Sicīlijas ceļojums. 4.daļa
|
Jānis Gonza
|
27.jūnijs. Rīta agrumā dodamies uz Taorminu. Ceļš līdz Taorminai paiet bez aizķeršanās. Mazliet bijām nesaprašanā, kāpēc pa Katānijas dzelzsceļa staciju skraida puisis apakšbiksēs, bet... ja viņam tā labāk.
Tātad, Taormina. Dzelzsceļa stacijā mūs sagaida čirkaino kantoris (tūrisma informācijas centrs), kurā vīriņš runā Sicīlijas mērogiem izcilā angļu valodā. Mēs uzzinām visu par kempingiem, satiksmi un pārējo. Priecīgi, ka mūsu likstas ir pagātnē, stacijas ārpusē gaidām autobusu uz Letojanni. Ha ha ha. Paiet stunda...divas... stacijas čirkainais ir aizvēries.... manī atkal mostas mīlestība.... Saraksts joprojām nepārprotami stāsta cikos un kādās dienās un uz kurieni tik nebrauc autobusi. Diemžēl neviens nepateica, ka no sākuma ir jāuzbrauc augšā Taorminā un tur tie autobusi arī ir. Pēc ilgās nīkšanas rodas plāns ar vilcienu aizbraukt līdz Letojanni un tad jau no turienes doties kempinga meklējumos. Sacīts darīts. Letojanni gan viss nenotiek kā cerēts un dabūjam ilgi klīst a rajonu līdz kamēr kādā kafejnīcā mums paskaidro, ka kempings ir kādus 5 kilometrus tālāk. Tajā brīdī pārņēma vēlme teleportēties uz dzimteni. Bet tavu brīnumu – parādās autobuss, kura šoferis apstiprina, ka aizvedīs mūs uz kempingu. Esam sajūsmā. Kempings ir labs. Saimniece, pārvietodamās pa teritoriju uz velosipēda, visiem stāsta, ka viņai ir viesi no Lituanias. Šajā vakarā nekur nedodamies, atvēlam laiku sev un kārtējai peldei. Šeit jūrā mitinās vilcējs – proti, neko nedarot, lēnām un nepārprotami straume nes dziļāk un slīpāk prom no krasta. Kaut debesis ir skaidras, virs ūdens tomēr ir neliela dūmaka, tāpēc līdz pat pēdējam vakaram nenojaušam, ka turpat netālu pāri šaurumam ir redzama Itālija.
28.jūnijs. Dienas plāns – doties uz Alkantaras aizu. Šķiet nav vērts stāstīt, ka, neskatoties uz to, ka sekojām līdzi autobusu sarakstam, to atkal gaidījām stundu. Bet tas mūs neaptur. Alkantaras aizā mums ir dots mazliet vairāk kā 2 stundas, jo satiksmes autobuss atpakaļ uz Taorminu iet mazliet pēc 14.00 un tas ir pēdējais. Pie ieejas mums iesaka izstaigāt augšdaļu, kur var redzēt Sicīlijai raksturīgo floru visā krāšņumā un arī skats uz aizu esot skaists. Bet mēs nolemjam uzreiz doties lejā uz pludmali. Skats uz aizu ir fantastisks. Nebijām gatavi tam, ka izcilu skatu dēļ būs jālien ūdenī, jo internetā izskatījās, ka ūdens ir sekls un tur tā forši var pastaigāt. Aizas priekšā to arī var, bet, ja gribi ko vairāk – jālien ūdenī. Tā kā biju tam piemērotāks, ņēmu Signes fotoaparātu, novilku no sevis visu, ko varēju un devos aizā. Ahhhhhhhhh... joprojām visu dzīvi atceros – vulkāniskie ieži, zilais, aukstais ūdens, avotiņi, ūdenskritumi – daile neparakstāma. Eju, cik tāli vien var aukstajā ūdenī. Kad daudz jau sabildēts, atdodu Signei fotoaparātu un saku, ka viņai nāksies panīkt krastā vēl, jo man jāatgriežas nopeldēties. Visforšākā pelde manā mūžā. Neaprakstāmi. Fantastiski. Super....ahhhhh. Uz turieni ir jāaizbrauc visiem.
Un tā tās divas stundas pagāja. Lai nesanāktu ar autobusu kā vienmēr, pieturā esam savlaicīgi. Autobuss neierasti ir laikā.
Vakarā kempinga bārā skatāmies futbola pusfinālu – Itālija pret Vāciju. Tā kā itāļi vinnēja, bet publikā dominēja vācieši, kaislības izpalika. Devu iespēju grappai sevi pierādīt, bet atkal jau nekā – riebīgs padzēriens.
29. jūnijs. Ejam izpētīt Taorminu. Divi galvenie mērķi – grieķu teātris un mazā, skaista sala Isola Bella. Pie ieejas teātrī stāv uzraksts, ka teātri ir pielāgots kinofestivāla vajadzībām – proti, ielikts ekrāns, uzlikt grīda, aparatūra. Saprotam, ka interneta resursos redzētā daile mums ies secen, tāpēc nemaz iekšā neejam, jo dikti jau negribas maksāt pilnu cenu par pusprieku. Tā vietā izstaigājam pilsētiņu. Smukas jau tās kalnu pilsētiņas. Vēlāk ar pacēlāju (nolaidēju) nobraucam lejā uz Isola Bella. Atkal jau skaidrs, ka neesam gatavi, jo izrādās, ka šeit var feini nopeldēties. Bet tā kā esmu pludmales šortos, dvieļa un pārvelkamu drēbju neesamība mani neaptur. Signe arī iegādājas peldbrilles. Tagad saprotu snorkelētājus, jo peldēt un vērot visādas zivis un medūzas peldam zem tevis ir fantastiski. Aizpeldu līdz pašai Isolai, ceru, ka Signe manu varoņdarbu nobildēs, bet tā vietā viņa vicinās izmisīgi ar rokām. Es ātri metos atpakaļ ūdenī un peldu cik ātri vien varu. Izrādās, ka nekāda lielnelaime nav notikusi – Signe arī grib peldēt. Nomainu viņu somu sargāšanas postenī un ļauju arī viņai papriecāties.
Pēc vakara peldes kempingā nolemjam atzīmēt mūsu pēdējo vakaru Sicīlijā un kempinga bārā gastronomiski izvirstam ar 3 ēdieniem. Šis arī ir vakars, kad pamanām Itāliju. Dīvaini tā sēdēt bāra terasītē, zinot, ka esi Sicīlijā un tā tur pāri ir Itālija.
Par šo kempingu runājot, jāpiemin vēl kas nepārāk foršs – visur ir uzraksti ar lūgumu uzturēt visu tīru un kārtīgu, tajā pašā laikā atkritumu urna ir tikai viena un tā pati ārpus kempinga teritorijas. Bet tas tā...
