Individuāļa izjūtas Taizemē, ceļojot organizētas grupas sastāvā, 1.daļa

  • 3 min lasīšanai
  • 98 foto
Kāpēc mēs to darījām? Gribējās pabūt citu daudz apjūsmotajā Taizemē kopā ar visu ģimeni. Tā ir zeme, kur eksotiku pārdod par salīdzinoši zemu cenu. Mani pusaudža vecuma bērni vēlējās ceļojuma informāciju latviski, sev labi saprotamā valodā. Bijām arī citos ceļojumos noguruši viņiem visu tulkojot. Līdz šim vairāk ceļojām ar čarteriem. Tāpēc šoreiz šāds kompromiss. Lidojums. Lidojums ar Turkish Airlines, organizēts no tūrisma firmas „Jēkaba aģentūra” puses, bija ērts un patīkams, izņemot nelielus sīkumus. Man tā arī neizdevās līdz galam saprast, kāpēc mūsu ģimene trīs lidojumos no četriem nekādi nebija sasēdināma kopā. Aviolīnijas pārstāvji teica, ka tā esot izkārtojusi mūsu vietējā firma. Bet vietējā firma teica otrādi. Ģimenei ar bērniem garā lidojumā tas tomēr ir būtiski. Visi pārējie oficiālie un neoficiālie gan mūsu grupas ceļotāju pāri, gan citu tautību un rasu ģimenes sēdēja konsekventi blakus. Bet lidmašīnu pasažieri nu gan bija ļoti atsaucīga sabiedrība, un patiecoties viņu sapratnei, kopā vienmēr tomēr sēdējām. Bangkoka. Ielidojot Taizemē, tūrists nokļūst Bangkokas lidostā. Mazliet netīrs un saņurcīts pēc garā lidojuma, viņš tiek apveltīts ar burvīgu smaidu no taizemiešu meitenes lūpām un uz karstām pēdām tāds arī nofotografēts, skata uzlabošanai izdekorēts ar skaistu ziedu vītni. Galu galā bilde iznāca ciešama. Viena no pirmajām lietām, ko darījām, bija naudas mainīšana, lai būtu uz karstām pēdām ko iztērēt Taizemes labklājības un savas labsajūtas veicināšanai. Braucot autobusā uz viesnīcu ar grandiozu nosaukumu „Bangkok Palace”, gide silti iesaka vakarā doties uz masāžas saloniem ar dažādu masāžas veidu iespējām. Viens salons šikāks, otrs prastāks, cena tāda un tāda. Masāža Taizemē noteikti esot jāizmēģina, tas jau skaidrs katram arī tāpat. Tomēr Bangkokā blakus viesnīcām tā ir apmēram divas līdz trīs reizes dārgāka nekā citos valsts reģionos. Tas nu jāņem vērā. Paldies Dievam, to zināju un naudiņu pietaupīju. „Bangkok Palace” bez klasifikācijas zvaigznēm tūristam saskatāmā vietā no iekšpuses bija jauka vidusmēra viesnīca, bet skats pa logu pilnīgi autentisks vidējam valsts dzīves attīstības līmenim – nokvēpušas, aplupušas augstceltnes vai līdz horizontam. Bet no lidojuma un aklimatizācijas problēmām nogurušam tūristam pietiek ar iekšējām ērtībām, biezo aizkaru ciet un viss kārtībā. Pirmajā vakarā – nacionālais šovs ar vakariņām taizemiešu stilā, kas organizēts kā masveida pasākums tūristu grupām. Neskatoties uz lielā izmēra būvi, kur viss notiek un lielo masveidīgumu, vakariņas eksotiski gardas un šovs ļoti pat baudāms. Meitenes, puiši un „meiteņpuiši”, greznos kostīmos līgani kustoties tradicionālos ritmos, iespaido un liek nepārtraukti minēt – kurš ir kurš, jo puisi no meitenes var atšķirt galvenokārt pēc pēdas izmēra. Otrajā dienā pēc programmas – viss ievērojamākais Bangkokā – Zelta Budas templis, leģendārais Smaragda Buda, gulošais Buda, vēl tempļi, strupas, vecpilsēta, ķīniešu kvartāls, valdības un karaļa mītne... (Redzams bildēs.) Un tas viss pus dienas laikā. Biju daudz lasījusi par austrumu kultūru un reliģiju un domāju, ka ar trīsām sirdī to visu skatīšu. Bet, ja esi pamodies pēc mūsu laika vienos naktī, vēl galīgi neaklimatizējies, un tūliņ acis un apziņa tiek piebāzti ar milzumu grandiozu iespaidu, nekādu trīsu nav. Ir kā ar vati piebāzta galva, kura saprot vien to, ka neko šobrīd īsti nesaprot, ka viss apkārtējais ir fantastisks, un ka vajag fotografēt visu cik jaudas, lai vēlāk, jau mājās, spētu izjust kaut daļu no tā, ko varētu izjust klātienē, bet citā laikā. Sākumā nevarēju saprast, kāpēc tas viss tā tiek organizēts, līdz viens no grupas biedriem pateica, ka kultūras pieminekļu apskate, viņaprāt, esot obligātā nodeva Taizemes valstij, pirms to sāk pa īstam baudīt. Un vairākums domāja līdzīgi. Tātad programma sastādīta atbilstoši pieprasījumam. Tūrisms, protams, ir bizness. Pēcpusdienā busā iekšā un prom uz Rožu dārzu - parku, kur rožu visai maz, vairāk orhideju, palmu, ziloņu. Nākamais šovs, arī nav slikts. Visvairāk tūristus ieintriģēja neplānots ziloņu šova elements – dzīvnieks bez kompleksiem pāris simtu tūristu priekšā ilgi, gari un zilonim cienīgā apjomā pačurāja. Nākamajā rītā brauciens pa Bangkokas pievārtes džungļu kanāliem, kuru malās ir peldošais tirgus. Nu jau prāts ir gaišāks un iespaidus iespējams izjust. Džungļi, vareni, fantastiski, traukšanās ar laivu milzīgā ātrumā, bēgošas ķirzakas, kokosriekstu piena nogaršošana un beidzot suvenīriem un jau nomizotiem un iesaiņotiem augļiem pilnas kanālmalas – eksotisks piedzīvojums, kuru aizmirst būs neiespējami. Augļi lēti, suvenīri, ne visai. Šai tirgū. Naudiņa arī tiek patērēta. Vienubrīd domāju – kādēļ daļu no iepriekšējās dienas pieminekļu apskates nevarēja samainīt ar šo peldošā tirgus apmeklējumu, kultūru baudot divas dienas mazākās porcijās. Džungļus mēs vēl redzēsim daudz ceļojuma gaitā un atlikusī šīs dienas programma arī ir pārsvarā relaksējoša. Bet laikam ar vates piebāztu galvu pirmajā dienā tik labi netērējas nauda suvenīru iegādei – tūrisms ir un paliek bizness. Bet vienalga – bija skaisti! Turpinājums sekos...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais