Brīnuišķīga nedēļā Venēcijā.

  • 5 min lasīšanai
  • 20 foto
Tā kā atvaļinājums iekrīt pašā karstākajā laikā jūlijā, uzmanīgi izvēlējāmies Venēciju, kā daudz maz pieņemanu galamērķi, kur laika prognozes solīja ap +30. Kopā ceļojām divi pieaugušie un tīnīte 17 gadi.Pirms došanās ceļā, izmisīgi meklējām informāciju no citu ceļojumu aprakstiem- kas paticis, ko ir vērts/vai nav apskatīt utt.Taču tādu nozīmīgu info, kā cenas pārtikai, transportam tā arī neatradām. Bijām nolēmuši ceļot ekonomiski, lieki netērējoties. Vēl piebildīšu, ka patreiz dzīvojam UK. Tāpēc nolēmām padalīties ar savu pieredzi, ja nu kādam noder. Tad nu sākums bija http://www.skyscanner.net , kur sameklējām izdevīgāko lidojuma piedāvājumu un laikus. Lidojām ar aviosabiedrību Bmibaby - milzu pārsteigums, nekādu ierobežojumu bagāžai: neviens neko neskatījās, ne svaru, ne izmēru, varēja kāpt uz borta ar 5 somām, tīkliņiem un pauniņām. Man nepatika, ka ir noteiktas vietas, kas tiek norādītas uz biļetes, līdz ar to ģimenei nesanāca sēdēt visiem kopā. Taču lidojums bija ļoti lēts: apmēram 35 mārciņas personai vienā virzienā. Tālāk sekoja dzīvesvietas meklējumi http://www.hotels.com, kur par gana piemērotu atzinām Green Garden Resort, 4 km no Mestres centra, kas solīja gan iekļautas brokastis, gan peldbaseinu, gan ātrgaitas internetu numurā. Izrādījās, ka viesnīca atrodas ārpus pilsētas robežas, baseins bija blakus esošā sporta kluba teritorijā un tā darba laiks bija līdz 19,00. Vismaz brokastis bija bufetes veidā, un internets pieejams tikkai vestibilā. Citādi viss bija skaisti un ērti. Par cenām: nokļūšana līdz viesnīcai ar taksometru no Marko Polo lidostas 11km, mums izmaksāja 37 eiro. Vēl jārēķinās, ka izrakstoties būs jāmaksā pilsētas nodoklis, šajā gadījumā tas bija 25 eiro par 6 naktīm un 3 cilvēkiem. Pirmās dienas pēcpusdienā devāmies izlūkgājienā, atrast tuvāko transportu un lielveikalus. Laipnais portjē mūs aizsūtīja uz aptuveni 1km attālo veikalu, kas izrādījās vismaz 2,5km, ejot gar milzīgu kukurūzas lauku. Tur nu atradām vairākus lielveikalus, kas nodrošināja mūsu spēku rezerves turpmāko nedēļu.Par cenām, īpaši sevi neierobežojot, pērkot daudz augļus, sulas, saldējumus, saldumus un kaut ko ēdamu, vienā reizē parasti iztērējām ap 20 eiro. To gan nevarēja apēst, jo bija par daudz pat mums trijiem. Vēl tādēļ, ka tādā karstumā ejošākais tomēr bija ūdens. Kas likās atšķirīgi: viņiem veikaliem ir pusdienas laiks, parasti no 13 - 16, pašā karstākajā svelmē nestrādā gandrīz nekas.Par transportu: autobusos darbojas e-talonu sistēma, 75 min.maksā 1,30 eiro. Un šoferīši biļetes netirgo, tā ka pirmo reizi visi trīs dabūjām par zaķi braukt uz centru meklēt biļešu tirgotavu. Mums laikam ļoti veicās, jo lielākā daļa uzrunāto cilvēku runāja arī angļu valodā. Cilvēki laipni, atsaucīgi, ar nelieliem izņēmumiem. Tā nu pirmajās dienās pētījām pilsētu Mestri, staigājām, priecājāmies. Arhitektūra lieliska, ja vēl kāds to visu restaurētu.... Bet patika ļoti, milzum daudz arkādes, laukumi un laukumiņi, visur saulessargi un āra kafejnīcas. Kafija -nu ļoti stipra, mazā krūzītē viena ēdamkarote expreso koncentrāta. Tai uzreiz klāt piedāvā ūdeni, karstu vai aukstu, vai pienu. Tad jau tas dzēriens iegūt mums saprotamu garšu un burvīgu aromātu. Cenas: kafija apmēram 1-2,5 eiro, atkarībā no kafejnīcas atrašanās vietas, protams saldumi, kūciņas, cepumi viss ap 1 eiro gabalā. Mums ļoti garšoja un patika tā atmosfēra un itāļu laipnība. Mūs tomēr samulsināja viena lieta, ka viņiem pie pilnīgi visiem logiem ir slēģi vai metāla žalūzijas, kas pat dienas laikā stāv aizvērtas, vai drusku pavērtas. Mēs ar savu eiropiešu aci nekādi nevarējām saskatīt kādus draudus. Nākamajās dienās ieplānojām Venēcijas apmeklējumu. Godīgi sakot, brokastis mūs mazliet ierobežoja, jo vajadzētu doties prom agri, kamēr nav tik karsts un pilns ar tūristiem. Mums patika, ka visi autobusi, kur rakstīts Venezia, pa 30 min. mūs nogādāja Venēcijas autoostā. Kad atguvām elpu no pirmajiem iespaidiem, sākumā pēc kartes devāmies brīnumainajā pilsētā. Bet jau uz otrā tilta karte jau somā, vieglāk orientēties ir pēc ļaužu plūsmas. Patika viss ko redzējām, tās sajūtas bija sajūsmas vērtas. Baznīcas un bazilikas visas ir ļoti skaistas, diemžēl mums negadījās neviena, kurā varētu ieiet bez maksas. Viscaur 3-5 eiro ieejas biļete, bet ir vērts maksāt, jo skulptūras un gleznojumi ir ļoti skaisti. Mēs, meitenes, protams nevarējām atraut acis no skaistajiem masku veikaliņiem un no Murano stikla tirgotavām. Nepiekritīšu citu viedoklim, ka jāiet tik tālāk, jo nomales veikaliņos cenas ir lētākas. Daudz laika pēc tam veltījām, lai atrastu kādu vietiņu, kur kaut kas ļoti iepatikās. Arī šaurajās Venēcijas ieliņās daudz āra kafejnīcu, tad nu kafijas pauze. Un atkal pārsteigums: kafijai visur viena cena 1 eiro, ja dzer stāvot pie letes, ja vēlies apsēsties, tā pati kafija maksā 2,5 eiro. Tas tādēļ, ka Venēcijā kafejnīcām ir nodoklis par galdiņiem. Tas pats attiecas arī uz saldējumiem. Tā nu nonācām līdz Rialto tiltam, kas mazliet atgādināja centrālā tirgus rindu ar tirgotavām un ļoti daudz tūristiem. Tomēr skats bija brīnišķīgs uz lielo kanālu, uztaisījām dažus foto un mukām prom uz kādu klusāku ieliņu. Tālāk visi ceļi veda uz Sv.Marka laukumu, vēl dažos veikalos apbrīnojām tiešām izcilus mākslas darbus, un bijām atnākuši. Skats patiešām iespaidīgs, Sv.Marka bazilika ļoti skaista un arī gribētāju tikt tajā iekšā ievērojams daudzums. Rinda apmēram no 500- 600 cilvēkiem,taču kustējās salīdzinoši ātri, un apmēram nepilnas pusstundas laikā jau bijām bazilikā. Lielā halle bazilikas pirmajā stāvā ir atvērta apskatei par velti, bet ja gribas tikt uz balkona un apskatīt izstāžu zāles, ieejas biļete maksā 5 eiro cilvēkam, neatkarīgi no vecuma. Visur zīmes, ka fotografēt nav atļauts, bet visi to dara, tik uzmanās no apsargiem. Tad nu mēs arī uztaisījām dažus unikālus foto. Kopumā bazilikā sabijām apmēram 2 stundas, skaista, varena, ar izciliem mākslas darbiem. Mums ļoti patika. Tā arī visu atlikušo dienu staigājam pa jauko pilsētu, pusdienojām restorānā, kur galvenais ēdiens protams bija pica, tās tur cep uz vietas. Nav tā, ka ļoti dārgi,- 20 eiro. Arī nākamo dienu pavadījām Venēcijā, gribējām labāk apskatīt un paklaiņot pa klusākām ieliņām. Kad nu likās, ka viss ko vēlējāmies redzēt Venēcijā ir apskatīts, nolēmām, ka kārtīgi jāizvizinās ar kuģīšiem. Cenas: viens brauciens ar kuģīti maksā 7 eiro, un biļete darbojas 1 stundu. Mēs nolēmām iegādāties 12 stundu biļetes par 18 eiro, ko var izmantot gan kuģītim, gan visiem pilsētas autobusiem. Bijām nolēmuši sameklēt pludmali pie Adrijas jūras, bet no visiem aprakstiem tikai Alberoni pludmale tika pieminēta ceļojumu aprakstos. Tad nu par to arī apjautājāmies "mūsu draugam portjē", kas mūs pārliecināja, ka labāk doties uz Lido pludmali. Tā esot VIP, un mums patikšot, tikai cenas gan tur arī esot VIP, sākot no 35 eiro par miniatūru nojumīti Adrijas jūras krastā. Vēl gan piebilda, ka pēc likuma 3m no jūras pludmales esot visur par brīvu. Tad nu devāmies ceļā ar aprēķinu, ka jāizmanto visas 12 stundas. Pirmā vieta bija Lido sala. Te jau iztikām bez kartēm, googlē apskatījāmies, un uz priekšu. No Vaparetto piestātnes ejot apmēram 0,5 km pa tuvāko ielu, atdūrāmies pludmalē. Pa ceļam protams kafija, saldējumi, pica, bet nekas nelikās dārgāks, kā citur. VIP Pludmale atgādināja Rīgas jūrmalu, tikai kāpu zonā saceltas nojumes, salikti sauļošanās krēsli un saulessargi. To visu varēja arī atsevišķi izīrēt, protams ģērbtuves, dušas un WC par atsevišķu samaksu. Lielākā daļa cilvēku bija ieradušies ar saviem dvielīšiem, uz kā gozēties saulītē. Tā brīvā pludmale, kur lielākais vairums cilvēku arī sauļojās bija apmēram 20m no jūras. Tā nu arī mēs apmetāmies netālu no jūras, sauļojāmies, peldējāmies un papildinājām gliemežvāku kolekciju. Jūra skaisti zaļa, un ļoti sāļa. Taču sāka savilkties mākoņi, un sacēlās smilšu vētra, kas mūs mudināja doties projām. Tālāk ceļojām uz Murano salu, kur pēc sirds patikas izstaigājāmies un izpriecājāmies par skaistajiem stikla mākslas darbiem, un papildinājām suvenīru krājumus.Tur gan visi veikaliņi tirgoja tikai Murano stiklu, ar maziem izņēmumiem, kur bija restorāni un ēstuves. Apskatījām stikla pūtēju darbnīcu un vērojām meistara paraugdemonstrējumus. Visvairāk mums patika galerijas, kur jau par ļoti ievērojamām naudiņām varēja iegādāties unikālus stikla mākslas darbus. Un vēl ļoti patika stikla statujas. Ja pirms tam domājām, ka te nu stikla izstrādājumiem būtu jābūt lētākiem, tad konstatējām, ka viss ir nedaudz dārgāks nekā Venēcijā, bet izvēle protams daudz plašāka.. Tā kā laiks atkal bija noskaidrojies un karsts, nospriedām atgriezties Lido pludmalē, pa ceļam piestājot Venēcijas zaļākajā stūrītī Biennālē. Tā kuģojot, diena pagāja nemanot. Tik izkāpjot no autobusa konstatējām, ka mūsu 12 stundu biļetēs palikušas 10 minūtes. Tad nu mūsu Itālijas pēdējo dienu atpūtāmies pie baseina, sauļojāmies un peldējāmies līdz 18,00,pēc tam viesnīcā sarunātais busiņš mūs aizvizināja uz lidostu par 30eiro. Marko Polo lidosta gan mūs pārsteidza, ja parasti taxfree zonās viss ir nedaudz lētāks, tad šeit visam cenas dubultā. Tā nu veiksmīgi un bez jebkādiem starpgadījumiem tikām mājās, atpūtušies, nosauļojušies un laimīgi.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais