Polija-Slovākija-Ungārija(2004.)

Imants Frisais 22.08.2012 5 min lasīšanai

Mans ieteicamais vasaras ceļojums.

Ievads.

Viens no veidiem kā vasarā atpūsties ir doties ceļojumā. Lūk viens no ieteicamajiem maršrutiem:

Iesaku doties ceļā ar vieglo automašīnu vai mikroautobusu un vēlams nelielā grupā. Būtu jāizbrauc pēcpusdienā. No Tukuma caur Jelgavu uz Eleju un tur jau Lietuvas robeža vai ar roku aizsniedzama. Pasažieri ērti iekārtojušies var netraucēti vērot tik ļoti pierastās Latvijas ainavas un ar nepacietību gaidīt to brīdi, kad būs jāšķērso mūsu robežu.

Iztirzājums.

Uz Lietuvas robežas vairs nenotiek reģistrācija un tas atvieglo robežu šķērsošanu. Braucot pa Lietuvu var pamanīt šīs zemes ceļus, kas ievērojami atšķiras no Latvijas autoceļiem. Tā braucot drīzi vien aizslīd garām Marijampole un Kalvārija. Ir jau nobraukts 361 km un ceļā pavadīts 6 stundas un 40 minūtes.Pie Polijas robežas parasti nav nekādu aizķeršanos. Te var izmantot labierīcības un pie reizes ieturēt maltīti vienā no nedaudzajām kafejnīcām, samainīt nepieciešamo valūtu. Pirmā, lielākā pilsēta Polijā ir Suvalki, kurai nesteidzoties jāizbrauc cauri. Braucot visu nakti , izvēloties Belostokas ceļu, no rīta iebrauc Polijas galvaspilsētā – Varšavā. Varšava nezinātājus parasti pārsteidz ar savu lielumu. Ir noteikti jāvadās pēc ceļa norādēm un kartes, jo nomaldīšanās ir visai viegla. Te var visai viegli sameklēt stāvlaukumus(kas gan pārsvarā ir maksas)un veikt pilsētas apskati, neaizmirstot pašu Vecpilsētu. Tomēr mūsu mērķis ir nokļūt vienā no Polijas kalnu kūrortu pilsētām- Zakopanē. Rīta cēlienam beidzoties, jārēķinās ar karstumu, kas uz auto ceļa ir par pāris grādiem augstāks. Te var palīdzēt peldes vienā no daudzajām Polijas upēm. Noteikti, ka upes straujais un vēsais ūdens tik patīkami veldzēs ceļotāju ķermeņus, ka visi sajutīsies atkal moži un spirgti.

Brokastot var ar līdzi paņemtajiem augļiem un zemenēm saldajā ēdienā.

Pilsētām: Radomai un Kielcei var izbraukt cauri neapstājoties, bet Krakovā gan ieteicams veikt nelielu pilsētas apskati. Zināmā mērā varētu vilkt līdzību ar mūsu Rīgas vecpilsētas daļu. Sena un skaista pilsēta. Noteikti,ka būtu jāpameklē Vāveles pils. Braucot uz dienvidiem nu jau varēs pamanīt augstkalnes tuvošanos. Līdzenumi pamazām pāriet pakalnos un pakalni kalnos.

Zakopanē iebrauc jau vēlā pēcpusdienā- 16-19-tiem. Iepriekš rezervēto kempingu var sameklēt bez grūtībām. Piedāvātās mājiņas visas ir vienstāvu, bet ar dažādu istabiņu skaitu. No mājas loga paveras skats uz sniegotu kalna virsotni. Tā ir noteikti jāapmeklē. Iekārtojušies, var doties iepazīties ar pilsētu. Tā tiešām ir jauka kalnu kūrortpilsēta. Mazi veikaliņi atrodas cieši blakus viens pie otra, tūristus var vērot no visām pasaules malām. Pēc pilsētas apskates būtu laiks atgriezties kempingā.

Pēc pavadītā laika ceļā visi būtu laiks doties pie miera.

Pēc brokastīm var doties kalnu pārgājienā. Visiem būtu jāuzvelk attiecīgi sporta apavi, jo kā saka-„ ar kalniem joki mazi” . Mūsu mērķis būs- nokļūt Gievonta virsotnē, kura skaitās svēta vieta. Jādodas pa Parka teritoriju un, jāseko kartes norādījumiem. Ieejas maksa nav liela 2Ls.

Tā ejot koki kļūst zemāki un taka stāvāka. Pēc noteikta laika mežs paliek apakšā un priekšā slejas vien majestātiskas klintis. Gaisa temperatūra parasti te ir augstāka kā Latvijas platuma grādos. Kad nokļūst līdz Gievonta pakājei, var mazliet atvilkt elpu, jo priekšā neliels kāpiens uz pašu Gievontu, kas gan attāluma ziņā nav liels, toties stāvs! Uz augšu ved ļoti stāva taka, kas bija apzīmēta ar sarkanu krāsu. Pēc 100m ir jārāpjas pa klinti virzienā uz augšu, turoties pie klintī piestiprinātām ķēdēm- atpakaļceļa vairs nav. Cits citam piepalīdzot var veiksmīgi tikt līdz virsotnei. Ainava, kura paveras no šīs virsotnes ir pasakaina! Sajūta, ka atrodies uz Pasaules sliekšņa.

Šajā virsotnē parasti sapulcējas daudzi tūristi no dažādām pasaules malām. Pašā virsotnes centrā ir uzstādīts liels krusts, kas saulē zaigo dažādās varavīksnes krāsās. Pēc atpūtas un fotosesijām, var doties lejā pa otru virsotnes pusi. Viss atlikušais ceļš uz leju ir mazliet savādāks. Ir jārēķinās ar saules ietekmi un gaidāmajām slāpēm, tādēļ ūdens krājumiem jābūt pietiekošiem. Līdz kempingam var nokļūt , sekojot kartes instrukcijām.

Pēc nelielas atpūtas var doties uz pilsētas centru. Apmeklēt baznīcu, kur, ja paveicas var noklausīties dievkalpojumu. Vasaras kafejnīcas te ir vairumā un piedāvātie kokteiļi patīkami atspirdzinās.

Nakts atpūta.

Celties vajadzētu agri. Brokastis un telpu atstāšana. Tālāk ceļš ved uz Slovākijas robežu. Javorinā jāšķērso robeža un, līkumojot pa stāvo kalnu ceļu dodamies uz augstkalnu Tatru rajonu. Kasprovu Viercā jāizmanto pacēlājs un var uzbraukt uz Lomnicas Štita virsotni, kas atrodas vairāk kā divu kilometru augstumā. Virsotnē atrodas Viesu māja ar patīkamu un plašu kafejnīcu kā arī ar pietiekoši lielu ezeriņu, dzidru ūdeni. Peldēšanās gan ir aizliegta. Apkārtnes ainava ir neaprakstāma....visa plašā ieleja izpletusies mums pie kājām. Lejā var doties ar kājām, bet slinkākos novizinās pacēlāja vagoniņš. Esam ieplānojuši apmeklēt vēl sāls stalaktītu alas, tādēļ bez liekas kavēšanās jādodas ceļā. Izbraucot uz ātrgaitas maģistrāli var ietaupīt zināmu laika limitu.

Agrā pēcpusdienā iebrauc Demanovska ielejā. Jāiegādājas ieeja biļetes, jāsaģērbjas atbilstoši gaidāmajam alu apmeklējumam. Gida pavadībā veicam alu apskati. Gaisa temperatūra ir nemainīga + 8 grādi. Var vērot stalaktītus, kas ilgstoši pilot no augstajiem alu griestiem, veido dažnedažādas figūras, kuras tika veiksmīgi izgaismotas ar prožektoriem. Gids stāsta par alas vēsturi un tās izcelsmi. Alas pašā dziļumā var pamanīt sāls ledus upi, kas gadiem ilgi pārvietojas, veido sasalušu ledus upi. Tas ir satriecošs skats. Alas apskate ilgst aptuveni vienu stundu.

Mūs gaida Ungārijas robeža.

Dodamies ceļā un izbraucot caur pilsētām: Banska Bustrica, Zvolena, Hrkovce, vakarā šķērsojām Ungārijas robežu Parassapusztā. Robežsargi parasti iepazīstina īsos vārdos ar ceļu satiksmes noteikumu īpatnībām, kas attiecās uz šo Valsti. Līdz Budapeštai nav tālu, jo attālums vairs tikai 80 kilometri. Pilsētā jāšķērso Dunas upi un jādodas rietumu virzienā uz kempinga vietu, vadoties no apzīmējumiem kartē. Kempings parasti tūrisma sezonas laikā ir pilns ar atpūtniekiem no dažādām Valstīm, tomēr brīvas vietas allaž var atrast. Var veikt iekārtošanos un sasliet teltis. Pie vakara maltītes var jauki dalīties iespaidos par šīs dienas piedzīvoto. Daudzi kempinga atpūtnieki nakti pārlaiž zem klajas debess tieši uz zemes- zālītē, ieritinājušies savos guļammaisos un tas ir saprotami - pa nakti karstums nav mazāks kā dienā.

Esam ieplānojuši apmeklēt slavenos vīna pagrabus Egerā. Pēc brokastīm dodamies ceļā. Gar Dunas upi braucam uz Budapeštu, vērojot neskaitāmos tiltus pār lielo upi. Ja ir vēlēšanās, tad var apskatīt vecpilsētas daļu, kura saucās Buda. Pateicoties šiem diviem nosaukumiem ,kur tika apvienoti pilsētas senais rajons- Buda un jaunais-Pešta radās arī pilsētas nosaukums Budapešta. Pati pilsēta atstāj patīkamu iespaidu: plaša, sakopta, ar interesantām ēkām, viegli braucama. Ceļa zīmes ir saprotamas un izvietotas visās nepieciešamajās vietās. Aiz pilsētas, vērojam neskaitāmos kokvilnas un vīnogulāju laukus. Pusdienas var ieturēt tieši šāda vīnogu lauku malā. Ja laiks atļauj, tad apskates cienīgs ir Balatona ezers, kura krastos ir neskaitāmi kempingi un atpūtas bāzes. Mūsu ceļš ved uz Egeru. Apmeklējam vīna pagrabus, kas izveidoti kalnā un atrodas blakus viens pie otra. Vīnus nogaršot var visi, kas vien vēlas. Tirgoņu atsaucība ir neizmērojama. Vienīgi šoferiem jāuzmanās ,jo pieļaujamais alkohola promiļu skaits ir 0. Vīns parasti ir gan salds, gan skābs, bet garšīgs. Kempings atrodas nākošajā pilsētā – Miškolcā.

Iekārtojamies, uzceļot teltis vai izmantojot atpūtas mājiņas. Vēlāk varam doties uz izklaides atpūtas vietu- netālo parku. Šādas vietas Ungārijā nav retums, jo viņiem nav jūras ar pludmali, kur atpūsties.. Te ir izveidoti 4 baseini- divi domāti bērniem un divi pieaugušajiem. Slidkalniņi, ūdens masāžas, bufetes u.c.

Šeit var pavadīt visu atlikušo dienas daļu. Peldēt, sacensties dažādos ūdens vingrinājumos. Vakarā var apmeklēt Miškolcas pilsētu.

Vakars un nakts kā jau ierasts Ungārijā ir sutīgs.

Rīts ierodas ar brokastīm. Būt Miškolcā un neapmeklēt termālos baseinus būtu nepiedodami. Termālie baseini ir izveidoti kalnā. Atpūtas ēkas ar baseiniem ir izveidotas, izmantojot kalnu dabiskā reljefa alas. Ieejot šajā kompleksā, pavērsies neaprakstāms skats. Kompleksa vidusdaļā tek upe ar dzidri zilu ūdeni, daudziem līkumiem cauri vairākām alām. No upes pa speciālām pārejām var doties uz dažādiem baseiniem, kur katrā baseinā ir gan savādāks ūdens sastāvs, gan ūdens temperatūra. Visi šie baseini un upe tajā skaitā, atrodas kalna iekšpusē. Vienā no baseiniem ir izveidotas debesis ar daudzām zvaigznēm un vienreizēju akustiku. Diena būtu jāpavada šajā kompleksā, bet vakarpusē būtu jādodas prom.

Nobeigums.

Pēc 2 stundām mēs jau būsim Tornuosnemeti, uz robežas un izbrauksim no Ungārijas. Sākas mājupceļš.

Ir labi ceļot, bet vēl labāk, ja Tev ir mājas, kuras Tevi gaida.

Tāds nu lūk būtu mans šīs vasaras piedāvātais ceļojums.