Ģeoslēpņu meklējumi Lietuvā divu dienu garumā. 2.diena.

  • 2 min lasīšanai
  • 50 foto

Tad nu lūk otrā diena. Ir vēl pietiekami agrs, pamožos no kāda Lietuvas radio skanēšanas (izrādās blakus teltī). Pulkstenis varēja būt 7:00, nu neko ja jau visi sāk celties, tad jau nekāda gulēšana vairs nesanāks. Jāsaka paldies Robim par pamodināšanu (:D).

Pasēžam pie ugunskura, kā nu kurš cits padzer tēju, cits kafiju, parunājam un tad jau ir pienācis laiks vākt kopā mantas un pakot teltis. Pēc neilga laiciņa atvadāmies no visiem pārējiem pasākuma dalībniekiem un dodamies katrs savā virzienā.

Es ar Mārtiņu dodos meklēt slēpni Minija Bridge #3 (nu labi ne gluži meklēt, bet atzīmēt atradumu), ko vakar jau bijām atraduši.

Tāpat atzīmējamies slēpnī Gargzdai quarry un dodamies uz pilsētu Gargždai. Noparkojamies pie jau mums zināmās baznīcas un dodamies meklēt slēpni Bridge to church to pašu ko vakar neizdevās atrast, šoreiz tas jau iet viens un divi. Pie slēpņa satiekam arī vēl divus slēpņotājus un geosuni Otto, tālāk mums ir pa ceļam tāpēc dodamies visi kopā meklēt pārējos slēpņu šajā pilsētā. Nākamais slēpnis Two bridges atroda pie Tilta pār Mīnijas upi un lai to atrastu mums ir jāpielieto speciāls instruments (šoreiz puļķis kam galā ir magnēts). Tālāk dodamies uz slēpni Gargzdai Hill Fort ko šodien mums izdodas atrast ātri (bet nu Robis bija pacenties).
Tad kamēr pārējie dodas meklēt slēpni pie pilsētas robežakmeņa, mēs paliekam pie mašīnām un iestiprināmies, jo mēs tā varam, esam šo slēpni jau vakar atraduši. Arī dodamies pārbaudīt vai slēpnis Gargždai park. Cemetery of the USSR Heroes.tiešām ir pazudis vai arī citiem vienkārši nav izdevies to vakar atrast, izrādās ka tas tiešām ir pazudis. Slēpni Minijos slenis mēs neatrodam kaut vai vakar pārējie to bija izdarījuši, bet ar to samierināmies, tāpat nekas apskates vērts nebija, tāpat slēpnis Minija river negrib dodies rokā, bet vismaz šeit apskatām vareno Mīnijas upi.
Tā kā šis bija pēdējais slēpnis mums pa ceļam atkal sadalāmies un katrs dodamies savā virzienā. Mums vēl ir šis tas jāpameklē šajā pašā pilsētā pārējiem gribas izpētīt Klaipēdu (vēlāk arī viņus tur pamanām).

Atrodam mums vajadzīgo slēpni Gargždai map un arī mēs varam doties Klaipēdas virzienā, kur protams ir atkal jāpastaigā pa lielveikalu "Akropolis" kā arī jāpaēd "Mambo Pizza" picērijā (to pašu īpašu piedāvājumu). Ar pārējiem liepājniekiem ir sarunāts satikties pie kāda bunkura starp Klaipēdu un Palangu, tāpēc ik pa stundai sazvanāmies lai saskaņotu plānus. Lēnām braucam uz to pusi, pa ceļam vēl atrodam slēpni zhUVedra pie kura arī pamanām pārējo transporta līdzekļus.

Dodamies uz bunkura pusi, ilgi nav jāgaida un esam klāt. Meklēšana var sākties, viena no galvenajām lietām kas paredzētas šajai dienai atrast maksimāli grūtāko slēpni, kam ir grūtības pakāma 5* un piekļuves grūtības pakāpe 5*. Izmantojam ultravioletās gaismas lai bunkurā atrastu norādes, kad esam uz pēdām atrisinājumam atkal kaut kas nojūk, kaut ko esam palaiduši garām, atgriežamies dažus soļus atpakaļ un sanāk atrast norādes.
Kad beigās nonākam strupceļā un uz vēdara pa smiltīm esam visu izrāpojuši, jau rodas doma ka slēpni neizdosies atrast, bet padoties negribas ja jau tik ilgu laiku esam zaudējuši meklējot. Beigās kad visi jau padevušies vēl bunkurā ar mani paliek viena no liepājas slēpņotājām mums negribas padoties, un jau pēc neilga laiciņa slēpni atrodam, prieks pa visu seju, saucam pārējos arī viņi negrib ticēt ka esam to izdarījuši, bet tā tomēr ir. Šis noteikti ir no tiem slēpņiem ko ilgi atcerēšos. Emocijas neaprakstāmas. Tad jau pārējais vairs nav tik nozīmīgs, vēl pa ceļam uz mājām ir daži slēpņi palikuši ko atrast.

Slēpnis Pasaka/fairytale nekas īpašs, bet tur pretīm nākamais Olando kepure (cap) liek nobrīnīties par lietuviešiem, kas brauc pie mums uz Latviju lai papeldētu jūrā kaut viņiem pašiem jūra šeit ir ļoti skaista.

Lēnām tuvojamies Palangai kur atrodam slēpni Sculpture park in Palanga, dēļ akut kādiem svētkiem un cilvēku masām ir grūti atrast vietu kur noparkoties, bet tā jau tāda maza problēma.
Nākamais slēpnis Palangos rebilitacijos centras pamestā slimnīcā, kurā jātiek uz jumta (šoreiz pa kāpnēm) iespējams tiktu atrast, bet to nevaram jo uzkāpjot uz jumta tur atrodas bariņš jauniešu kas šeit atraduši klusu vietiņu kur iedzert. Nu neko mazliet pafočējam un dodamies tālāk.
Vēl atrodam divus slēpņus netālu no Lietuvas-Latvijas robežas, un varam sasveicināties ar Latvijas bedrainajiem ceļiem.

Jāsaka ka šīs divas dienas pagāja ātri, pat bez noguruma un ne par ko neiespringstot. Tad atkal jāsaka "Sveika, Lietuva!"



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais