[ADRIATICA] 3 - Budapešta, Balatons
|
Anita Ruža
|
BUDAPEŠTA 17.07.2012.
Rītā agrumā Andreas dzīvoklī mani pamodina kaķi, kas no balkona mēģina izprasīt pārtiku (atcerieties Saimona kaķa multenes?). Uz ātro taisām brokastis. Andrea pamostas pēc stundas un minkas dabūjuši no saimnieces paiku, apklust. Tagad rīta gaismā redzu, ka Andrea nopietni aizrāvusies ar dažādu ārstniecības augu vākšanu, balkonā podiņos audzē visādus stādus un tomātus.
Uz atvadām nofočējamies kopā ar kaķiem. Sarunājam, ka ņemsim Andreu līdzi uz centru, viņa parādīs labākos ceļus. Tā kā mums jāsamaina nauda, kustamies uz Bartok Bela utca, kur ir vairākas bankas. Pēc kases operācijām braucam tuvāk pils rajonam pa Attila utca, kur kā saka Andrea, ir labas autostāvvietas. Diemžēl tās visas izrādās aizņemtas, tomēr atrodam brīvu vietu Lagodi un Vermezo ut. krustojumā. Esam tieši pils rajona ziemeļu daļā. Autostāvvieta ir par maksu, bet automāts nepieņem banknotes. Andrea visžēlīgi ielidina tajā vienu monētu un stumj mani līdz pasta ēkai, kur samainīt naudu. Atgriežoties, sametam 500 Ft monētiņas un varam brīvi staigāt gandrīz 4 stundas. Šeit šķiramies no Andreas, kura dodas uz tramvaju. Eh, tāda forša namamāte no viņas bija....:)
Ieejam pils rajonā pa Varfok utca. Jūtas, ka ceļš ved pamatīgā kalnā. Ieeja vecpilsētā sākas ar tā sauktajiem Vīnes vērtiem. Iebraukšana tikai ar specatļaujām (tomēr šeit kursē neliela maršrutene). Kā jau jebkurā vecpilsētā, arī Budā senās ēkas ir skaistas, turklāt visas ideāli izremontētas. Tajās ir vairākas bodītes, konditorejas, suvenīru tirdziņi. Nonākam laukumā pie Mātjāša baznīcas. Šeit atkal spieto aziātu tūristi. Pati Mātjāša baznīca ir ievērojama ar savu savdabīgo arhitektūru. No sākuma liekas, ka tāda kārtējā gotiskā baznīca vien ir, kādu ir tūkstošiem, tomēr unikālo to padara dakstiņu jumts, kas izveidots raibas mozaīkas veidā. Un kopumā visu vecpilsētu ēkās ir kas atšķirīgs no Rietumeiropas to laiku dizaina. Neesmu nekāds vēstures speciālists, tomēr rodas sajūta, ka ungāri savas mājas ir būvējuši vairāk balstoties uz savu skaistuma izjūtu, nevis to, ko diktējusi mode. Un nav nošāvuši garām.
Pie baznīcas ir kase, kur nopērkam biļetes uz Mātjāša baznīcas muzeju (1000 Ft) un Zvejnieku bastionu (600 Ft). Baznīcā notiek remonts, apskatām altāri un sienas dekorējumus, kas košumā un stilā nedaudz līdzinās pareizticīgo baznīcām. Pa šaurām trepītēm var nonākt muzejā, kur izstādīti karaļnama dārgumi, kronēšanas atribūti, ir pat visu mīlētās karalienes Sisī statuja.
No Zvejnieku bastiona paveras fantastisks skats uz Peštu, Donavu, Ķēžu tiltu. Pie trepēm nometušies muzikanti diedelē monētas, bet baznīcas laukumā iespējām nofotografēties ar plēsīgu putnu uz rokas.
Budas pils atrodas vecpilsētas pašos dienvidos. Pa ceļam izejam caur suvenīru tirgotavām – aso piparu virtenes, augļu šmigas, mežģīnes. Jebkurai gaumei un naudasmakam. Paspējam redzēt arī goda sardzes maiņu. Beidzot sargiem izdalītas saulesbrilles. Pils ar īpašiem rotājumiem neizceļas. Apkārt dārzs ar pieminekļiem un panorāmu laukumiņi, kur apbrīnot Donavu. Laiks iet uz beigām un ejam atpakaļ pie mašīnas.
Nākamais apskates objekts ir Balatona ezers. Šeit beidzot sākam izjust dienvidus. Sāk parādīties meloņu un arbūzu ceļmalas tirgotavas. Kārdinājums ir liels tāpēc pie viena puiša nopērkam augļus. Viņš palīdz izvēlēties labāko arbūzu (kurš dzidri skan, padauzot pa mizu), ir pat dzeltenie arbūzi. Melones maksā 150 Ft/kg. Ārā ir karsti un daudzās pludmales tā vien aicina tās izmēģināt. Pieturam lielākajā kūrortā Balatonfured. Ieeja labiekārtotā pludmalē uz diennakti maksā 900 Ft. Kopā pa visiem sagrabinām papīrīšus. Autostāvvieta maksā 300 Ft/h. Īsti neatceros pludmales nosaukumu, tomēr iekšā viss sataisīts pa pirmajai klasei. Strūklakas, bruģis, košumdārzs, iekopta piekraste. Sāk vilkties aizdomīgi mākoņi un mēs pa fikso lienam ūdenī. Balatona ezera ūdens nudien nav caurspīdīgs, iespējams sacelto dūņu dēļ. Taču ūdens silts, pamatne zem kājām smilšaina. No krasta jāpaiet labu gabaliņu līdz var peldēt. Kad esam atsvaidzinājušies, sāk mosties arī vēders.
Laba krodziņa meklējumos tiekam līdz Balatonudvari pilsētai un pamanījuši pirmo Csarda, griežam iekšā. Pilns kroga nosaukums ir „Zsindelyes csarda” (Nyarfa sor, Balatoudvari). Guļašu negribam, vajag ko kreptīgāku. Izvēlamies kaut ko ar gaļu, kartupeļiem 2 personām. Āra galdiņos ir patīkami sēdēt pēc lielā karstuma. Kad mums atnes tos milzu šķīvjus nokrautus ar gaļu, kartupeļiem un sīpoliem, secinām, ka to porciju mierīgi var apēst 3 cilvēki. Taču pēc tām ķīmiskajām zupām, labi izcepusies gaļa ir kā debesu manna. Atlikumu palūdzam viesmīlim sapakot kastītē līdziņemšanai. Kopā ar dzērieniem uz 4 cilvēkiem (mēs ņēmām gaļas 2 porcijas) sanāca nedaudz vairāk par 7000 Ft.
Tagad priekšā jau tik Horvātija, bet kā gan var pamest Ungāriju bez laba vīna? Lielākā Balatona ziemeļu vīnu galvaspilsēta ir Badacsonytomaj. Pilsēta atrodas ezera krastā ar izdzisušu vulkānu pašā centrā, kam apkārt plešas vīnogu lauki. Vīna pagrabu šeit ir ap 20. Mēs iebraucam „Ro’mai kert”. Ceļš līdz pagrabam izveidot kā vīnogu aleja. Iekšā jau labi iešmigojuši saimnieki ar draugiem piedāvā kas nu viņiem ir. Atkorķē pat 1962. g. vīna pudeli. Izvēlamies gaišo un sarkano pussaldos vīnus ar atšķirīgām augļu garšām. Tos mazāk cimperlīgiem tūristiem pārdot 2 l plastmasas pudelēs. Kopā samaksājam 5000 Ft. Vispār galda vīnu cena šeit sākas no 600 Ft litrā.
Pēdējos metāla forintus iztērējam par aprikožu maisu. Kamēr iepērkamies, es pamanos nočiept no koka pāris aličas plūmes. Tās tur aug kā pie mums liepas, gar jebkuru ceļmalu.
Uz Horvātijas robežas nav naudas maiņas punkta. Te nu Eiropas Savienība beidzas, sāk pārbaudīt pases. Vinješu kā tādu Horvātijā nav, bet darbojas būdiņu sistēma. Tikko uzbrauc uz lielās štrāses, pie automāta jāpaņem kartiņa. Kā no ceļa nobrauksi, būs jāmaksā atkarībā no nobrauktā attāluma. Ceļš no Ungārijas līdz Zagrebai mums izmaksāja 7 €.
IETEIKUMI
1. Nauda forintos jāsamaina jau laicīgi, jo autostāvvietās pieņem tikai monētas.
2. Budas pils kompleksa un vecpilsētas apskatei pilnīgi pietiek ar 3-4 stundām.
3. Ungāri ir ļoti pieklājīgi autovadītāji (ir protams arī savi pārgalvji). Ja tu ar savu vāģi nīksti krustojumā un nekādi nevari uzbraukt uz galvenās ielas, satiksme tiks apturēta, dodot tev iespēju iekļauties kopējā plūsmā. Tas nekas, ka aizmugurē veidojas sastrēgums. Izplatīta pateicība ir signalizēšana ar aizmugurējām ugunīm. Tāpat ir ar kājāmgājējiem – palaižot tos pāri ceļam, viņi pieklājīgi palocīs galvu vai novēcinās roku. Civilizācija.
4. Ja iecerēts apskatīt Balatonu, labāk braukt gar tā ziemeļu piekrasti, jo tieši šis reģions ir slavens ar saviem vīna dārziem un kūrortiem.
5. Labākās Balatona pludmales ir par maksu, taču tādas tiešām ir labi iekoptas ar visu nepieciešamo infrastruktūru.
6. Krodziņi ar tradicionālo virtuvi saucas „Csarda”. Pie Balatona to ir liels daudzums, tāpēc nav jāskrien uzreiz pirmajā iekšā. Jau pēc pārsimt metriem būs daudzi citi. Var pagaršot pazīstamo guļašu (gulyas), gaļu ieceptu maizē (csulok kenyerben), pankūkas ar gaļu (hortobagyi palacsinta), dažādus saldēdienus ar plūmēm.
7. Lielākie Balatona vīna pagrabi atrodas Badacsonytomaj pilsētā. Šeit ir pat izstrādāts speciāls vīna maršruts. Vīna cenas sākot no 600Ft litrā. „Bod” nozīmē „vīns”.
8. Izbaudiet augļus – aprikozes, plūmes, melones.
Noderīgas i-neta adreses:
www.budapest-tourist-guide.com/budapest-castle-district.html#sights
www.badacsony.hu/wine-tour.html
