[ADRIATICA] 5 - Krkas sala
|
Anita Ruža
|
ŠILO, KRK SALA (19.-20.07.)
19.07.à Pirmais rīts Krkas salā. Nolemts ilgi nevāļāties, bet pašā rīta agrumā, kamēr vēl ir ciešami karsti doties meklēt smilšu pludmali. Cikādes jau čerkst. Baigi neglīti kukaiņi, nejauši laimējās apskatīt, kad viena uzsēdās uz krekla. 8 no rīta čāpojam ilgo ceļu lejup līdz jūrai. Kamēr nogriežam īsāku taku caur mežu, pamanu cik tas dīvaini izskatās – priedes nu kā pie mums, bet sūnu un mētru vietā zemsedzē aug kaktusi.
Nedaudz par apkārtni. Zeme sausa, sarkanā krāsā, klimats sauss, tāpēc lielā temperatūra netraucē. Jau minētās cikādes pieklust tikai naktī. Gandrīz katrā mājā ir putnu dzirdinātava, diezgan humāni – jo saldūdens peļķu nekur nav + var papriecāties par čiepstētājiem. No augiem stāda olīvkokus, jau minētos kaktusus, vīģes, lauru kokus, tūjas, rozmarīnu, granātābolus, vīnogulājus, kivi. Lavandas vispār aug kā nezāles. Katras mājas saimniekam ir no vīnogulājiem vai citiem augiem veidota nojume automašīnai.
Pludmales meklējumos kustamies garām vietējo krogu un veikalu centram. Turpat blakus laivu un mazo kuterīšu piestātne. Dziļumā starp laivām glīti sēž jūras eži. Katram uz adatām mazi akmens gabaliņi. Gar piekrasti stiepjas noasfaltēta ieliņa, kas dienā pārvēršas par sauļošanās zonu. Pieredzējušie atpūtnieki savus guļamos dvieļus uz nakti vienkārši piespiež ar akmeni, toties no rīta nav jāmeklē vieta, kur apgulties.
Vienīgajā smilšu pludmalē smilšu mūsu izpratnē nav, tās aizstāj tās pašas klintis un akmeņi, tikai daudz smalkāki, tāpēc kājās neķeras. Var arī mierīgi izstiepties un pasauļoties. Jūrā atkal pārvarējām savas bailes un aizpeldējām prom no krasta labu gabalu. Pamazām sāk parādīties arī citi atpūtnieki. Jau ap 11 sāk palikt neizturami karsti, tāpēc mēs notinamies prom. Pa ceļam pamanām svaigu zivju furgonu, bet naudas nav līdzi. Gan jau.
Pēc pusdienām sekojam saimnieces ieteikumam un braucam uz kaimiņu pilsētu Vrbnik uz vietējās pastas (Šurlice) svētkiem. Vrbnik atrodas uz 48 m augstas klints, pati pilsēta veca, centrā šauras, līkumainas ieliņas, bruģis ļoti slidens, tāpēc zinoši cilvēki tādās vietās pie māju sienām pielikuši rokturus. Klīstam pa pilsētu, baudām skatus, meklējām kādu ēstūzi. Ielienam vienā iekšā un prasām kā ir ar pastu, viesmīlis iegrūž man rokās restorāna bukletu ar pilsētas karti un saka, ka šeit ir tikai vīna pagrabs, mums jāiet nedaudz atpakaļ. Tā nonākam pie restorāna „Nada”.
Pēc skata tāds tīri glauns restorāns, iekārtojamies uz terases otrajā stāvā ar brīnišķīgu skatu uz jūru. Aiz muguras podos jau atkal tās lavandas. Pasūtām šurlici gaļas mērcē. Pēc 5 minūtēm pienes pārsteigumu – nelielos plastmasas trauciņos ielietu spilgti oranžu pļurzu. Karote ir klāt – bet vai tā ir mērce, vai atsevišķs ēdiens netiekam gudri. Skatāmies ko dara pārējie apmeklētāji un atviegloti konstatējam, ka viņi to biezeni ēd. Tā izrādās aukstā tomātu zupa ar dažādām garšvielām. Nu ļoti feina un īpatnēja garša. Kā reize, lai viesi negarlaikotos. Šurlice kopā ar gaļas mērci tiek padota milzu porcijās. Lūk tas ir roku darbs. Apkalpošana arī ir laba.
Pilnam kaifam trūkst tikai kaut kā salda. Vecpilsētas pakājē ir laba tirgotava, kur par 7 Kn var tikt pie vēsa, mājās taisīta saldējuma. Mājās braucot iepērkamies vietējo vīnu. Parasts galda vīns (bet arī garšīgs) maksā 30 Kn /l. Ir pat pieejami smuki 3-litrīgi bundulīši. Klāt vēl paņemam dažas Horvātijā slavenā „Žlahtina” baltā sausā vīna pudeles. Noderēs ciemakukulim.
Visu pēcpusdienu vāļājamies pa māju. Pēc vakara peldes dodamies apskatīt bāku. Kā reize labs maršruts gar visu piekrasti, caur lielo jahtu ostu līdz zemesragam. Kamēr nonākam galā, jau satumst. Pāri jūrai kontinentā spīd ugunis, tālumā deg meži, bet Šilo ir klusi. Tikuši cauri asajiem iežiem līdz bākai izdzeram veiksmei pēdējo ungāru vīnu un ejam skatīties pilsētas nakts dzīvi, jo tikai nokrītoties karstumam ir iespējama kāda izklaide. Centrā jau visi krogi ir pilni, pa jūru spieto kuģīši. Ir pat jūras taksis līdz Crikvenicai, maksā 50 Kn. Nakts 2 stundu vizināšanās spec. kuterī pa jūru maksā 120 Kn, taču ņemot vērā, ka tas startē no Crikvenicas sanāk dārgi.
Kamēr tiekam līdz mājām, iestājās pilnīga nakts, pa ceļam nočiepjam paris lauru lapas un rozmarīna lakstus.
20.07. à Rīts sākas ierasti, pēc brokastīm uz pludmali, tomēr šodien riktīgi cepina. Mati visi pilni ar sāli, nākas bieži mazgāt. Jūras ežus nekādi nesanāk nocopēt, sīči gan viltīgāki – viņiem ir speciāli sietiņi, ar kuriem nav vajadzības nirt ūdeni, sēdi un ķeksē tos ežus tāpat no krasta. Kad mērcēšanās jūrā apnīk, braucam uz Rudine ciemu apskatīt Biserujkas alas. Pabraukt garām nav iespējams, jo ir norādes. Biļete maksā 20 Kn. Gaidām līdz salasīsies pietiekami liela grupa. Pēc apskates jāsaka, ka nav tās cenas vērts, ja nu vienīgi stalaktīti nekad nav redzēti. Taču, piem. Čehijas alas ir daudz lielākas un smukākas. Mājupceļā piestājam Soline ciemā. Šeit pludmalē var iejusties cūkas ādā un tā kārtīgi izvārtīties pa dubļiem. Lieta tāda, ka visā pludmalē ir vairākas ārstniecisko dubļu bedres. Iekāpjot tajās sajūta ir izcili pretīgā (kā ezera dūņās), toties iezieķējoties un pārtopot par mori, āda nedeg saulē un ir patīkami vēss. Var rīkot īstas dubļu cīņas un pēcāk visu noskalot jūrā.
Mājās zivju furgonu neizdodas dabūt, tamdēļ lielveikalā iegādājamies svaigas doradas zivtiņas (70 Kn/kg). Saceptas ar sviestu ir super. Pirms miega ikvakara pastaiga gar jūru un naudas iemešana uz atgriešanos.
IETEIKUMI
1. No apģērba parocīgas lietas būs vaļīga piegriezuma gaišas kokvilnas drēbes – nav karsti un viegli skalot, ja gadās samērcēties ar sāļo ūdeni (jo paliek balti sāls pleķi).
2. Ja plānots doties uz Adrijas jūras salām, pārtika un it sevišķi dzeramais ūdens savlaicīgi jāpērk kontinentā. Salās veikalos viss ir divreiz dārgāks.
3. Uz pludmalēm jādodas agri no rīta – ūdens ir pietiekami silts, kā arī cilvēku praktiski nav.
4. Jāapgādā sava automašīna ar folijas aizsegu vismaz priekšējam stiklam. Pāris stundu laikā stūre sakarst tik pamatīgi, ka rokas deg.
5. Der pamēģināt vietējās zivis, veikalos tās nav n-tākās reizes atsaldētas, vīnu un pastu šurlice.
6. Var nopirkt speciālas peldētāju gumijas čībiņas (uz vietas pārdod par 50 Kn) vai iztikt ar krokšiem, jo jūras dibens ir pilns ar sīkiem akmeņiem.
