[ADRIATICA] 6 - Ļubļana
|
Anita Ruža
|
ĻUBĻANA 21.07.2012.
Lai nu kā, negribot ir pienākusi tā diena, kad jātinās projām no Krkas salas. Viena atvaļinājuma nedēļa ir beigusies. Pēdējais rīts atkal ir padevies traki karsts, tamdēļ 6 jau esam augšā, lai varētu tikt uz kontinentu. Ārā ir ap 38 grādiem, mašīnā iekšā atkal viss piecepis. Par pēdējām pāri palikušajām kunām paspējām nopirkt svaigi ceptu maizi un dažus radziņus, ko pieved busiņā pie katras mājas.
Ceļš šoreiz ved garām Rijekai, šeit ir sabūvēti labu labie ceļi, līkumaini jau ir, bet skats arī paveras skaists. Uz Slovēnijas robežas jāpērk ceļu vinjete, maksā 15 €. Kaut kā štukojam kur varētu tikt vaļā no Horvātijas banknotēm, līdz atrodam maiņas punktu pie kaut kādas lauku viesnīcas. Mazliet nīkšanas rindā un vecie eiriki ir kabatā. Apkārtne arī sāk kļūt pierastāka. Sākumā pazuda cikādes, tad sāka parādīties ābeļdārzi un gar ceļmalām augoši bērzi. Kalni arī kļūst augstāki, jo tuvojamies Alpiem. Pašā Slovēnijā ir Alpu atzars, ko sauc par Juliāna Alpiem. Iebraucot Ļubļanā pēc Adrijas jūras karstuma liekas trakoti pavēss. Turklāt draudīgi sāk mākties virsū mākoņi. Tāds riktīgs klimata kontrasts starp rītu un dienu.
Pilsētā atrodam pazemes autostāvvietu netālo no Filharmonijas, braucot pa Slovenska cesta. Iekšā baigi feinā sistēma – tur kur ir brīva stāvvieta iedegas zaļa lampiņa, un tajā tumsā var pa gabalu jau redzēt vai ir vērts griesties iekšā. Kad mašīnā noslēpta var doties uz pili. Izejam pie Ļubļanicas upes, kas manā uztverē izskatās pēc mākslīgi veidota kanāla ar sēru vītoliem gar krastu. Gar upi visur krodziņi, viesnīcas, kopumā pilsēta patīkama, sakopta. Kurpnieku tilta galā starp mājām uz novilkta striķa sakārtas visādas tupeles un čības. Ļoti uzskatāmi.
Pēc ilgas braukšanas meklējām „zaļās istabas”. Nekur nav. Pēc skaidrības ieejam tūrisma info centrā, taču gaidām, kamēr kaut kāda Austrālijas vecene izrunās pārdevējai visu kas uz sirds. Dusmas aug ātriem tempiem, līdz beidzot mums parāda, ka tuvākā WC ir pie funikuliera stacijas. Taču norāde ir tik maziņa, ka cilvēks ar normālu redzi to nevar pamanīt, turklāt attiecīgā iestāde izrādās aizklapēta ciet. Izmēģinām laimi tuvējā veikalā, kur meitene mūs ielaiž dienesta telpās, -nu nav jau mums te tā pieņemts darīt, bet ja jūs piesakāties maksāt... Tātad Ļubļana ir pilsēta bez sabiedriskajām tualetēm. Bēdīgi.
Kopējā ieejas biļete Ļubļanas pilī un brauciens ar funikulieri abos virzienos maksā 8 €. Gaidām rindā, kad varēs kāpt. Salasās bars ļautiņu un kaut kādi vācu pensionāri nacionālajos kostīmos. Pats funikulieris neatgādina vilcienu vai tramvaju – tā ir viena liela stikla kabīne no kurienes braucot augšā, var gūt patiesu vizuālu baudījumu, jo pilskalns ir gana stāvs. Gala stacija iebūvēta pazemē, no kurienes pa trepēm var uzkāpt tieši pils pagalmā.
Pagalmā kāreize notiek kāzas, tautas papilnam. Sākam apskati ar torni. Divas paralēlas vītņu trepes ved uz augšu labu gabalu, lai lejā kāpēji netraucētu augšākāpējiem. Metāla pakāpieni rotāti ar pūķu zīmējumiem. Augšā skats iespaidīgs, vējš liels. Pēcāk ieejam apskatīt vairākas pils telpas, taču piedzīvojam vilšanos. Visur kaut kādu vietējo mākslinieku daži darbi „cap-ļapj” stilā (šitā zīmē tikai 2-gadīgi bērni), stikls un plastmasa. Nekā autentiska, ņemot vērā, ka pili būvēja 12. gs. Būtu īpašnieki vismaz kaut kur pašiverējuši un atraduši senlaicīga stila mēbeles, lādes, u.c. inventāru. Bet te viss tik tukši un glauni. Galīgi garām.
Atgriežoties vecpilsētā izejam pārī Pūķu tiltam. Tās tur ir četras, katrā ielas galvā sēž, zobus atņirguši. Vēl pa ceļam pamanām gājēju tiltu bez nosaukuma uz kura eksponētas traki dīvainas skulptūras – it kā cilvēki, taču ar astēm, bez sejām ar dīvainiem augoņiem uz ķermeņa un izgāzušām iekšām. Kārtējais slimas fantāzijas auglis. Nākamais ir ievērojamākais vecpilsētas tilts vai pareizāk 3 tilti, tā arī saucas – Tromostovje. No tilta paveras skaits skats uz Franciskāņu baznīcu un Ļubļanicu. Sāk smidzināt lietus, kā dēļ ekskursiju nākas pārtraukt, ātru sapirkt suvenīrus un iebraukt veikalā. Ārpus Ļubļanas sākas īsta lietusgāze un mēs esam galīgi sašļukuši, jo jānakšņo kempingā, bet kā uzsliet telti pa tādu draņķīgu laiku?
Līdz kempingam „Kamne” braukt labu gabalu, jo tas atrodas pie Austrijas robežas „Triglava NP” tuvumā. Līdz Jesenicei tiekam bez problēmām, baudām kalnu skatus un mākoņus, bet nokļūstam sastrēgumā. Tā kā ir sestdienas vakars, visi steidz uz mājām uz Austriju. Turklāt robeža ir maksas. Tā lūk 6 km līdz kempingam braucām 2 h. Kamēr garlaikojāmies, pamanījām, ka neesam vienīgi trakie braucēji, kas ar mašīnu aizdauzījušies līdz dienvidiem – blakus tādi paši norvēģi.
Kempingā iebraucām pēc 17 vakarā. Tad atrodas ļoti skaistā vietā – nedaudz nost no ceļa, vienā pusē kalni, otrā mežs. Par telšu vietu no cilvēka prasa 8 €. Reģistrācijas namā man izsniedz numurētas telšu uzlīmes, noteikumu grāmatiņu un iešķiebj kā tūristu aizmirstu gāzes prīmusu, jo virtuves viņiem nav. Lieki teikt, ka prīmuss nedarbojās, taču mums paredzētas grillētas vakariņas. Noteikumi aizliedz kurināt grilus, kas ir zemāki par 20 cm, mūsējais vēl atbilst normatīviem. Telts sliešana mums padodas ātrāk (pieredze, utt.) nekā otram braucēju pārim. Automašīnā no „prikurivateļa” spectējkannā sildām ūdeni. Gaļa gatava, var ēst un mēs ieņemam vietu pie galda zem bērziem. Pamazām telšu placis sāk aizpildīties. Lejā, tuvāk vannas istabām ir vieta karavānām un megateltīm ar visu elektrību, parastās teltis jāslien nedaudz augstāk pie paša meža. Toties no uzkalniņa paveras skats uz kalniem, ko apspīd pēdējā vakara saulīte.
Mākoņi lēnām slīd arvien zemāk un sāk palikt vēsi, kaut kur pēc sajūtām ap grādiem 14. Labi, ka nelīst, nakts ir skaidra. Salienam teltīs, taču pēc kādas stundas sāku dīdīties, jo kaut kus pūš no telts apakšas. Sagrābstu pa tumsu lukturīti un velku virsū vēl vienas garās bikses un jaku. Tas mākonis sataisījis riktīgu miglu un telts no ārpuses ir visa slapja. Nolemjam satīties kopā lai siltāk un beidzot var aizmigt. Bet gan bez sapņiem. Naktī kaut kur mežā aiz nožogojuma nelabā balsī brēca stirnas un varēja labi dzirdēt tuvumā esošās upes šņākšanu. Taču citādi miers un klusums.
IETEIKUMI
1. Ļubļanas pils apskatei labāk nopirkt funikuliera biļetes un atsevišķi ieejas karti tikai uz skatu torni. Pils iekštelpas nav samaksātās naudas vērtas. Labāk vienkārši pastaigāt pa iekšpagalmu.
2. Labs t/c ir „Merkator”, atrodas Celovška cesta, izbraucot no pilsētas ZR virzienā.
3. Kalnos pat karstās jūlija dienās, naktī mākoņi uzdzen miglu, tā ka visa telts pamatīgi noraso. Siltas drēbes obligātas.
4. Kā saka „Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ”, jebšu pirmais izvēlas labāko telšu vietu. Vēlākiem braucējiem jāsamierinās ar šķībākām nogāzēm.
5. Austrijas robeža jāšķērso no rīta vai darbadienās. Citādi sastrēgumos tiks pavadītas vairākas stundas.
6. Noderīgas i-neta adreses:
