Orissa

  • 3 min lasīšanai
Orissas shtats atrodas Indijas austrumos, Bengaalijas juuras liicha krastaa. Kaadreiz taa saucaas Kalinga.Plasho Mahanadi upes baseinu aiznjem milziigi riisa lauki. Mees tur bijaam janvaara beigaas, kad riisi bija nupat nopljauti un pa rugaajiem klainjoja baltaas dzeerves.Braucot pa ne visai plato shoseju biezhi vien iznaaca apstaaties un palaist garaam pretiimbrucosho mashiinu, jo vietu vietaam uz celja bija nobeerti vienas joslas platumaa riisi, vai nu zhaaveeshanai, vai tiiriishani. Protams, neviena mashiina tiem virsuu nebrauca. Orissas shtataa ir daudz izcilu veesturisku piemineklju. Viens no skaistaakajiem ir t.s. Melnaa pagoda Konarakaa. Shis templis tika uzbuuveets XIII gs. par godu saules dievam Surjam. Kaa veesta legjenda, to ceelushi 12 arhitekti 12 gadu laikaa un izteereejot valsts kases ienaakumus par 12 gadiem. Templis ir izveidots milziigu ratu veidaa. Katraa pusee tiem ir 12 ritenji, tos velk 7 milziigi zirgi, galvenais kupols bijis 60 m augsts. Kad peerkons saspeeris lotosa ziedu shaa kupola virsotnee, ir nolemts, ka dievi liegushi savu labveeliibu un kopsh taa laika templis pamests.Visa milziigaa templja aarpuse dekoreeta ar bareljefiem.Taas ir gan sadziives ainas, gan karalisko mediibu ilustraacijas, gan divishkjo miitu attelojumi. Muusu delegaaciju sagaidiija goda sardze.Kad mees pa tacinju devaamies uz templi, uz taas bija noguulies kaads pakliidis suns. Karaviiri apgaaja vinjam apkaart, un mees arii, protams. Nevar jau zinaat, kas tu buusi naakamajaa dziivee... Templim apkaart ir uzceltas sastatnes, lai akmenji nekristu uz galvas. Pa shiim sastatneem kaapeleeja liels mangustu bars. Nav jau vinji nemaz tik pievilciigi, kaa beernu graamataa. Taadas labi lielas un paresnas zhurkas. Puri sauc par templju pilseetu. Tur atrodas viens no galvenajiem induistu templjiem Vishnu-Dzhagannat. Shajaa templii Vishnu dziivo kopaa ar sievu. Katru vasaru, vienos no neskaitaamajiem sveetkiem, Vishnu dodas ciemos uz citu templi. Par godu shim braucienam tiek buuveeti milziigi koka rati. Sveetceljniekiem tika uzskatiits par lielu laimi pakljuut zem sho ratu ritenjiem, jo tad dveesele tiek atbriivota no karmas un nav vairs jaatgriezhas shajaa asaru ielejaa. Peedeejaa laikaa tiek uzskatiits, ka pietiek pieskarties shiem ratiem. Vishnu sieva arii grib braukt ciemos, bet viirieshi jau komandeejumaa labpraataak dodas vieni, un kad vinjsh peec vairaakaam dienaam atgriezhas maajaas, sieva never durvis valjaa. Vinjam vairaakas stundas jaaluudzas un jaasola, ka shii bija peedeejaa reize, lidz durvis tiek atveertas. Peectam sieva salauzh ratus un dziive rit taalaak, liidz naakamajai vasarai, kad atkal viss atkaartojas. Katram induistam shis templis jaaapmeklee vismaz vienreiz muuzhaa. Templii gatavo eedienu prieksh visiem sveetceljniekiem, kuru ir vairaaki miljoni ik gadu. Tiek izmantoti tikai vieteejie daarzenji- ne kartupelju,ne tomaatu, ne kukuruuzas. Viss tiek gatavots uz tiiras uguns - ne gaaze, vai elektriiba. Dhaulagiri ir veesturiska vieta, kuraa ap 260 g.p.m.ee. notika legjendaaraa kauja starp Ashoka un Kalingas karapulkiem. No Ashokas puses kujaa piedaliijaas 8000 zilonju, katram apkaart 40 jaatnieku, veel kaajinieki...Tiek uzskatiits, ka peec shiis kaujsa, kuraa gaaja bojaa vairaaki desmiti tuukstoshu karaviiru,paar Ashoku naaca Dieva apgaismiiba un vinsh kljuva par karstu budisma izplatiitaaju visaa Dienvidaustrumu Azijaa.Visur Indijaa tika uzstaaditas akmens kolonnas uz kuraam tika izkalti noraadiijumi kaadie jaabuut varas principiem. Ashoka tiek uzskatiits par pirmo dizho valdnieku cilveeces veesturee, kursh meeghinaaja savienot politiku un moraali.Dhaulagiri ir ljoti skaists sniegbalts budistu templis, uzcelts tajaa pakalna, no kura Ashoka veeroja kaujas norisi un uz kura pavadiija to veesturisko nakti. Neaizmirstams bija Koraputas apmekleejums. No Bhubaneswaras - shtata galvaspilseetas liidz Koraputai ir 4 stundu brauciens paari trim kalnu greedaam. Man nav nekaadu siltu juutu pret kalniem, taapeec buut ik peec mirklja bezdibenja malaa uz shaura celja, kad pretii draazhas milziigas kravas mashiinas - nu, protams, policijas eskorts, pieredzeejushi shoferi, bet duusha tomeer kaut kur papeezhu rajonaa... Koraputaa atrodas viena no aviaacijas ruupniicaam, ko Indija saaka celt ar Padomju Savieniibas paliidziibu veel 60-tajos gados. Muusu delegaacija piedaliijaas jauna ceha siboliskaa pamatu ielikshanaa.Vakaraa ruupniicas klubaa bija mums veltiits koncerts.Uz kaapneem muus sagaidiija divas mazas meiteniites (apmeeram picgadiigas), kas daavinaaja ziedu(samtenju) vijas. Dazhiem muusu viirieshiem iznaaca vai raapus nomesties lai to vainagu vareetu kaklaa uzmaukt. Uzstajaas ruupniicas darbinieku beerni, kas maacaas deju akadeemijaa. Iespaids bija vienreizeejs - tik neparastas kraasas, teerpi, meistariiba, iedvesma...Peec koncerta un fotografeshanaas visiem beerniem veel gribejaas aptaustiit mani, jo eiropeisks izskats vinjiem arii ir ekzotika...Veelaak atbrauca Koraputas meers - jauna skaista sieviete. Lai ienjemtu sho amatu vinja piedaliijaas konkursaa, kur uz 70 valsts iereednju vietaam pretendeeja 500 000 kandidaatu. Veel bija briineshkjiigs vakars Bengaalijas liicha krastaa. Melna dienvidu nakts, meeness nogaazies uz saaniem,vilnji laapu gaismaa, gumijkoks zied kreema kraasas ziediem, kas smarzho peec vaniljas, vardes kurkst, kaut ir februaaris. Agraa ritaa, kad mees braucaam projaam, bija bieza migla, sievietes teerpushaas ziida sari,matos iepiitiem ziediem, basaam kaajaam gaaja uz tirgu...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais