--==Itālija-Slovēnija-Horvātija_2012 - Day04==--
|
Ģirts Legzdiņš
|
Day04 – Sestdiena – 21.jūlijs
Vakars jau vēls, bet centīšos pēc iespējas labāk atstāstīt šīs dienas iespaidus un faktus.
Mostamies salīdzinoši laicīgi. Kaut kādos 9:00 jau esam brokastojuši. Brokastis sakarīgas, viss kārtībā. Pat PIENS ir!! :) Vecāki apmierināti, viss kārtībā. Pēc brokastīm vēl ar svaigi spiestas sulas glāzi aizstaigāju tos tālos 13 soļus līdz Adrijas jūrai, lai vēlreiz pārliecinātos par šo burvīgo vietu un ļoti lēniem soļiem atkāpjoties atpakaļ uz villu, sāktu gājienu uz istabiņu pēc dvieļa. :) Abi ar tēti labi nopeldējāmies sāļajā Adrijā un lēniem soļiem devāmies kravāt mantas, lai dotos Dubrovņiku virzienā.
10:26 – Izbraucam no Amor pansijas, 80 Eur, trīs personām, ar brokastīm, jūra – spļāviena attālumā. Iesaku. - http://www.dalmacija.net/podstrana/pension-amor/
11:00 – Izejam uz bāņa. Devāmies atpakaļ caur Splitu, lai tiktu uz autoštrāses, kura mūs aizvedīs ātrāk uz Dubrovnikiem nekā brauciens gar Adrijas krastu. Mamma pa ceļam fiksē ceļa temp. sensorus :) Šodien lielākais 33.5 grādi, vakar bija 35.2 :) Pa ceļam viena pieturvieta ļoti gleznainā vietā, aprakstīt to varēs tikai bildes. Adrijas līcis, tilts, kalni, jahtas… mmmm… un tas viss tiek vērots no liela kalna malas.
12:15 – Nobraucam no autobāņa, liels sastrēgums pie paytollīša. Mani pārsteidz tas, ka autostrāde ir uzbūvēta daudz tālāk nekā tā bija pirms 6 gadiem vai pat pirms 3 gadiem. Braucu jau trešo reizi pa šo ceļu. Tā tik turpināt!!! Malači. Mūsu LV bāleliņi būvē vienu tiltu 3 gadus un nevar pabeigt. Te čaļi mauc simtiem kilometrus pāris gados, ieskaitot visus tiltus pāri ielejām un upēm kā arī tuneļus cauri kalniem… phee..
Pēc neilga laiciņa, locoties cauri serpentīnu ceļiem, sasniedzam starpgrēdu ieleju, kura ir ļoti zaļa un pārsteidz mūs ar daudzajām augļu un dārzeņu plantācijām. Protams, ka uzķeramies uz pirmās tirgotavas un sapērkamies augļus. Tik garšīgas vīnogas es nekad neesmu ēdis, tiešām!!! Ļoti lielas un mute ir jākustina vairākas reizes, lai to vīnogu apēstu! :) Atkal ierodamies Adrijas tirkīza zilajā piekrastē un pēc neilga laiciņa caurbraucam Bosniju un Hercogovinu, tas mums aizņem 15 minūtes. 13:45 – in, 14:00 – out. Un atkal esam Horvātijā, Helllou again! :)
Uzķeramies uz vienas restorāna reklāmas pie vietas Zaton, jo vēderi, tiešām, jau ziņo, ka vajag kārtīgas pusdienas. Un nemaz neesam vīlušies. Elegants restorāniņš 4 metrus no Adrijas, mūs sacienā atkal ar Mixed grill un citām ļoti gardām maltītēm! Mmm.. Protams, ka atstājam pieklājīgu summu par šo izēšanos, bet tas bija to vērts! :) Baudot šīs garšīgās pusdienas, pētām Zaton līča pretējo krastu un saštukojam, ka pirms Dubrovņiku iekarošanas ir nepieciešams atrast naktsmītni. Līdz Dubrovņikiem ir ~10 km. To arī iesakām darīt citiem, nākamajiem tūristiem, kas lasa šo dienasgrāmatu. Sēdāmies auto un pēc aptuveni 100 metru ceļa veikšanas iegriezāmies mazā piejūras miestiņā. Principā ar pirmo arī atradām. Atradām šo patīkamo, privāto pansiju, kura mums izmaksā 60 Eur par divām istabām. Detalizētāk – 20 Eur personai. Pansijas īpašniekam, Borisam, pieder arī restorāns tieši 6 metrus no pansijas. Un no restorāna pēc 5 soļiem ir Adrijas jūra. Nu, atkal super! Pansija - Boris Apartments, Štikovice 20 - http://www.private-accommodation-croatia.com/dubrovnik-apartments-vacation-apartments-boris-stikovica-in-dubrovnik-520/
Dodamies uz Dubrovnikiem.
Pirmā lieta, kuru apmeklējam ir manas atmiņas joks. Kaut kādā brīdī vienkārši atcerējos, ka kaut kur ir redzēts vai dzirdēts, ka Dubrovņikos var uzbraukt kalnā ar Cable-Car un ievērtēt visu no augšas. Izrādās, ka tā tas arī ir!! Un šo es iesaku visiem, pat tiem, kas ir bijuši Dubrovņikos, bet nav šo lietu izmēģinājuši!! Speciāli šai rindkopai es ielādēju vienu bildi internetos, lai visiem parādīto to, ko mēs redzējām. Redzēts pa visiem šiem ceļojumu gadiem ir daudz, bet nu, šeit es varētu stāvēt vēl līdz šim brīdim un baudīt šo prātam neaptveramo skaistumu. „Dubrovņiki pie Tavām kājām” – tas bija pirmais, kas man iešāvās prātā, kad to visu ieraudzīju no augšas.
Princips tāds – piebraucam šeit - http://www.dubrovnikcablecar.com/?dubrovnik_excursion=location Samaksājam 87 HKR un pēc 10 minūtēm jau esam kalna galā, no kura ir šis - http://www.itpeople.lv/blog/wp-content/uploads/2012/07/IMG_0306.jpg
(phee.. rakstu tagad dienasgrāmatu un pusvienos pēc vietējā laika saimnieks izslēdz sētā gaismu. Kopā ar gaismu smuki arī pazūd WiFi! :) Mhhh.. nu, ok. Nāksies ieslēgt sava telefona WiFi AP :) Labi, ka paspēju lielo bildi augšupielādēt. )
Pēc pailga laiciņa, kad vecāki mani, tomēr, pierunāja doties lejā no perfektā skatu laukuma, devāmies iekarot Dubrovņiku sirdi – vecpilsētu. Ļoti veiksmīgi bijām noparkojuši auto un pēc minūtēm 3 jau atradāmies pie vecpilsētas mūriem. Nu, ko lai stāsta… Tur ir jābūt… ne pa velti tā ir viena no Horvātijas pērlēm. Mammu pēc 1.5 stundas no turienes ārā nevarēja dabūt. Beigās pierunājām, jo redz, stāvvietas apmaksas termiņš drīz beigsies. :) Skaisti, kā parasti, un tikpat fascinējoši kā pirms 6 gadiem. Silti iesaku izbaudīt šī glancētā marmora izklāto vecpilsētu, kura ieskauta lielos un biezos mūros.
19:30 – Izbraucam no Dubrovņikiem uz naktsmītni, vakara pelde siltajā jūrā un vakariņas apartamentos mūsu vakaru iesilda kā parasti. Sazvanāmies ar mājiniekiem un pēc neilga laiciņa jau dodamies pie miera. Lai gan, es vēl pēc 1.5 stundas vēl neesmu pabeidzis dienasgrāmatu. Ik pa brīdim dodos ārā uzpīpēt un baudīt pansijas patīkamo auru un dārzu. Arlabunakti!