Apkārt Grūzijai

  • 15 min lasīšanai
  • 298 foto
Ideja braukt uz Gruziju radās gadu atpakaļ, kārtējā braucienā pa Eiropu, kas jau bija nedaudz apnikusi un gribējās redzēt ko jaunu. Tā nu uzreiz pēc jaunā gada sākām vaktēt lētās avio biļetes uz Gruziju vasaras sezonai. Trāpijās ļoti labs igauņu aviokompānijas piedāvājums lidot uz Gruziju caur Tallinu pa 80 LVL. Nopirkām šīs aviokompānijas biļetes braucienam uzreiz pēc Jāņiem ar izlidošanu no Rīgas 27.06. un atgriešanos atpakaļ 10.07. Informācija par Gruziju bija nekāda. Bet viens bija skaidrs, ka gribam redzēt maksimāli daudz - gan kalnus, gan jūru. Pēc mēneša ilgas informācijas vākšanas, parādījās arī maršruta iezīmes, kuras nedaudz vēlāk gan tika diezgan mainītas, tai skaitā arī jau brauciena laikā. Vienojamies, ka vismaz pirmās 3-4 naktis pavadīsim Tbilisi no kurienes var veikt izbraucienus uz tuvākajiem apskates objektiem. Sākās naktsmītņu meklēšana. Pēc kādas meklējumu nedēļas kļuva skaidrs, ka Tbilisi viesnīcas ir padārgas, hosteļus mēs negribējām un kā labākais variants bija izīrēt dzīvokli. Internetā atradām kādu sievieti vārdā Marina, kas piedāvāja 2-istabu dzīvokli ar visām ērtībām vienā no Tbilisi guļam rajoniem. Foto mūs apmierināja, kā arī cena likās pieņemama - 15 USD no cilvēka par nakti. Tāpat Marina sarunāja transfēru (šoferis vārdā Jura t. 599921381) no Lidotas uz dzīvokli, kas mums maksāja 25 GEL no visiem. Tā kā mūsu lidmašīna ielidoja Tbilisi četros no rīta, tas bija svarīgs moments. Kā jau rakstīju, tad mēs gribējām maksimāli iepazīt Gruziju un viens no tālākajiem (no Tbilisi) apskates punktiem bija Svanetija, Ušguli ciems. Šeit Marina palīdzēja atrast Ušguli ciemā viesu māju (maksāja 50 GEL no personas ar brokastīm un pusdienām), kā arī saorganizēja transfēru no Mestijas (Svaneti reģiona centrs) uz 40km attālo Ušguli ciemu. Transfēra cena bija 200 GEL no visiem. Brauciens ilgst ap 2-3 stundām pa ļoti nosacītu kalnu ceļu. Līdz Mestijai no Tbilisi nolēmām lidot ar lidmašīnu (reisus sezonā veic 20-vietīga lidmašīna, bet pēc sezonas - helikopters), bet atpakaļ no Mestijas uz Tbilisi doties ar mikriņiem, lai rastos pilns priekšstats par vietējiem ceļiem. No Tbilisi bija ieplānots apmeklēt David Gareja klosteri, Signagi, Tshinandali, Kazbegi un Vardziju, bet pēdējās dienas pavadīt pie Melnās jūras - Batumi. Tā nu pirms paša brauciena izskatījās mūsu plāns. Pirmajā dienā - 28.06., pēc ielidošanas, apmetāmies izīrētā dzīvoklī un nolēmām atpūsties līdz kādiem 11. Tad sarunājām ar Marinu, ka viņa dosies mums līdzi uz Mtshetu (pirmā Gruzijas galvaspilsēta) pa ceļam parādot un pastāstot kā izmantojams sabiedriskais transports Gruzijā, palīdzot iegādāties vietējā operatora "zelta zivtiņu" vietējiem zvaniem, tulkojot šādus tādus uzraktus (normāli pat nevar izlasīt :)) un komunicējot ar vietējiem mūsu vārdā un t.t. Šāda Marinas pavadība dienā mums izmaksāja 50 USD no visiem. Tāpat pirmajā dienā uzreiz nopirkām aviobiļetes uz pirmo brīvo datumu no Tbilisi uz Mestiju (75 GEL vienā virzienā no personas), kas noteica mūsu tālāko plānu - četras dienas Tbilisi, bet piektajā lidojam uz Mestiju. Uz Mtshetu (ap 15km no Tbilisi) devāmies ar mikriņu, kur biļete izmaksāja 1 GEL no personas. Tā kā bijām noskaņojušies uz siltu un saulainu laiku, tad nemaz nepiegriezām uzmanību mākoņiem, kas Mtshetā mūs pārsteidza ar ilgstošu lietu. Marina ieteica nogaidīt lietu vietējā kafejnīcā, kur, pilnīgi neplānoti, dienas vidū nācās pierīties testējot gandrīz visus vietējos ēdienus un dzērienus - vīnu (1,5 litri) un alu (1 litrs) (čaču izlaidām). Pārsteigums bija rēķins - ap 50 GEL no visiem par tādu izrīšanos, ka pēdējo ēdienu - vista gruzīnu gaumē (nosaukumu neatceros), nācās ņemt līdzi, kas mums vakarā dzīvoklī nodrošināja labas vakariņas :) . Kamēr ēdām lietus arī pierima un varēja apstaigāt Mtshetas baznīcas, kas celtas 4-5 gadsimtos un kopš tiem laikiem maz pārbūvētas. Pati Mtsheta ir pilnīgi no jauna uzbūvēta - svaiga. Žēl, ka bija slikts laiks. Nesanāca pa to pavazāties. No Mthetas ar Marinas palīdzību sarunājām taksistu, kurš pa 25 GEL aizved uz Jvari klosteri un pēc tam uz Tbilisi. Taksista mašīna bija astoņdesmito gadu golfiņš, kura tehniskais stāvoklis nelikās diez ko labs. Bet nu ja jau piecus cilvēkus viņš ņem, tad arī braucām. Kā taksists pateica, galvenais, lai priekšā sēž divi cilvēki, bet aizmugurē var sēdēt cik uziet.... Jāpiezīmē, ka policija viņiem tāpat uz ielas mašīnu nevar stādināt (kā tas pieņemts pie mums), tikai un vienīgi, ja ir rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi. Tā nu mēs ar veco golfiņu tikām uz Jvari klosteri no kura paveras grandiozs skats uz Mtshetas pilsētu un uz Aragvas un Kuras upju sateci. Pēc atgriešanās Tbilisī mēs vēl nedaudz pastaigājāmies pa vienu no atjaunatajām Tbilisi ielām - David Agmashenebeli, kur visu māju fasādes ir atjaunotas, bet, kā stāsta vietējie, daudzām mājām tas arī ir viss. Ar metro atgriezāmies izīrētā dzīvoklī. Nākošā dienā - 29.06., mums bija ieplānota ar Marinu dienas ekskursija pa Tbilisi. Ekskursija sākās no vecā Tbilisi, tad Tbilisi centrs, vecās pirtis, Narikala cietoksnis (nosaukums nāk no Turku laikiem), atpūtas un atrakciju parks un noslēgumā pastaiga pa nakts Tbilisi. Vakariņas Marina ieteica ēst Hinkali haus`ā, kas atrodas uz Rustaveli ielas, netālu no metro stacijas Rustaveli. Šis restorāns nav orientēts uz turistiem, bet gan uz vietējo publiku, ko tur vairumā varēja redzēt. Mēs bijā vieni no retajiem ārzemju turistiem. Kā jau no šī restorāna nosaukuma izriet, tad galvenais ēdiens te ir hinkali (tādi lieli pelmeņi), viens gabals maksā 0,55 GEL. Ar 6-10 būs pilnīgi pietiekami, lai paēstu. Hačapuri (svaigi cepta maize ar sieru iekšā) maksāja ap 6-8 GEL, bet viens cilvēks diez vai to spēs apēst. Mājas vīns 1,5 l maksāja 7 GEL, bet izlejamais alus (gatavots it kā turpat) 0,4 l maksāja 2 GEL. Tā mums sanāca, ka Tbilisi centrā ēdienreizes mēs organizējām šajā vietā. 30.06. Apskatoties laika prognozi, bija nolemts doties pa seno Grūzijas kara ceļu uz Krievijas robežas pusi - Kazbegi ciemu. Nokļūšanai izmantojām mikriņu, kurš no Tbilisi līdz Kazbegi ciemam mūs aizveda pa 10 GEL no cilvēka, bet varēja arī ņemt taksi, kurš līdz Kazbegi ciemam bija gatavs braukt pa 60 GEL. Citiem ieteiktu izmantot otro variantu, jo tad var piestāt interesējošās vietas, kuru pa ceļam ir diezgan daudz. Pirmais mikriņš no Tbilisi atiet 09:00. Ar to tad mēs arī braucām, lai tajā pašā dienā ar pēdējo mikriņu (attiet no Kazbegi 18:00) tiktu atpakaļ uz Tbilisi. Ceļš ilgst ap 3 stundām. Šis brauciens bija labs pārbaudījums mūsu vestibulāram aparātam, jo mums kā plaknes cilvēkiem nav pierasts braukt pa serpentīnu pilnu ceļu ar ātrumiem, kas bieži šķiet kritiski, ņemot vērā, ka vienā pusē ir klints, bet otrā dziļa aiza un šoferītis mēģina no sava busiņa izspiest maksimālo. Ar šo pārbaudījumu mēs visi tikām veiksmīgi galā, nokļūstot Kazbegī ciematā. Tiklīdz busiņa durvis bija vaļā, tā ap busiņu parādījās liels bars ar vietējiem, kuri piedāvāja gan naktsmītnes, gan pakalpojumus uzvest augšā ar savu transportu (pārsvarā vecas Ņivas) līdz Sameba klosterim. Tā kā šajā dienā bijām ieplānojuši vismaz apskatīties kalnu taku pa kuru var doties uz Kazbegi virsotni, tad ātra nokļūšana līsz Sameba klosterim bija tas, kas mums bija vajadzīgs, jo kā reizi no turienes sākas kāpšana uz Kazbegi. Tā mēs pa 50 GEL no visiem tikām uzrauti augšā līdz Sameba klosterim (2170 m). Interesanti, ka kaulēties ar šiem tā saucamajiem taksistiem nemaz nesanāk. Viņi mēģina turēt cenu. No klostera terasēm pavērās grandiozi skati uz tuvākajiem kalniem (to augstums bija ap 4000m), bet Kazbeka virsotni gan mums tā arī nepaveicās redzēt lielo mākoņu dēļ. Kau arī Kazbeka virsotni mēs neredzējām, tomēr nolēmām doties kādā 2-3 stundu gājienā pa kalnu taku, kas ved uz Kazbeku tā, lai varētu paspēt nokāpt lejā uz pēdējo mikriņu. Kad bijām sasnieguši augstumu 2500m mēs nokļuvām lietus mākonī, sākās stiprs vējš, un mēs nolēmām doties atpakaļ, jo mūsu ekipējums nebija sagatavots tik skarbam laikam. Atstājām šo gājienu nākošai reizei. Lejā mēs nokāpām tā, ka paspējām uz mikriņu, kas attiet uz Tbilisi 17:00. Ar to tad arī devāmies uz Gruzijas galvaspilsētu, kur paēdām vakariņas iepriekšējā vakarā iepazītajā Hinkali hausā. 01.07. Marinas pavadībā ar šoferi Juru devāmies uz Kahetiju - Gruzijas vīna darīšanas reģionu. Plānā bija apmeklēt Signagi un Tshinandali. Pa ceļam iegādājāmies svaigas (nesena kā izgatavotas) čučhelas (gruziņu snikers) - valrieksti rieksti vīnogu sulas mērcē. 6 gabali pa 4 GEL. Turpmāk lētāk nekur neredzējām. Pie Signagi pilsētas apmeklējām Bodbe klosteri, kur vēl rit rekonstrukcijas darbi. Pēc tam dodamies uz pašu Signagi pilslētu, kurā apmeklējām vietējo muzeju. Viens no muzeja eksponātiem ir maza zelta lauviņa - Gruzijas simbols, kura tika atrasta šajā reģionā. Muzejā ir daudz eksponātu, kuri iegūti veicot apjomīgos pilsētas rekonstrukcijas darbus, kuri vēl šur tur turpinās. Tāpat apmeklējām vietējo Signagi tirdziņu, kurā iegādājāmies mājas sarkanvīnus (4 GEL par 1,5l), čaču (6 GEL par 1l). Gan vīnu, gan čaču pirms pārdošanas dot nedegustēt. Tālāk devāmies uz Tshinandali uz Čavžavadzes muižas māju, kurā esot arī vīna pagrabi un vīna degustācijas. Pa ceļam nenoturamies un nopērkam spaini ar persikiem pa 4 GEL, no tirgoņiem, kas stāv ceļa malā un tirgo visu, kas viņu dārzos ir izaudzis (āboli, bumbieri, persiki, aprikozes). Nopērkot pilno biļeti (20 GEL no personas) uz Čavčavadzes muižas apmeklēšanu, bija vilšanās, jo kā izrādījās, vīna pagrabi ir ciet uz rekonstrukciju un mēs varam apmeklēt tikai muižas parku, muižas ēku un izbaudīt vīna degustāciju (6 vīna veidi). Tā mums vīna pagrabi gāja secen :( Pēc muižas apmeklēšanas, laiks nedaudz noskaidrojās un mēs ieraudzījām iepriekšējā dienā tā arī neredzēto Kazbegi kalna virsotni. Atbraucot uz Tbilisi Marina ieteica paēst vakariņas vietējā ēstuvā, netālu no mājas, kurā mēs īrējām dzīvokli. Jura palīdzēja sarunāt ar ēstuves īpašnieci mums vēlamo ēdienkarti, jo lai nu kā, bet krieviski un angliski vietējie iedzīvotāji runā slikti. No ārpuses ēstuvei nebija nekādas reklāmas, līdz ar to mēs paši pat nebūtu iedomājušies, ka tur var lēti un garšīgi paēst. Vakariņas ar vīnu un alu mums tur izmaksāja ap 35 GEL. Gruzijā raksturīgi ir tas, ka šāda veida iestādēs kopējā zālē ļoti reti kāds ēd. Pārsvarā ir izveidoti atsevišķi kabineti, kuros kompānija jūtas netraucēta no citas publikas. 02.07. Jura mūs aizveda uz Tbilisi lidostu no kurienes 11:00 mums bija jāizlido uz Mestiju (Gruzijas Svaneti reģions). Reiss aizkavējās un izlidojām mēs tikai 12:00, bet tas tur ir normāla parādība, jo kalnos laiks ir nestabils un gadās, ka reisu var vispār atcelt. Lidojums līdz Mestijai ilgst ap 40 minūtēm. Lidojuma laikā var redzēt Dienvid Osetijas separātisko republiku, kuru drošības apsvērumu dēļ lidmašīna aplido apkārt. Interesantākais no lidojuma bija tas lidojuma posms, kad lidmašīna lido starp kalniem un veic nosēšanos Mestijā. Nosēšanas brīdī pa lidaparāta logiem (tai skaitā pilota logu) debesis vairs nav redzamas, tikai un vienīgi klinšainie Kaukāzu kalni. Mestijas lidostā izrādījās, ka neviens mūs nesatiek. Zvanam Marinai, viņa sola noskaidrot kas pa problēmu. Pēc stundas (viņi - gruzīni, vispār nekad nekur nesteidzas, izņemot braukšanas stilu) Marina atzvana un saka, ka uz ceļa bija problēma (akmeņu nogruvums), bet tagad viss ir kārtībā un tūlīt jau mums būs pakaļ. Tā arī bija. Piebrauca pajauns Nissan markas džips un mēs devāmies uz 40 km attālo Ušguli ciemu, kas skaitās augstākais apdzīvotais ciems Eiropā. Izbraucot no Mestijas, labiekārtotais (ceļš ar segumu) ceļš drīz vien beidzās un sākās pēc būtības off road brauciens kalnā augšā - ceļš ir ļoti nosacīts, tāda kā iemīdīta taka uz kuras mētājas diezgan palieli akmeņi, pāri ceļam gāžas bieži šeit sastopamie strautiņi un upītes. Pa ceļam šķērsojām bīstamāko punktu - neseno kalna nogruvuma vietu, kas jau bija nedaudz patīrīta, bet neskatoties uz to, braucot tai pāri, mašīna tā sasvērās, ka tie kas sēdēja aizas pusē, bez problēmām varēja baudīt tās dziļumu un krāšņumu nemaz neliecot galvas ;) Pēc divām ar pus stundām nokļuvām mūsu galapunktā Ušguli ciemā (2200 m). Pirmais iespaids - mēs nokļuvām viduslaikos, jo tikai elektrības stabi liecina par civilizācijas esamību šajā reģionā. Neskaitāmie aizsardzības torņi, mājas, kas būvētas ļoti tuvu viena otrai veidojot savā veidā nocietinājuma sienas un mājlopi visur (vistas, cūkas, aitas, kazas, govis, vērši, zirgi) uz ielām, pagalmos, pļavās, kalnā un pat uz klintīm. Dēļ šī lielā lopu skaita ielu segums ir vieni kūts mēsli un akmeņi. Pilnīgi cita pasaule. Piebraucām pie mūsu viesu mājas. Namatēvs izrāda istabas, kuras +/- ir ok. Tualete un duša ir pagalmā atsevišķā mājiņā. Tāpat blakus pagalmā ir divas "sausās" tualetes. Apjautājamies cikos būs vakariņas un dodamies uz tuvāko kalnu, lai no tā baudītu apkārtējo dabu. Uzkāpām 2500m. Skati grandiozi. Ar laiku šajā dienā ir paveicies, ir redzamas visas sniegotās virsotnes un pat nedaudz arī ledājs Šhara uz kuru mēs bijām ieplānojuši doties nākamajā dienā. Nokāpjot lejā mūs gaidīja bagātīgi servēts galds, kur kā dominējošie ēdieni bija visdažādākie sieri. 03.07. No rīta laiks vairs nebija tik labs kā iepriekšējā dienā, bet tā kā tā bija vienīgā mūsu pilnā diena šeit, tad nolēmām tomēr doties uz Šhara ledāju. Ar staigāšanas maršrutiem tur nav kā, piemēram Tatros, šur un tur ir kaut kādi apzīmējumi, daži sarkani, daži dzelteni, bet iešana sanāk pa vidējo :) . Līdzi ir tikai maršruta apraksts un ledājs, ko jau no tālienes var redzēt. Ejot ir jāņem vērā, ka nāksies basām kājām šķērsot apmēram pusmetru dziļos kalnu strautus, kuru tur ir diezgan. Tāpat jārēķinās, ka būs jāiet pa ļoti garu zāli, kurā aug latvāņi. Pēc 4 stundu gājiena, mēs bijām jau gandrīz klāt Šhara ledājam, bet tad sākās neliels lietus. Izlēmām, ka ja jau tik tuvu esam, tad tomēr līdz ledājam uzkāpsim. Vēl pēc vienas stundas ilgas kāpšanas pa lietu, esam klāt pie ledāja. Skats ir kā uz mēness, tikai lietus un mākoņi traucē to baudīt. Pats ledājs ir ap 200m augsts. Mēs bijām uzkāpuši līdz 2550m augstumam, bet tā kā bija ļoti mākoņains tad pašu Šhara virsotni (5200m) neredzējām. Lietus kļuva arvien stiprāks, rādot mums, ka vajag iet atpakaļ. Tā mēs arī darījām. Sākām lēni virzīties atpakaļ (garajā, slapjajā zālē grūti pamanīt slidenos akmeņus). Pēc stundas gājiena pa spēcīgo lietu un garo zāli mēs visi bijām pilnīgi slapji - izmirkuši līdz ādai. Daži no mums par ceļā sastopamos strautiņus jau šķērsoja nevelkot nost apavus. Nokļūstot viesu mājā, pirmais, ko saimniekam jautājam tā bija čača. Te tā bija vietā! Un kas tā bija par čaču! Īsts viskijs. Tā nu iedzerot čacu un paēdot sātīgas pusdienas gājām gulēt, lai nākošā dienā ar busiņiem dotos atpakaļ uz Tbilisi. 04.07. No Ušguli līdz Mestijai no rīta mūs pa 200 GEL aizveda ar džipu. Tālāk kāpām mikriņā uz Zugdidi pilsētu (maksāja 20 GEL no personas) No Mestijas uz Zugdidi tagad ir jauns betonēts kalnu ceļš, kas vietējiem šoferīšiem ļauj diezgan ieskrieties. Šur un tur ātrums sasniedz pāri 110 km/h, kas uz līkumotā ceļa ir diezgan. Pēc tāda brauciena neprasās nekādus "amerikāņu kalniņus". Pa ceļam mikriņa šoferis piestāja pie avotiņa, kur tek gāzēts minerālūdens. Baigi garšīgs. Zugdidi pilsētā mikriņš aizveda līdz centrālajai stacijai, kur var ar citu mikriņu pa 15 GEL no personas doties uz Tbilisi, vai arī ar nakts vilcienu (ieteiktu izmantot šo variantu, ekonomē laiku un naudu uz naktsmītni). Mēs devāmies ar citu mikriņu. Biļete jāpērk biļešu kasē savādāk var sanākt tā kā gandrīz sanāca mums. Pieskrējām pie mikriņa, kurš tūlīt pat atiet uz Tbilisi, un kaut kāds uzņēmīgs puisis saka, ka kā reiz ir palikušas četras vietas, lai tik sēžamies iekšā. Biļetes cenu nosauca 45 GEL no personas. Mēs pagaidījām nākošo mikriņu :) No Zugdidi līdz Tbilisi braucām ap 5 stundām. Secinājums bija tāds, ka, ja nebrauc no Tbilisi uz Zugdidi ar nakts vilcienu, tad viennozīmīgi uz Mesiju no Tblisi jālido ar lidmašīnu. 1) laika ekonomija; 2) manuprāt, arī drošāk ar lidmašīnu nekā ar busiņu. Tās pašas dienas vakarā Tbilisi centrālajā dzelzceļa stacijā nopirkām vilciena biļetes uz nākošās dienas nakts vilcienu uz Batumi. Vieta kupejā maksāja 23 GEL. 05.07. Šajā dienā mums bija ieplānots no Tbilisi doties uz Vardziju - seno kosteri, pilsētu, bet tā kā mēs aizgulējāmies un nebijām spējīgi izkustēties ātrāk par 10:00 no Tbilisi, tad šajā dienā Jura ieteica labāk doties uz David Gareja klosteri, kas atrodas uz Azerbaidžānas robežas un ir strīdīgā teritorija, kuru bieži vien "okupē" Azerbaidžānas robežsargi, bet šoreiz, kā noskaidroja Jura, tur tūristus laiž, un mēs devāmies uz turieni, atstājot Vardzijas apmeklējumu uz pēdējo dienu - 09.07. David Gareja klosteris atrodas tādā kā tuksnesī, drīzāk stepē, ar nelieliem (pēc Gruzijas mēroga) kalniem - pauguriem. Apkārt nav manāmi nekādi koki un tas viss kaut kādus 50 km no Alazānas ielajas, kur ir bagātīga zeme, aug vīnogas persiki un citi augļu koki, bet šeit pilnīgs tukšums, tikai izkaltusī zāle. Braucot, manām diezgan daudz interesantas zaļas ķirzaka, kas pārskrien pāri ceļam tieši mašīnas priekšā. Kā pateica Jura, tad te šo dzīvnieku ir diezgan daudz, tāpat esot čūskas, bet mēs tās nemanījām. Ceļa pēdējais posms ir diezgan slikts un mēs to knapi izbraucām, bet nu veiksmīgi nokļuvām līdz klosterim. Apskatoties jaunākās klostera telpas, kur vēl joprojām ir mūki, devāmies kalnā augšā, kur atrodas pirmās klostera telpas - izcirstas klintī ar skatu uz tagadējo Azerbaidžānas teritoriju. Kāpiens nav liels, bet nogurdinošs, jo bija bezvējš un saulains laiks - kā jau īstā tuksnesī. Kalna augšā vecās klostera telpas ir diezgan bēdīgā stāvoklī, laikam tas saistīts ar biežām zemestrīcēm šajā reģionā. Augšā redzējām arī Azerbaidžānas robežsargus un sasveicinājāmies ar Gruzijas robežsargiem. Atradās viņi diezgan tuvu viens no otra, bija bruņojušies ar automātiem. Izskatījās ka attiecības viņu starpā ir diezgan saspīlētas. Pēc atgriešanās no David Gareja, mums vēl bija atlicis laiks līdz vilciena atiešanai, ko veltījām Tbilisi apskatam. Nakts vilciena kupejas bija diezgan komfortablas. Strādāja par kondicionieris. 06.07. Agri no rīta iebraucām Batumi stacijā. Tagad vajadzēja atrast naktsmītni. Bet sanāca tā, ka naktsmītnes pašas meklēja tevi - liels bars gruzīnu ielenc katru iebraukušo un mēģina piedāvāt savas naktsmītnes. Ar vienu no tādiem vārdā Tengiz, kura piedāvātā cena likās diezgan laba (10 GEL no cilvēka pa nakti), mēs vienojamies, ka viens no mums aizbrauks un apskatīsies dzīves apstākļu un ja būs labi, tad brauks arī pārējie. Apstākļi izrādījās ļoti labi. Atsevišķas istabas otrajā stāvā ar lielu terasi. Pirmajā stāvā labierīcības (karstais ūdens, tualete, duša), ēdamistaba, virtuve ar visu nepieciešamo. Ļoti labs skats uz Melno jūru, Batumi botānisko dārzu un pašu Batumi centru. Māja atrodas kalnā (200m virs jūras līmeņa). Pirmajā dienā izdomājām, ka apmeklēsim Batumi botānisko dārzu un tad vakarā dosimies uz Batumi centru. Botāniskā dārza apmeklēšanai, ja iet kājām, vajag veltīt visu dienu. Dārzs aizņem vairāk kā 100 ha lielu laukumu. Ieejas biļetes cena - 6 GEL no personas, Kā izrādījās no botāniskā dārza vienā vietā var iziet uz pludmali, uz kuru savādāk netiek. Līdz ar to tur cilvēku bija diezgan maz. Tā mēs visu dienu pavadījām botāniskā dārzā un tā pludmalē. Vakarā devāmies ar mikriņu (0,6 GEL no cilvēka) uz Batumi centru, kas ir ļoti labi (man pat škiet, ka labāk par Tbilisi) izgaismots. Izgaismots ir gandrīz viss, ieskaitot jaunbūves, kuras vēl tikai ir būvniecības procesā. Vakarā Tengiz mūs aizveda atpakaļ uz mājām. 07.07. Sākumā aizbraucām uz staciju, lai nopirku uz nākošās dienas vakaru biļetes uz nakts vilcienu uz Tbilisi. Izrādījās, ka brīvu vietu vairs nav. Neko darīt. Pirkām biļetes uz dienas vilcienu uz 09.07.. Biļete maksāja negaidīti lēti - 5 GEL no cilvēka. Līdz ar to no mūsu plāna izkrita un palika uz nākošo šīs valsts apmeklējumu - senā pilsēta klosteris Vardzia. Pēc nopirktām biļetēm uz vilcienu, devāmies apskatīties Batumi gaismā un apmeklēt delfināriju. Pēc nakts Batumi pa dienu vairs neradīja tādu iespaidu. Viss apkārt notiek baigā būvniecība - kā teica vietējie, šeit ir ļoti lielas turku investīcijas. Delfinārijs man patika, bet tie, kas bija lietuviešu delfinārijā, teica, ka tas tomēr esot bijis labāks. Dienas otrajā pusē, nolēmām doties tuvāk pie botāniskā dārza, jo tur Melnās jūras ūdens ir tīrāks nekā pašā Batumī. Tā mēs līdz saulrietam pavadījām laiku pie Melnās jūras. Kad saule norietēja, vajadzēja iet kalnā augšā uz mūsu naktsmītni, bet ceļu, izņemot kā caur botānisko dārzu, neviens nezināja. Botāniskā dārzā uz ieejas vairs neviena kontroliera nebija un nolēmām, ka iziesim caur botānisko dārzu. Pēc 5 minūšu gājiena no kaut kādiem krūmiem izlīda botāniskā dārza apsargs un jautāja mums uz kurieni mēs te esam sataisījušies. Atbildam, ka visu dienu skatījāmies botānisko dārzu un pabeidzām tā apskati lejā pie jūras, un tagad dodamies uz augšējo izeju pa kuru dienā ienācām iekšā. Par laimi mums bija vakardienas biļetes, kuras mēs iedevām apsargam. Viņš tās nopētīja un savāca, pateikdams, lai ātri vien ejam prom uz mūsu teikto, augšējo izeju. Mēs turpinājām savu ceļu uz augšu, kā atkal pēc kādām 5 minūtēm, mūs apstādina nākošais apsargs. Mēs viņam uzreiz sakām, ka biļešu mums nav, ka tās jau iepriekšējais apsargs ir savācis, bet viņš nemaz netaisījās neko pārbaudīt, tik aicina mūs pie sevis uz uguntiņu, kur jau sēdēja vietējo botāniskā dārza darbinieku kompānija, kas pēc garas darbdienas vienkārši atpūtās iedzerot vīnu un čaču. Tā nu mēs tikā celti dārgo viesu godā un izprašņāti no kurienes esam, kā iespaidi par Gruziju un tā tālāk. Pēc stundas, kas bija pavadītās šajā jautrajā kompānijā, mēs jau paši jauti būdami, vīns un čača dara savu, devāmies tālāk uz savu naktsmītni. Ceļu mums izgaismoja lidojošie jāņtārpiņi :) 08.07. Tā kā īsti negribējās visu dienu sēdēt pie jūras, kaut arī laiks bija labs, sarunājām ar Tengizu, ka viņš mūs aizvedīs līdz Turcijas robežai un vēl šur tur. Pie Turcijas robežas apmeklējām argonautu būvēto cietoksni, kuru vēlāk pārbūvēja romieši. Pēc tam Tengiz aizveda mūs līdz vienam no tuvākās apkārtnes lielākajam ūdenskritumam - Mahunceti, kas skaitās Adžārijas skaistākais ūdenskritums. Atgriežoties Batumi, atlikušo laiku pavadījām pie Melnās jūras, baudot silto ūdeni un vakara saules starus. 09.07. No rīta Tengiz pacienāja mūs ar kafijas tasīti un aizveda līdz vilcienam. Vilciena vagons, kurā mēs braucām uz Tbilisi, bija kā izrauts no pagātnes - vecais platskarta vagons, tāds kādi kādreiz 801gados kursēja no Rīgas uz Viļņu vai Tallinu, bet pa 5 GEL bija OK. Varēja pat pagulēt :) . Tbilisi mūs satika Jura, kuram mēs nodevām mantas un sarunājām, ka viņš 01:00 mūs aizvedīs līdz lidotai. Tā nu mēs brīvi bez mantām devāmies pēdējo reizi šajā braucienā pa Tbilisi skatīt kādus suvenīrus uz mājām. Kopsummā brauciens patika. Gruzija ir kontrastu zeme. Tika mazā valstī, tāda dabas dažādība! Cilvēki ir ļoti viesmīlīgi, kaut pirmajā brīdī tā var nešķist. Sazināties labāk gruzīniski :) , bet ja nē, tad krieviski (zin vecā paaudze, bet jo tālāk no civilizācijas, jo sliktāk) vai angliski (jaunā paaudze švaki, bet zin). Žēl ka visu, kas bija ieplānots tā arī nesanāca realizēt, bet šis tas jau vienmēr ir jāatstāj uz nākošo reizi. Kopējā izmaksas sastādīja ap 350 LVL no cilvēkā (iekļauts viss - ceļš, naktsmītnes, ēšana, alkohols, ūdens, ieejas biļetes) 1 GEL = 0,35 Ls 1 EUR = 2.04 GEL 1 USD = 1.63 GEL Varbūt kādam noder mūs apkalpojošo cilvēku kontakti: Marina - t. +995 593 739514, skype: turizmmarina. Pie viņas Tbilisī var noīrēt dzīvokli pa 15 USD/persona diennaktī, kā arī viņa piedāvā ekskursijas/pavadību pa Tbilisi, Mtshetu un citām vietām - 50 USD/dienā. Jura (Giorgi Minasyan) - šoferis (t. +99599921381) no/uz lidostu pa 25 GEL, david Gareja 160 GEL. Transports Mersedes busiņš, vai arī VW Passats (tas būs lētāks) Dato Raiani - t. +99599912256 (Ušguli viesu mājas īpašnieks, tāpat no Mestijas atved uz Ušguli) Tengiz - t. +99593329500 (Batumi privātmāja, naktsmītnes pa 10 GEL no cilvēka pa nakti vai pa 35 GEL ar 3x dienā ēdināšanu) Saimnieks bezmaksas satiks stacijā un aizvedīs pie sevis un tā pat atpakaļ. Citiem ieteiktu Kahetijas reģionu atstāt uz beigām, lai varētu pārvest mājās kādu labu mājas vīnu, svaigu čučelu un t.t.. P.S. Sākumā bija doma Gruzijā īrēt auto un tā apbraukāt šo valsti, bet labi, ka tā nedarījām - pašrisks būtu noteikti aizgājis apdrošinātājiem kabatā, kā arī pašiem būtu diezgan stresaini pavadītās dienas. Labāk īrēt šoferi ar mašīnu un degvielu. Varbūt nedaudz dārgāk, bet daudz drošāk.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais