Hamburga starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu

  • 4 min lasīšanai
Uz Hamburgu lidosim ar pārsēšanos caur Stokholmu. Un tā kaut kur pēc 11.00 esam Hamburgas lidostā, uz to brīdi vēl nenojaušot, ka tā it kā ir lielākā lidosta Vācijā. Svarīgākais uzdevums šajā brīdī ir: Kā nokļūt līdz viesnīcai? Nevajadzētu būt nekam ekstremāli sarežģītam, it īpaši, ja iepriekšējā vakarā ir pastudēta lidostas interneta lapa. Taču nolemjam padomu prasīt informācijas stendā. Tur mums paskaidro, ka sākumā jābrauc ar autobusu, tad jāpāsēžas vilcienā, un tikai tad nokļūsim pilsētas centrā. Nu ko, izejam laukā gaidam autobusu. Mēģinam “iebraukt” biļešu cenās (viņiem tās ir sadalītas pa zonām, līdzīgi, kā pie mums 90-os gados). Nopērkam biļeti, sagaidam autobusu, tad noteiktā vietā izkāpjam un pārsēžamies vilcienā un nedaudz vēlāk esam centrālajā dzelzceļa stacijā, no kurienes 5min ceļš līdz viesnīcai. Tālāk viss kā pienākas – iečekojamies, noliekam somas un ceļojums tā pa īstam var sākties. Bija tāda doma paņemt “Sightseeing Bus”, lai gūtu vispārēju priekšstatu par pilsētu, kurā atrodamies. Dzelzceļa centrālajā stacijā tūrisma informācijas ofisā mums paskaidro, ka autobusi ir dažādi. Izvēlamies to, kuram austiņās var sadzirdēt skaidrojumu krievu valodā, kuru es vislabāk no visām svešvalodām pārvaldu. Izejam ārā, skatamies – autobuss stāv. Pieejam tuvāk, bet tur mums paskaidro, ka autobuss salūzis un nekursēs. Tad uzreiz mums iesaka citu autobusu – divvalodīgu (angļu un vācu valodā). Angļu valoda arī nav šķērslis, tāpēc lecam iekšā. Sākumā teksts līdz pasažieru ausīm tiek padots apmēram šādā proporcijā: 70% - vācu, 30% - angļu valodā. Vēlāk angļu vārdus var sadzirdēt arvien retāk, līdz iestājās brīdis, kad angļu valodā komentāru vispār vairs nav. Arī tas, ko stāsta vāciski, diezgan lielā īpatsvarā ir par nekustamā īpašuma cenām pilsētā :) Vienā no pieturvietā izmūkam no autobusa un City Tour turpinam kājām uz savu galvu. Ja reiz pieminēju valodas, tad vēl viens interesants fakts: Visi, vai vismaz gandrīz visi, kas piedāvā ekskursijas ar kuģīti pa upi, notiek vāciešu mēlē. Acīmredzot ar vāciski runājošiem tūristiem viņiem pilnīgi pietiek. Šinī vietā beigšu ar pārmetumiem, burkšķēšanu un tālāk tikai pozitīvas lietas. Tajā dienā neplānojām apmeklēt nekādus muzejus, bet vienkārši paklaiņot pa pilsētu. Tā arī darījām un tikai 22.00 ieradāmies viesnīcā, pa ceļam paņemot līdzi tomēr viena muzeja apmeklējumu. Apmeklējām lielāko un vecāko vaska figūru muzeju Vācijā – Panoptikum. Ar ko gan šeit varēja vien iepazīties: sākot no Napoleona un citiem vadoņiem līdz mūsdienu tēliem, kā piemēram Štefija Grāfa vai Mihaēls Šūmahers. Turklāt atsevišķa telpa ir veltīta medicīnas studentiem: vairāki eksponāti ar dažādu slimību izpausmēm un simptomiem. Atgriežoties pie vakara pastaigas, patīkami pārsteigts biju, ka gandrīz visi veikali strādā arī sestdienās līdz 19.00, 21.00 un pat ilgāk. Tā kā bijām pilsētā pāris dienas pirms jaunā gada, tad gaidīju pilsētu krāšņi izgreznotu, bet tā nemaz gluži nebija – tik vien kā pāris centrālās ielas ar lampiņām nosētas. Tomēr it visur nepabiju, tā ka tas ir tikai mans novērojums. Lai gan neko tik skaistu, kā mūsu pašu dzelzceļa tiltu izgaismotu vakaros nemanīju, tomēr jāatzīst, ka izgreznota egle uz mazas saliņas pašā upes vidū izskatījās arīdzan iespaidīgi. Tajā pašā vakarā apciemojām tādu kā ziemassvētku tirdziņu un palutinājām sevi ar dažādiem gardumiem. Nākošā diena. Bija tāda doma apmeklēt Erotiskās mākslas muzeju, taču jau pa gabalu bija redzams, ka tas bija slēgts. Toties blakus tam bija atvērta cita (laikam cita) erotiskās mākslas izstāde. Te savus un savu kolēģu mākslas darbus bija izstādījis kāds mākslinieks. Mākslas darbi pārsvarā bija kolāža par erotikas tēmu. Turklāt tēmu apakštēmas bija visdažādākās: sākot no viegliem erotiskiem mājieniem līdz sadomazohistiskiem motīviem. Pie dažiem mākslas darbiem bija vērts ilgāk pakavēties, pie dažiem savukārt ne. Katrs cilvēks bez aizspriedumiem atradīs sev kaut ko interesantu šajā kolekcijā. Vēl mēs bijām mazā spēļu pasaulē “Miniatur Wunderland Hamburg”. Iespaidīga vieta, it īpaši bērniem. Tomēr arī pieaugušie spēja vien apbrīnot šo mazo miniatūro pasauli. Vairākās zālēs bija izveidotas miniatūras pilsētas, ainavas, notikumi, cilvēciņi, automašīnas u.c. Viss bija atstrādāts līdz sīkākai detaļai. Vilcieni reāli kustējās pa sliedēm un arī citas lietas izskatījās tik reāli, ka brīžiem šķita, ka pats esi ierauts notikumos, kas attēloti līdzās. Nomainās apgaismojums un mājiņās iedegas gaismiņas. Sākumā vienā logā, tad nākamajā un tūlīt sāksies naksts dzīve. Bet pēc dažām minūtēm sāk palikt gaišāks un sākas jauna diena. Principā to grūti vārdiem izskaidrot – tas pašam jāredz. Starp citu, šis muzejs no gada uz gadu pilnveidojas un tam vēl ir kur attīstīties. Bija tāda doma apciemot vienu no Hamburgas tā saucamajiem simboliem – Rickmer muzeju kuģī, bet pēc “Cap San Diego” apmeklēšanas, kas skaitās pasaules lielākais peldošais muzejs, citus muzejus uz ūdens vairs negribējās apmeklēt. Nevis tāpēc, ka nepatiktu, bet gan tāpēc, ka programma uz ūdens šķita jau pieteikoši piesātināta. Dodoties pa šo lielo peldošo muzeju, aprodi ar domu, cik lielā mērā uz kuģa ir svarīga disciplīna. Katram kuģa apkalpes loceklim uz kuģa ir sava vieta, pat sava vieta pie galdiņa apsriežu telpā. Starp citu, šeit pat uz kuģa var arī iekost, lai būtu spēks un enerģija izstaigāt visu kuģi. Ja vēlaties iemūžināt Hamburgas panorāmu, tad viena no vietām, kur to ērti var izdarīt, ir St. Michaelis baznīca ar 132 metrus augsto torni. Tur ir lifts (un arī kāpnes, ja nevēlaties liftu), ar kuru var pacelties līdz skatu laukumam. Vēl bijām kaut kur, ko nepierakstīju un vēl vairāk vietās nebijām. Nepietika laika... Un vēl – kā jau jebkurā valstī vai pilsētā, ātrāk un vieglāk visu sameklēsiet un uzzināsiet, ja pratīsiet vietējo valodu – šoreiz tā ir vācu valoda. Valodas barjera var būt pat tādās tūristu iecienītās vietās, kā muzejos, piemēram. Kopumā guvu lieliskas emocijas un patīkamus iespaidus. Ja vēl kādreiz sanāks apmeklēt šo pilsētu, tad tas jau būs turpinājums... Kur apmesties? Droši vien, ka ir pieejami lētāki hostelīši, bet mēs nakšņojājām hotelī Accord Novum. Viesnīca netālu no centrālās dzelzceļa stacijas – Hauptbahnhoft. Laipna apkalpošana, viss tīrs un glīts. Brokastis gluži normālas – paēst var. Cenas no 72EUR. Kā nokļūt? No Rīgas un no Liepājas ar AirBaltic par deserta cenām var nokļūt pāris stundu laikā. No lidostas: a) ar pārsēšanos – sākumā ar autobusu līdz Ohlsdorf, tad ar vilcienu. Kā vēlāk sapratu, var pirkt vienu biļeti uz abiem par 3.60 EUR. b) izrādījās, ka ir arī expresis autobuss par 5 EUR, kas pietur Hauptbahnhoft (centrālās dzelzceļa stacija). c) taksis, cenas esot no 20 EUR. Kādas cenas? Muzejos sākot no 10EUR no deguna. Restorānos dažādi, protams, bet par 10 EUR kaut kādam vienam otrajam varētu pietikt. Pārtikai apmēram tas pats, kas pie mums. Sabiedriskais transports kaut kur sākot no 1.5 EUR. Hamburg Card (8 EUR) dod dažādas atlaides sabiedriskajam transportam un muzejiem. Ko der zināt? Paldies! – Danke! (kā raksta, tā arī var izrunāt) P.S. Man ir slinkums pārpostēt bildes uz draugiem.lv bilžu galeriju. Tāpēc, ja vēlaties aplūkot šī stāsta vizuālo versiju, tad sekojiet šim linkam http://www.superhuks.lv/WEBalbum/start.php un: lietotajs: hamburga parole: hmburga


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais