Rumānija

Dace Lesiņa 19.08.2012 7 min lasīšanai

Rumānija 2012’ 4.-14. augusts

Kopējais maršruta garums ~ 4900km

1.diena Rīga- Lietuva-nakšņojam teltīs Polijas pilsētā Rzeszow, Jana Pawla II 95. Tuvu pilsētai, kādi 3km no centra, pieticīgi un lēti 10zl uz pers.Pievarēti pirmie 900km.

2.diena dodamies tālāk uz Slovākiju, Ungāriju, apstājoties Miskolctapolca, Pazár István sétány 1, 2350Ft (~5.70Ls) termālajos baseinos. Ļaužu daudz, bet tā kā jau braukts gana un ārā +360 tad jūtamies patīkami atveldzēti. Pārsteigums bija drēbju skapīši, par kuriem papildus bija jāmaksā 10Ft, kuru mums protams nebija. J Padzīvojāmies 1.5h uz tas bija pilnīgi pietiekami, lai dotos tālāk. Iebraucot Rumānijā braucēji līdzinās džigitiem un mašīnas plūst straumēm, tā ka nākas mazliet pieskanoties šejieniešu braukšanas manierei. Ceļi ir līkumoti, ciematiņi seko cits citam, tā ka vidējais braukšanas ātrums strauji krītas līdz 50 km/h. Nakšņošana privātmājā ciematā,kas ir ~100km no Ungārijas - Rumānijas robežas. Sancraiu,Bácsmege iela 233 pansions (viesu māja) pie Szöke Erzsébet. Sajūtamies gaidīti, mums ierāda guļamvietas un aicina pie vakariņu galda. Te mēs pirmo reizi iepazīstam tradīciju pirms maltītes iemalkot palinku, ko darina katrs Rumānijā pats mājās, tas ir ~40% dzēriens ko darina no plūmēm, mellenēm. Baudam zupiņu un otro ēdienu, viss šķiet ļoti gards. Saldajā galdā namamāte ceļ arbūzu ko notiesājam ar gardu muti. Saimnieki ir Ungāri un prot tikai savu un rumāņu valodu, bet Anda (mūsu pavadone nākamai dienai, kas kādu nepilnu gadu jau dzīvo Rumānijā) mums apskaidro situāciju. Izrādās, ka ~10% iedzīvotāju ir Ungāru, kopumā pašreiz 21milj. iedzīvotāju. Dzīves līmenis tuvu mūsējam. Daudzviet valda naturālā saimniecība. Cilvēki ir čakli ķeras pie jebkura darbiņa, dzīvo privātmājās, kopā visa ģimene gan vecāki, gan mazbērni. Šodien ~600km.

3.diena Pamostoties tik redzam, ka tepat ir cūciņas, truši un vistiņas, ko mums laipni izrāda kolorītā māmuliņa. Mūsu ceļš ved uz Huedin staciju, pa ceļam apskatam bagāto taboru-čigānu mājas, kuras tiek celtas viena par otru greznāka, kā sacenšoties. Stacijā gandrīz neviena nav, Anda palīdz nopirkt biļetes, jo tur neviens īsti nerunā angliski. Dodamies 2 pieturas līdz stacijai Stana. Tvaika vilcieniņš ir īsts pārsteigums, pilnīgs pretstats dzelzceļa stacijas ēkai, moderns, ērtiem krēsliem un patīkamu vēsu gaisu. Ārā jau temp. tuvu +340. Stacijā mūs sagaida zirgu audzētavas saimniece, mazliet paejamies kalniņā un tur pasakaina pļaviņa, ganās zirdziņi, nojumē pusdienām sagatavoti māla trauki. Dodamies pārmaiņus pusstundas pārgājienā ar zirdziņiem, pa vietējiem kalnu mežiņiem. Koki ļauj paslēpties no tveicīgās saules, zirgi ir mierīgi un paklausīgi, uz beigām gan ēst gribas arī viņiem vairāk kā vizināt svešiniekus. Pat neesot zirgu lielam mīļotājam, pēc šāda brauciena sāc apsvērtun sāk gribēties lai šī pastaiga tik ātri nebeigtos.Anda pastāstīja arī par to, ka tiekot piedāvāti 2 h un arī nedēļas pārgājieni gan prasmīgiem jājējiem, gan iesācējiem. Lieki piebilst, ka tas viss ir ļoti saprātīgās naudiņās. Ir pusdienas laiks. Kaimiņiene uzvārījusi gardu zupiņu un savādus bumbuļus kas satur kartupeļus un iekšā ir plūme, viņi to ēd ar cukuru. Esam apņēmības pilni un dodamies sasniegt tuvākā kalna virsotni, kāpiens nav ilgs, bet skats pasakains, saule ir ļoti karsta un tā vai tā nav grūti iztēloties kā ir te ziemā, kad šo kalnu klāj 2m bieza sniega sega. Atpakaļceļā apskatam skaistas slavena arhitekta viensētas un arī namiņu, ko Anda iegādājusies ar savu mīļoto Rumāņu puisi Cristiānu.Atgriežamies ar vilcienu. Mūsu nākamais pieturas punkts- augļu tirgotāji, tā ir kā medusmaize gardēžiem, arbūzi, nektāri, persiki, vīnogas. Viss tik sulīgs un gards, aptuveni 2x lētāki un savā pilngatavībā. Ēdam gardām mutēm! Izvoru Crisulni ir ciemats kurā abpus galvenajai ielai redzami vietējo meistaru darinājumi: izšuvumi, kokgriezumi, aitādas un visneiedomājamākie suvenīri. Katrs pircējs te ir ļoti gaidīts. Te pat pakalnā arī ir tipiska Ungāru baznīca. Visi griesti klāti ar zīmējumiem uz koka, katram no tiem ir sava nozīme, sienas rotā izšuvumi (sarkans uz balta) kuros var saskatīt tulpju un anemoņu ziedus, tie ir dāvinājumi šai baznīcai. Ārā ejot zvana baznīcas zvani ir tieši pl. 17.Naktsmājas Savadisla, Tordaszentlaszlo 153 (www.tamasbistro.ro) pension Tomas Bistro, kas atrodas pašā centrā pretī kultūras namam. Viesmīlība te sit augstu vilni, sagaida mūs ar palinku. Istabiņas ir ļoti mājīgas un sajūta, ka esi kā mājās. Vakariņas ir gardas un apkalpotājas ir tik uzmanīgas, ka mēģina nolasīt no acīm katru mūsu vēlmi. Ierodas vēl arī kāda liela grupa un tiek aicināti arī vakariņu noskaņu izkrāšņot ar muzikantiem un te nu redzam arī viņu dejas košos rumāņu tērpos. Vakars ir dievīgs. Kopējais maršuts ~50km.

4.diena Dodamies uz Turda sāls raktuvju meklējumos. Precīzas adreses nav, tādēļ jo dubults prieks, ka pilsētā ieraugam brūnganas norādes uz „Turda salina”. Cilvēku daudz, uzvelkam ko siltāku un dodamies lejā. Trepes un lifti, līdz nonākam skaistā pazemes valstībā, kur uz sienām sāls veido neparastus zīmējumus, pa sāls ezeru pavizināmies ar laiviņu, te var redzēt, ka padomāts par apmeklētājiem ir ko apskatīt, acis papriecēt un izklaides iespējas cik uziet. Dodam 10 balles un dodamies uz Turdas aizu (Cheile Turzii). Arī uz šejieni mūs atved norādes. Uzkāpjam kalniņā un aiza paveras visā varenumā. Ārā svelme. Braucam lejā ar auto līdz pašai upītei, kas vijas caur aizu. Atstājam auto un dodamies pārgājienā uz aizas otru pusi, skatāmies, ka citi aiziet tādiem pamatīgākiem apaviem, bet mums iešļūcenes un ar būs labi, dodamies uz priekšu. Fantastiski skati, gar pašu upītes krastu, šur tur stiprinājumi pie klintīm, kas palīdz mums nenoslīdēt no takas, botes būtu gan te noderējušas. Redzam klinšu kāpējus. Pēc mazliet vairāk kā stundas esam pievarējuši 1.5km garo aizas taku un dodamies pa to pašu ceļu atpakaļ. Dodam 10 balles, tas bija supper! Pēc plāna vajadzēja doties uz Rimetas ciemu (pastaigām un tur ir arī alas), bet esam saguruši un dodamies uz Sovatas sāls ezeru nopeldēties. Visā pilsētā valda rosība, mazliet atgādina mūsu Jūrmalu.Skaisti koka nami, tik izrādās ezeram ir darba laiks līdz pl 18 un saprotam, ka esam pa vēlu, iegādājušies dažus suvenīrus dodamies uz naktsmītni Zatea pie Biro Eva (Zsõgõd iela 738). Šīs ir pavisam citāds nams, vairāk pilsētniecisks, tiekam mīļi uzņemti, kaut saimnieki nerunā ne vārda angliski, apmaināmies žestiem un dažām frāzēm pavakariņojam un dodamies pie miera, bija ļoti piesātināta diena! Kopējais maršuts ~250km.

5.diena Pirmais mērķis Sighisosra, skaista Saksijas pilsēta. Tāda Rumānijas Sigulda, pilns ar tūristiem. Ik pa brīdim uz ēkām redzam zīmes, ka tās ir Unesco mantojumu sarakstā. Uzkāpjam tornī pavērties uz jauko pilsētu no putna lidojuma, vēstures muzejam izejam tik tā cauri (ļoti te pietrūka gida), bērni mūs vilina apskatīties moku kambara ekspozīciju, baisi un nežēlīgi. Visvairāk manu uzmanību piesaista mākslas galerijas veikaliņš laukuma labā pusē, darinājumi no keramikas ar stikla sakausējumiem, neparasti un ļoti skaisti. Tad vēl olas uz kurām ar pērlītēm izveidoti raksti. Nespējam aiziet prom. Pārsteigums ir info centrs, kas arī izrādās šodien, tas ir trešdienās slēgts. Nākamā pietura Viscri ciematiņš nekurienes vidū. Zirgi velk baļķus. Ciematā pa ielām kaut kur dodas govis, augļu pārdevējs ir gatavs divtik paprasīt par nektarīniem, bet mēs jau arī esam nu gudri 1RON/kg arbūzu un ~5RON/kg nektarīniem un persikiem, vairāk ne. Prinča Čarlza īpašumus gan neredzam, bet aizdomīgas bagātnieku mašīnas gan, kas absolūti neiederas šai ainavā. Aizstaigājam līdz baznīcai, tā ir slēgta bet mūs apbur ar savu mieru,.siena noaugusi ar vīnogulājiem, šai vietai ir īpaša aura. Mūsu ceļš ved uz Bran lai apskatītu īsto Drakulas (grāfa Tepeša ) pili un ievilktu krustiņu. Ir vakars. Bet esam laikā, vēl stundu pils uzņem apmeklētājus. Kalna galā, neliela ar labirintiem un ejām, tornīšiem un nelielām istabiņām, fantastisku iekšējo pagalmu, maza paradīze zemes virsū, ļoti skaista pils. Pietrūka tik istabas kur noskatīties kādu Drakulas filmu. ;) Informācija par pili bija arī angliski, tik pietrūka drusku pacietības to visu lasīt. Suvenīri un jaukā gaisotne ir kā patīkams vakara noslēgums. Dodamies uz Sacele pie Monikas kundzes (Bunloc iela 14). Sievietes gaišums un viesmīlība visus apbur, arhitektes pedantiskums un mazliet vāciskā maniere, esam priecīgi doties pie miera. Kopējais maršuts ~200km.

6.diena Tā kā vakar izpalika peldēšanās, šodien dodamies uz Slanic. Ceļš ved gar kalnu upīti kur Cheia apkaimē ir telšu pilsētiņas. Slanic centrā ir sāls raktuves, bet mūs interesē ezeriņš, kuru arī atrodam. Ieejas maksai jau esam gatavi. Apkārt ezeram laipiņas un kāpnītes, lai ērtāk nokļūt ūdenī. Sāls ezerā ūdens tiešām ir sāļš un tāds biezs, ka var skriet pa to nepieskaroties zemei, patīkami silti un neparko negribas kāpt no ezera ārā. Uz Sinaia nedodamies, kurā ir karaļa pils rezidence, laiks ir tik cik ir, bet tālāk mūsu ceļš ved uz Bukaresti, galvaspilsētu. Satiksme bieza, četras joslas katrā virzienā, mašīnas traucas nenormālā telpā, ēkas kā milzu monstri, milzīga 2 mil. iedzīvotāju pilsēta. Mākslas muzejs atrodas pašā centrā. Fantastiski mākslas darbi, zāle rotām tumšā telpā, kur gaismas stari izgaismo dārgumus. Gids, te būtu bijis pašā laikā. Nobraucam garām iespaidīgajai Čaušesku pilij, ļoti iespaidīgi. Uzēdam Macdonaldā un dodamies uz galamērķi – Constantu pie melnās jūras. Kad ierodamies, ir jau tumšs. Patīkamas vējiņš, smiltiņas, jūra tik silta un maiga. Dodamies uz Ibis viesnīcu, kas atrodas pašā jūras krastā. Kopējais maršuts ~500km.

7.diena Rīta pelde, pludmale pustukša un tad dodamies apskatīt pilsētu. Jūras krastā milzīgi trīsžuburi, lai slāpētu jūtas spēku. Kazino, kas smaržo pēc senā spožuma. Akvāriji. Strūklakas, akācijas. Ielas piegružotas. Mošejas torņi ļauj pacelties virs jumtiem. Tirgu neizdodas atrast, toties ieklīstam apavu veikalos, kas vilināt vilina, ādas apavi par puscenu.Atgriežamies pie jūras, sapūšam matračus un jautrība var sākties.Vakarpusē dodamies uz lielāko iepirkšanās centru, kas atrodas nedaudz ārpus pilsētas.Kartē bija apzīmēta strūklaka, kas naktī izgaismota varavīksnes krāsās, tās meklējumos nonākam uz Mamaia pussalas. Ir jau tumšs un nu tik saprotam kur atrodas atpūtnieki. Tie ir te šai pussalā, mūzika, dejas, ugunis, liekas, ka esam nokļuvuši kāda festivālā. Tveice +27 oC Gaisa vilcieniņš. Jautrība te sit augstu vilni! Un pēkšņi negaiss, visi pa malu malām kā izbiedētas skudras, gāž kā no spaiņiem. Pēc stundas drusku pierimst, dodamies atpakaļ uz viesnīcu.

8.diena Sātīgi pabrokastojuši dodamies atpakaļceļā. Ātrgaitas ceļi mūs ātri vien nogādā Pitesti, no kurienes dodamies iekarot Transilvānijas Karpatus. Apskatam iespaidīgo HES, kas esot Eiropā lielākais. Pakāpjamies, lai var redzēt iespējami tālu.Turpinam ceļu gar uzpludināto krātuvi, abpus ceļam skaisti skati un kalnu upes ieskauj atpūtnieki telts pilsētiņās. Transfagarašan kalnu pāreja 2034m augstumā ir desmit balles vērta.Kalni, kalnu upes un mazi ūdens kritumi, aitiņas kā akmeņi šur un tur paveras mūsu skatam, tuneļi un kalnu mājiņas. Skati neaizmirstami! Pēc tuneļa ir ciematiņš, Balea Lac tuvumā, kur mudž no suvenīru tirgotājiem un kalnu taku kāpējiem. Čaušesku esot šo pāreju uzbūvējis 1970. gadā, lai savienotu ar Karpatu kalniem atdalītos reģionus.Bīstamības dēļ šis ceļš ir atvērts tikai no jūnija līdz oktobrim un diennakts gaišajā laikā. Nakšņojam Gura Raului ciematā Chivuta and Nicolae Tepes.Puiši ir sajūsmā, jo te ir izgaismots futbola laukums, izbaudām tenisa spēli. Garda maltīte un dodamies pie miera. Kopējais maršuts ~550km.

9.diena Mūsu ceļš ved caur atlikušajai Rumānijas daļai, vēl iepērkam augļus, Ungārijai un Slovākijai. Nakšņojam jau Polijā. Kopējais maršuts ~700km.

10. diena Ceļš mājup ir tik patīkams. Kopējais maršuts ~900km.

Par maršruta plānošanu un naktsmītņu rezervāciju pateicamies Cristianam. Ja nepieciešams, varat ar viņu sazināties szarka_cristian@hotmail.com