Ļvova- rietumukrainas pērle un reizē arī galvaspilsēta!
Tā raksta tūristu reklāmas bukletos. Bet mums šeit sākas pirmās medības pēc lētajiem Ukrainas arbūziem un melonēm. Tiešām medības, jo nekur nemanām stāvgrūdas ar lielajām arbūzu fūrēm. Tikai pēc ilgas pabraukāšanas ieraugam palietotu sieviņu, kura tirgo mazu čupiņu gan arbūzus, gan melones. Un arī šeit mēs saprotam, ka no agrākā Ukrainas naudiskā lētuma nav ne miņas :( Par nelēto Ukrainas degvielu brūces esam jau aplaizījuši vakar, šodien saprotam, ka augļi maksā tikpat cik supernetto veikalā, bet dārgā pārtika lielveikalos ir kronis visam.
Ļvovas centrs, tiešām, ir sakopts- normāla Vecrīga. Pastaigājamies, nopērkam saldējumu pa 1,5ls/gab (bērniem visu labāko!) un ievērojam, ka Ukrainā akmens bruģi kopā lipina ar cementa javu (droši vien tā ir labāk).
Pēc pastaigas pa Ļvovu, dodamies ārā no pilsētas Čop virzienā pa jauno glauno šoseju, traucamies garām glaunajiem benzīntankiem un iepriekšējā nakšņošana šķiet kā sens ļauns sapnis, kurš bija netīšām iemaldījies pie mums. Arī nopirktais arbūzs ir salds un sulīgs.
Tuvojamies Piekarpatijai. Mūsu kartē ir atzīmētas Dovbuša klintis uz kurām kādreiz slējies neieņemams cietoksnis. Gribas to redzēt un griežam nost no šosejas. Kā šodien atceros- pagrieziens uz Pidgorotkiem!!! Jau pēc pirmajiem 100 metriem šķiet, ka ceļš ir izbeidzies. Bet Nokias telefona navigācija nepielūdzami uzstāj, ka ir tāda vieta un uz turieni ved ceļš. Pēc pāris stundu brauciena jeb 30 km, esam atbraukuši mazā ciematiņā. Pie baznīcas ziņojumu dēlī atrodam info par klintīm, atstājam mašīnas (piebraukt tuvāk nevar, jo tieši tagad pāris vīri ar lāpstām ber ciet bedri uz ceļa) un ejam apskatīt klintis. Pa gabalu jau redzami klinšu gali! Smuki! Ejam un prātojam, ka drausmīgi žēl, ka tik maz cilvēkiem ir iespēja ko tādu apskatīt, jo atkļūt šeit ir ļoti grūti un nav taču tik daudz neprātīgu cilvēku kā mēs, kuri tīšuprāt lauzīs savas mašīnas! Bet... pārsteidzošā Ukraina!- priekšā mūs sagaida divas ēstuves un septiņpadsmit suvenīru stendi. Stāvam apstulbuši, nesaprazdami, ko tagad apskatīt- suvenīrus vai tomēr klintis. Izrādīsies, ka šī ir ļoti populāra un iecienīta tūrisma vieta...
Nu jau esam Karpatu kalnos un naktsvietu esam atraduši netālu no naftas bāzes, kur vietējie ļautiņi pa ~120 dolāriem mēnesī palīdz iegūt vietējo naftu. Satiekam netālo māju saimnieci, pirms gūlētiešanas vēl ar viņu papļāpājam un naktī sapņojam par siltajām zemēm, kuras nekādi nevaram sasniegt...
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais