Camino de Santjago

  • 3 min lasīšanai
  • 19 foto
Svētceļojumu uz Santjago de Compostela oficiāli var veikt trīs veidos – ar kājām, velosipēdu vai zirgu / ēzeli. Ja izvēlās French route, kas sākas uz Francijas un Spānijas robežas, kopā jāpieveic pāri par 800 km. Vienkāršāks maršruts ir Britu rūte, kas sākas Ferolā vai Akorunjā un kura garums ir aptuveni 80 km. Varat soļot arī cauri Ziemeļspānijai gar okeāna krastu vai viscaur Portugālei vai Spānijai no Dienvidiem uz Ziemeļiem un no Rietumiem uz Austrumiem. Pirms dažiem gadiem četri mani draugi, viņu skaitā viena draudzene, apņēmības pilni devās iekarot Camino de Santiago ar velosipēdiem. Es izvēlējos zirgu. Pareizāk sakot, kopskaitā apmēram 120 zirgspēkus – Audi A3! Iemeslu, lai dotos Santjago svētceļojumā, ir tūkstošiem: to var darīt ticības vārdā, meklējot atbildes uz svarīgiem dzīves jautājumiem, testējot savas izdzīvošanas iemaņas vai vienkārši tāpēc, ka jums patīk haikot, satikt cilvēkus vai – gluži otrādi – pavadīt kādu laiku divatā ar sevi... jebkurš no tiem ir šī maršruta vērts! Kas attiecas uz iemeslu, kāpēc es sadomāju doties ceļā – I just wanted a break! Par Camino neko daudz nezināju, bet labi draugi devās ceļojumā un tas vien bija lielisks iemesls pievienoties. Ja jūsu mērķi ir nozīmīgāki un vēlaties oficiālu pierādījumu, ka esat svētceļojuma maršrutu veikuši, izvēlētajā ceļojuma sākuma punktā oficiālā Camino informācijas centrā jāsaņem „ceļazīme” (credencial), kas katru vakaru jāapzīmogo tajā punktā, kur esat apmetušies uz nakšņošanu. Uzrādot šādi aizpildītu „ceļazīmi” galapunktā Santjago de Compostela varat iegūt svētceļnieka apliecību (Piligrim’s Certificate). Pieveikts Santjago svētceļojums skaitās tad, ja esat kājām veikuši vismaz 100 pēdējos jebkura maršruta kilometrus (riteņbraucējiem jāpieveic 200 km; kas attiecas uz ceļojumu ar zirgu vai ēzeli, man nav ne jausmas). Lai noietu pilno maršrutu jārēķinās ar kādiem 3 mēnešiem. Manas vācu paziņas to veica ar vairākiem piegājieniem piecu gadu garumā katru gadu pieveicot drusku 150-200 km. Mūsu maršruts arī bija saīsinātais – nieka 560 km ar sākuma punktu Burgosā. Tas nekas, ka Rīgas lidostā saņemu zobgalīgas piezīmes par sava kofera apjomu (līdzbraucējiem, protams, bagāža sastāv no 1 gab mugursomas un kastē ielocīta velosipēda). Manu labo omu nekas nespēj samaitāt! Man vismaz nav jādomā par to, kur likt riteņa kasti Madridē līdz atgriešanās brīdim? Lidojam līdz Madridei, Madridē riteņi tiek izpakoti un saskrūvēti, kastes novietotas lidostas bagāžas glabātavā un tālākais ceļš ar vilcienu ved uz Burgosu, kur mani sagaida Audi, bet riteņbraucējus – lielā ceļa sākums! Tā kā pirmās dienas draugiem jāminas pa garlaicīgu klajumu, nolemju savā maršrutā ieviest interesantākus apskates objektus – Rioha ieleju, Bilbao un Santandēru! Rioha, protams, nozīmē vīnogu laukus, gardus ēdienus un senas vīna darīšanas tradīcijas, Bilbao ir slavenais Gugenheima mākslas muzejs, visai draudzīgi (lai arī pēc izskata diezgan draudīgi) policisti un lielisks šopings, bet Santandēras pludmales smiltis ir oranži dzeltenā krāsā. Nekāda pludmales baudīšana gan nesanāk, jo visu dienu līst... Toties Audi A3 ir lielisks palīglīdzeklis, lai iepazītos: izrādās, tā ir vai katra otrā spāņu jaunieša sapņu mašīna! Atgriežos uz Camino „takas”. Vēl nekad neesmu redzējusi tik daudz kājām gājēju un riteņbraucēju (un baznīcu), kā šajā ceļojumā. Pilnas ceļmalas, pilsētas, krogi... Ak jā – un vēl arī gliemežvākus!!! Gliemežvāks ir Camino simbols un tas iezīmē maršrutu un svētceļniekus. Vakar sāka līt, kaut arī cītīgi lūdzām svētceļnieku dievmātei, lai nelīst. Man liekas, komanda mani apskauž, jo man ir Audi... Šodien sākās kalni. Lieli un skaisti, ja vien pa tiem nav jāminas ar riteņiem. Labi tomēr, ka man tas Audi. Un labi, ka vakarā iebraucam vīnu reģionā. Esam pelnījuši. Divas mācības, kas apgūtas šodien: kalnos neko nevar saprast no laika apstākļiem un kartes norādītie attālumi nesakrīt ar attālumiem dabā. Redzēt sauli tālumā diezgan reāli nozīmē, ka visu ceļu līs! Un, ja kartē rakstīts, ka no punkta A līdz punktam B ir 70 km (šodienas maršruts), tad dabā jāliek klāt PVN... Komanda šodien ir putās. Vienā ciemā 60% kāpumā pret kalnu esot sacentušies ar traktoru – tā kā ar ričukiem pamīties neesot bijis iespējams, kāpuši nost un stūmuši tos kalnā...ar traktoru vienā ātrumā! PIECUS KILOMETRUS!!! Labi, ka viesnīcā ir vanna un sauna. Kāds no Latvijas atsūta ziņu, ka šajos kalnos savulaik esot cīnījies Žanis Grīva. Būs jāpapēta dziļāk. Komandai šodien smaga diena, praktiski tikai kāpums. Vakarā būs klusētāji... Kalnos auksts. Viena brīdī Audis man rādīja sniegpārsliņu. Par riteņbraucējiem cenšos nedomāt – viņi varētu būt agonijā... Pašā virsotnē piestāju pie klostera. Sirreāls skats: tāds mazs ciems ar akmens namiņiem, akmens ieliņām un akmens baznīciņu. Viss miglā tīts. Un ik pa brīdim no miglas parādās pa kādam kuprainam svētceļniekam ar spieķi. Un atkal pazūd miglā... Baznīcā sveču gaismā dzied mūki. Laiks it kā apstājies. Gadsimtiem ilgi te sagaidījuši, atveldzējuši, sasildījuši un izvadījuši svētceļniekus... Esmu piestājusi paēst pusdienas mazā miestā ar grandiozu katedrāli. Ieeju restorānā, tas pilns ar večiem (tikai!). Katram priekšā pudele vīna. Nesaprast man šo tautu, pie sevis nodomāju. Pasūtu sev „menu del dia” (trīs ēdienu pusdienas – mazāk te nepiedāvā) un nopriecājos, ka ēdienkartes saturu nu jau saprotu gandrīz nekļūdīgi. Un tad man atnesa zupu - VESELU KATLU. Kas vienā mirklī izskaidro, kāpēc katram džekam priekšā pa pudelei. Komanda visu dienu minās. Kalni turpinās. Lietus nerimstas. Apbrīnoju to četru cilvēku izturību... Dienā vidēji 80 km, pēdējās 3 dienas praktiski tikai pa kalniem. Atpakaļ griezties ieplānots tikai tādā gadījumā, ja jāizpilda draudzenes pēdējā griba: atdusēties Perlašēzes kapsētā. Šodien džeki viņu pieskaitīja savējiem. Tagad mācīs kasīt kuli! Devītajā dienā sasniedzam Santjago. Lietus ir pārstājis...un izrādās, ka komandai pietrūkst zīmogu, lai saņemtu apliecības!!!...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais