Brīvdienas Vācijā
|
Jana Igaviņa
|
Šogad atvaļinājumu izlēmām pavadīt ārpus LV robežas ar nosacījumu, ka tās ir brīvdienas, ne ekskursija vai izziņas tūrisms, kurā zinātkāri tveram cittautu kultūru un vēsturi. Vienkārši – atpūta!!!
Maršruts vienkāršs – Latvija – Lietuva – Polija- Vācija. Kaut kas tik ierasts un vienkāršs, tikai jautājums – kā to pārvēršam! Mēs to izdarījām. Lai būtu priekšstats par tālāk rakstīto, ceļā devāmies ar ģimeni: vecāki (attiecīgā vecumā) un piecgadīgais Artūrs un 18 gadīgā Laura. Ceļā devāmies ar savu auto, 1999.G pasātiņu - vienkārši bučas par (un+++) degvielas patēriņu, izturību rullēšanā un klimta kontroli!!! Sapnis ne autiņš!!!
Visa sākums Latvijā, 21.jūlija vakars
Izbraucam 21.jūlijā ap 22:30 no Rīgas.
22.jūlijs
Varšavā (Polija) esam 22.jūlijā ap 10: 33. Gaisa temperatūra normāla - +19 grādi un zilas zilas debesis. Tāds kā rādītājs laika apstākļiem, kas vēl būs.
Šķērsojot Polijas zemes pirms Varšavas, kur cieņā augļkopība, piestājam ceļmalā, kur opītis tirgo jauno ražu – lielās zilās plūmes un ābolus (tie tādi pazaļāki). Kilograms katra garšuma – 6 zloti (10 zloti+1.68 Ls). Gardi gan!
Pusdienas ēdam Polijā pirms Pozdņanas (truck šoferu ēstuvē). Ēdam kuņģa zupu! Pēc pusdienām mazgāju WC Artūram muti, kur izlietnē ir sensoru krāns. Mācu, ka tas darbojas, sajūtot rociņu siltumu. Atnākot uz auto, Arča stāsta tētim: mazgāju rokas zem krāna, kas darbojas uz pensionāriem (sensori = pensionāri)!
Š ir diena, ko pavadām auto. Skrējiens ir milzīgs cauri visai poļu zemei. Priecē jaunais auto bānis Via Toll, kur beidzot var pārkāpt LV atļauto ātrumu – max – 140!Čammāšanās nav iespējama – vai nu turi līdzi vai uz bāņa nerādies! Stundu mēģināju braukt pati, bet – paldies – absolūti nav mana stihija!
Ap 16:30 šķērsojam Polijas-Vācijas robežu. Bendzīntakā (Polijas pusē) mega rindas, jo arī biezie vācieši cenšas pa lēto piepildīt bākas un sapirkt cigaretes, jo cenu starpība ir ievērojama (visam vidēji līdz latam gabalā).
Mūsu uzticamā drauga tontoma ekrānā uzlikts galamērķis Serengeti. Šajā apkaimē ierodamies ap 20:30. Tā kā naktsmītne – kempings vēl nav zināma, atliek paļauties uz tontomu. Mums krietni paveicas – 4 km attālumā ir Aldenes (Ahlden) pilsētiņa, kurā atrodam idillisku kempu (28 EUR). Slienam savu grezno māju, vārām vakariņas. Artūrs paspēj iedraudzēties ar govīm, kas ganās līdzās kempingam, tās barojot ar LV maizīti. Mašīnas spidometrā 1734 km. Dodamies pie miera ar laba un veiksmīga pirmā pārbrauciena izjūtu.
23.jūlijs.
Mostamies pēc 8:00 pēc DE laika. Aiz telts loga saulīte un zilas debesis. Tāads miers!! Gatavojam brokastis un 9:30 esam ceļā uz Serengeti parku, kas no mūsu naktsmītnes ir 4 km. Ātri izlemjam, ka vēl vienu nakti paliksim šeit, jo vakarā pēc parka apmeklējuma būsim noguruši – un kur gan vēl jādauzās pa pasauli apkārt! Ātri vienojamies ar saimniekiem par vēl vienas nakts palikšanu (27 Eur).
Pirms 10:00 esam garā auto rindā pie ieejas parkā. Tā kā iepriekš esmu izpētījusi netu un izprintējusi brīvbiļeti šoferītim (tētim) , ietaupot 25 Eur, tad biļetes vajag man, Laurai un puikam (25+25+20) un +3 Eur auto parkingam. Lai gan pie iebraukšanas ir skaidras norādes zīmes, tomēr jāzina šādas lietas: pa kreisi dodas tie, kas Sarengeti apmeklē tikai izklaides parku vai safari dodas ar organizētu busu, bet taisni uz kasēm – tie kas dodas pa safari uz savu risku ar savām automašīnām un pēc tam uz izklaidēm.
Plaši atvēruši auto logu un sagatavojuši foto kameras, dodamies 10 km garajā maršrutā pa safari. Uzreiz piebildīšu, ka plānotās stundas vietā pavadījām vairāk par 2 h! Safari laikā prieku un sajūsmu noķērām visi – lielie pat vairāk! Mājās braucot, par piemiņu uz auto loga palika zebras grauziena buča! Pirms safari noteikti ir jāizstaigā WC, jo tā laikā ir tikai viena apstāšanās vieta, kur nopirkt barību kazām, bet WC gan tur nav. Braucot cauri lauvu dārzam, logiem jābūt ciet! Sīkāka info par šo izklaides vietu: www.sarengeti.de
Ir pusdienlaiks. Ātri iekožam līdz paņemto proviantu un laižam uz Sarengeti atrakcijām, kas, protams, iekļautas cenā. Rindas ir normālas, atskaitot Ūdenspasaules piedzīvojumu (rindā stāvam 1,5 h). Sajūsmā ir piecgadnieks un gados vecākie ceļotāji. Parkā spriņģojam līdz pat tā slēgšanai. Vēl noslēgumā veiksmīgi atrodam Pērtiķu zemi, kur vienā no voljēriem šie draiskuļi staigā brīvā vaļā, niekojoties ar tūristiem. Šeit ir īpašais piedzīvojums Laurai – viens draiskulis Laurai norauj kakla piekariņu (arbūzu), uznes to kokā, pagaršo un nomet to zemē! AHA- homo sapiens rullē! Noteikti iesakām apmeklēt šo parka daļu!
Nedaudz noguruši un saulē iedeguši, atpūšamies kempingā (dienā bija ap +30). Uzmeistarojam vakariņas, pēc kurām izmetam mazu loku pa Aldenu. Viss te ir tipiski vācisks, ka rodas jautājums: kā šo pilsētu ir nosargājuši 2.pasaules kara laikā?! Kluss un silts vakars. Pirms vakara miera Arča pasaka labsvakaru gotiņām, u dodamies čučiņāt, jo nākamā diena sola jaunas izklaides.
24.jūlijs
Šodien dodamies uz slaveno Heide Park, kas no mūsu nakts mītnes atrodas 47 km. Izbraucam tā, lai īsi pirms 10:00 būtu pie ieejas. Biļetes esmu nopirkusi internetā, ietaupot 18 Eur un rindas burzmu pie kasēm. Ģimenes biļete 90 Ls+3.50 Ls auto stāvvieta. Lai gan ir darbdiena, cilvēku ir milzum daudz. Arī rindas uz atrakcijām bija sākot no 10 min līdz 2 h (piem., uz amerikāņu kalniņiem). Plašāka info: www.heidepark.de.
Piebildīšu, ka pirms došanās rūpīgi jāizstudē atrakciju piedāvājums - kas der bērniem un kas pieaugušajiem. Katrā gadījumā ko darīt ir visiem, ja tik vien pietiek spēka!
Kopš izbraucām no LV, laiks katru dienu kļūst karstāks. Šodien tie atkal ir +34. Apbrīnojami, bet Arčam ir tāds enerģijas lādiņš, ka viņš nav apturams līdz pat vēlam vakaram.
Heide Parkā atkal dzīvojam līdz pat tā vēlai slēgšanai.
Pēc tam dodamies Berlīnes virzienā. Naktsmājas atrodam Madenburgas pievārtē ar tontoma palīdzību (25 Eur) pie ezera. Berlīne ir aptuveni 250 km attālumā. Bet tas lai paliek rītdienai. Viens un divi – mūsu māja atkal ir gatava, ēdiens galdā! Vakara pelde ezerā un čučiņāt, jo beidzot ir pamanāms nogurums!
25.jūlijs.
Viesmīlīgo kempingu pametam ap 9:00 un dodamies uz Berlīni. Ārā karstums pieņemas spēkā. Krietni pirms pusdienlaika esam vācu galvaspilsētā. Pirmais dodamies uz Tehnikas muzeju. Puišiem, protams, interesē kuģi, lidmašīnas, motori un vilcieni. Rezumējums – plašs, moderns, iespaidīgs. Kā jau Eiropā – ir visiem, ko darīt: mazais spaida pogas, lai darbinātu ekspozīcijas, lielie – skatās filmu par 2.Pasaules karu.
Izlīkumojam pa vienu Berlīnes malu, ko karstuma mocīti, mainām Berlīnes apskates plānus (es gan te esmu trešo reizi), bet gribējās savējiem slavenākās vietas parādīt!
Tā kā šobrīd Vācijā ir īstais izpārdošanu laiks, bāņa malā iegriežamies „vācu alfā” un uz vairākām stundām iegrimstam šopingā – kamēr ārā karstums noskrien! Atgriežoties stāvvietā, mašīnas termometrs salonā rāda+41.. :(
Kārtīgi sapakojuši autiņu, dodamies uz robežu, kas ir apmēram 60 km. Atpakaļceļam vīrs izvēlas veco Varšavas šoseju, kuras malā ir n-tie moteļi/hoteļi, jo šo nakti izlemjam pavadīt gultiņās. Atrodam hoteli „Port 2000”(pēc vīra ieteikuma, jo viņš te kādreiz ir nakšņojis). Paņemam 3-vietīgo istabu ar brokastīm – 30 Ls. Pie hoteļa atrodas vietējais zoo-safari poļu variantā un dažas atrakcijas – Arčam trāpīts desmitniekā! Te ir vairāki veikaliņi, kas strādā 24 h! Nu tāda maza paradīze ceļotājiem un fūrmaņiem. Vakariņas paēdam terasē uz ūdens. Nu tiešām mīlīgs Polijas pleķītis! Salecam gultiņās un saldi čučam!
26.jūlijs
Pulksten 9:00 startējam LV virzienā. Nu ko – visa diena priekšā, lai vērotu Polijas lauku ainavas. Tontoms rāda, ka līdz kauņai 900 km, pēc 3 h ieslēdzam Rīgu – atkal 900 km. Braucam ar stopiņiem – pabarojam autiņu un paši savus miesas dārzus. No vecā bāņa esam atgriezušies uz jaunā vis TOLL, četrās vietās atkal maksājot naudiņas. Lustīgāku noskaņojumu rada kādā poļu stacijā atskaņotā „Prāta Vētras” may be. Ko vēl var vēlēties???
Aiz loga sākusies labības pļauja. Laikam jau Polija ir vien no Eiropas maizes klētīm!!
Kad esam nost no vis TOLL, laižam pa pusgatavo bāni – Eurovia: pilnā sparā te notiek būvniecība: taisa n-tās nobrauktuves, viaduktus un pitstopa vietas. Jāatzīst, ka uz vis TOLL to ir daudz: ērtts placis ik pa 10-20km ar WC, kafijas/tējas automātu, galdiņiem un parkingu visa gabarīta auto. Tā teikt, pilns serviss šoferīšiem, ko papildina benzīntanku piedāvājums.
Varšavā esam ap 15:00. No mašīnas ārā nelienam, jo tur +31. Labāk sēžam savos kontrolētajos +20. Līdz Budzisko vairāk par 300 km. Pirmīt mūsu tontoms kaut kur kļūdījās, tādēļ stundu braucām pa mazajiem poļu miestiņiem, šķērsodami vairāku pašvaldību robežas. Lai gan nedaudz zaudējām laiku, man patika nostalģiskais un rimtais skats aiz loga – labības vārpu smarža, salmu rulonu nosētās pakalnes, gandrīz 2km plašie kukurūzas lauki, strādnieki gurķu plantācijās, onkulīši uz velosipēdiem ar iepirkuma maisiem un le3pnie baznīcu torņi. Svelmes pielieta jūlija pēcpusdiena Polijā.
Mājās pārrodāmies 27.jūlijā plkst. 3:30 no rīta.
Piezīmēm.
Nobraucām 3350 km, attiecīgi iztērējot degvielu un gūstot 1000% brīvdienas! Šajā reizē neko nevar izmērīt naudā, ja vien gūtais ir brīvdienu baudījums!