti galvenais noteikums bija, lai pase būtu derīga vairāk kā 3 mēnešus un būtu vīza iebraukšanai , noteikti vajadzēja potēties pret dzelteno drudzi, iegādāties moskītu tīklus un tabletes pret malāriju. Vīzu iegādājāmies Parīzē par 50.00 eiro gabalā , bez tam vajadzēja uzreiz uzrādīt viesnīcas rezervāciju vismaz vienai dienai.Visa tās vīzas iegūšanas padarīšana gan bija stipri raibāka un interesantāka, bet to nu tagad neklāstīšu. Aviokompāniju izvēlējāmies Cameroon airlines, diezgan milzīga lidmašīna ,kas ir raksturīgs tālajiem lidojumiem, un jāpiemin ka arī diezgan patukša tā devās ceļā. Pēc 5,5 stundu ilga lidojuma 7 no rīta laidāmies lejā Doualas lidostā , lejā viss ir tikai zaļā krāsā ar brūniem līkločiem, ko vēlāk sapratu , ka tās ir upes. Pirmais iespaids izkāpjot no lidmašīnas gaiss smaržoja kā Latvijas pirtiņā ar tādu kā tvana smaržu. Pie lidostas taksistu rādītāji bija vairāk kā paši taksti, visi tev gribēja parādīt taksi un palīdzet iecelt somas un par to dabūt kādu naudiņu, par laimi mums bija paziņas kas mūs sagaidīja lidostā, līdz ar to dažs ierādītājs palika varbūt nelaimīgs. Ceļojuma maršuts bija sekojošs; Douala - (lidostas un ekonomiskā galvaspilsēta)- Apstājāmies norezervētā viesnīcā Ibis diezgan eiropeiska viesnīca un padārga arī 48000 Centrālāfrikas franki (100 CĀF ~ 1Ls) nolikām savas mugursomas , ātri dušā un ejam ārā iepazīt vietējo gaisu , pirmais iespaids izejot uz ielas bija tāds dīvains, pirmkārt visi melni un otrkārt tādi dīvaini ielas tirgoņi kas staigā ar uzliktu botu uz galvas , jo vinš to redz grib pārdot, bet pie visa ātri pierod, pat pie vietējo priekšnesumiem ielas bārā - dziedāšana zem fonogrammas un ar visu izrādi , ja dziesma ir par braukšanu ar māšīnu tad solists paņem paplāti rokā un stūrē pa reizem uzpīpinot , lai sakristu ar dziesmas tekstu . Atgriežoties viesnīcā foajē telpā līdz 2 naktī stāvēja oficiants un piedāvāja kafiju vai tēju mēs to izmantojām lai apvienotu kafijas dzeršanu ar peldēšanos viesnīcas baseinā , jo negribējās palaists garām pirmo nakti Āfrikā , kur cikādes sisina, apkārt ir tāda salda ziedu smarža un temperatūra ir + 30 C. Limbe- maza pilsētiņa ar Cameroon kalnu otrā augstākā virsotne Āfrikā, 2000.gada izvirdušo vulkānu, skaistu botānisko dārzu, jauko zivju tirgu okeāna krastā un vienkārši skaistiem saulrietiem vakarā. Apstājāmies mazā viesnīcā pie okeāna no kura krasta pāri var redzēt Ekvatoriālo Gvineju. Korup Nacionālais parks - 60 miljonu gadu vecs parks, kuru apskatīt bija aizbraucis pat Princis Čārlzs, gan noejot tikai 1,5 km. Pārkā var nokļūt pārejot pāri 120m garam trošu tiltam, kura apkšā mutuļo brūna mežonīga upe. Uz mūža mežu devāmies ar gidu , jo citādas iespējas nemaz nav , tur pavadījām 2 naktis nakšņojot speciālās kempinga vietās mazās sarkankoka mājiņās pie upes , kurā izveidotas speciālas peldvietas pār kurām vijās liānas. Šajos džungļos dzīvojot ļoti daudz dažādu dzīvnieku, pat hameleoni, kurus brauc skatīt Japāņu tūristi. Mums gan īpaši daudz zvērus nenācās redzēt , bet meža ziloņa pēdu redzējām, redzējām Mandrila muguru -vinš gan stipri rūca, tāpēc uzvedāmies klusi un agri no rīta redzējām 5 Baltos degunus (pērtiķu suga) brokastojot koku galos. Atgriežoties hotelī mūs sagaidīja ar lieliskām vakariņām. Tā kā mēs bijām vienīgie viesi, tad viesnīcas pārzinis personīgi uzmeistaroja vakariņas no svaigi ķertām upes zivīm un no vietējā dārzā nogriezta ananāsa, teicās ka vinjam ljoti patīk kulinārija un vinš cenšoties gatavot ēdienus ne tikai āfrikāņu stilā, bet gan izzināt arī citu valstu kulināriju. Ēdiens tik ilgi neaizmirsās , ka nākamajos Ziemassvētkos nosūtījām vinjam dāvanu - pavāru grāmatu. Kumba - (ar vulkāna ezeru Borombi un mazu ciematiņu Borombi Mbou otrā krastā) -Puisis ar kanoe laivu mūs parveda pāri ezeram, ciematā vietējie iedzīvotāji nodarbojās ar kakao pupiņu audzēšanu. Vietējais šefs (~80.gadu vecs) atvainojās ka viņš ir diezgan aizņemts, jo jāvāc raža, bet teica ka esam laipni gaidīti viņa ciemā un ka varam droši skatīt apkārtni.Vietējie ļoti draudzīgi , tāpat kā visur ,bērni par saldumiem rādīja priekšnesumus ar katlu vākiem un koka riteņiem. Atpakaļbrauciens izvērtās par mazām sacensībām starp mūsu laivu un vietējo puišu laivu. Mēs uzvarējām. Jihihihi Bamenda - Oku ciems - Bamenda ir Kamerūnā noteicošās Bamileku cilts pilsēta. Šī pilsēta ir vairāk uz ziemeļiem līdz ar to mazliet vēsāks + 25 C. Šī varētu teikt ir visspilgtākā pilsēta tūristiem , jo notiek dažādi vietējo tradicionālie kultūras pasākumi. Tur esošā Bali pils ir slavena ar vislabākajiem dejotājiem, kuri prezentē Āfriku Eiropā. Katru gadu 20.decembrī Bamendā Bali pilī notiek ļoti iespaidīgs festivāls. Oku ciemats 3000 m virs jūras līmeņa ar diezgan pavēsu klimatu. Devāmies pie vietējā karaļa, kurš uzņēma mūs savā pilī un izstāstīja visu par saviem ceļojumiem un savu Oku ciemu, ka tur ražo gan medu, kafiju, papīru no ziloņzāles (par pārsteigumu mums uzdāvāja 3 atklātnītes - tas bija ļoti jauki) un ir pat sava radio stacija. Visas vietas apmeklējām medus darītavā bez medus varēja arī nogaršot medus vīnu; medus valstības izrādītājs gan izskatījās tā mazliet samedojies :)). Nācās arī dot interviju vietējā radiostacijā, pēc kuras visi vietējie jau zināja, ka tie bijām mēs. Yaounde - galvaspilsēta. Diezgan jauka pilsēta , bet īpaši ne ar ko nesaista. Apmetāmies vienkāršā viesnīcā, bet kafiju gājām dzert uz Hilton viesnīcu - lieliska kafija par normālu cenu un pēdējā stāvā lieliska panorāma ar labu bāru. Tajā vakarā mums veicās , jo bija plānots Kamerūnas prezidenta Paul Biya ierašanās, visi vietējo deju un dziesmu grupas bija ieradušās sagaidīt savu prezidentu , mēs līdz ar viņiem gaidījām no 5 vakarā līdz 12 naktī , mēs vairs ilgāk neturējām , bet vietējie gan vēl rībināja bungas un vibrēja gurnus pa reizei šur tur padziedot- bet tanī vakarā laikam Pauls Biya -NEBIJA :) Kribi - pilsētiņa okeāna krastā. Vienkārši ideāla vieta atpūtai gan ar mežonīgām pludmalēm, gan cilvēku apmeklētām pludmalēm. Vakarā krasta malās bērni skraida un ķer krabīšus.Krevetes var dabūt saēsties visur . Ļoti gardas grilētas zivis ar plantēn (lieli banāni). Var aizbraukt pie pigmejiem un Bruņurupuču aizsardzības centrā par 10.Ls var palaist brīvībā lielo bruņurupuci. Ir daudz kas palicis neuzrakstīts par to, ka no pilsētas uz pilsētu pārvietojāmies ar vietējo sabiedrisko transportu , kur pat reizēm vieglajā mašīnā braucām 8 cilvēki un šoferis pa pusei izkāries pa logu valē 80km/st, gan to ka vietējie dzen veselu baru govis 350km attālumā uz pārdošanu, par to ka dzīvu cūku var aizvest uz mopēda, Sabogas botāniskais dārzs, kura īpašnieks savu mazo meitu nosaucis par Flora. lieliskais ēdiens - grilētās zivis vai cepts cālis ar plantēn un salātiem. Kamerūnas alus un Kamerūnas futbols, mežonīgie džungļi kas plešas cauri no Kamerūnas dienvidiem līdz Kongo baseinam, iespaidīgais Ekom Nkam ūdenskritums džungļu vidū , kur uzņemta slavenā filma Tarzāns, bet visam pāri tropiskās naktis ar cikādēm.Šī bija visinteresantākā valsts kuru biju apmeklējusi , tādēļ nepamet doma realizēt ar draugiem iecerēto plānu izveidot nelielu tūrisma kompāniju Kamerūnā. Diemžēl ļoti lietpratīgi Īrijas fotomeistari meistarīgi izdzēsa foto atmiņu karti , līdz ar to ir palikušas tikai dažas ne visai spilgtas filmiņas kameras bildes :(


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais