Dānija-Legozeme un vēl šis tas maziem un lieliem

Jānis Alksnis 21.07.2012 8 min lasīšanai 53 foto

Šī raksta melnraksts tapis Pāvilostā –klusā piejūras pilsētiņā, kur baudīju izīrētā mājiņā un tās apkārtnē vienas no pēdējām vasaras brīvdienām.Darba vieta bija patālu, un par to centos nedomāt, tāpēc radās iedvesma kavēties nesenās atmiņās.Jā, un rakstīju es ne par Pāvilostu, bet par Dāniju, kur pabijām nedēļu iepriekš (30.06-5.07. 2012).

Tā kā par Dāniju šeit apraksti diezgan paskopi, vēl vairāk par Legozemi (Legolandi), tad atļāvos kaut ko uzskribelēt, kā nu es, zemes arājs, pratu. Varbūt kāds saskatīs zināmas līdzības no saviem ceļojumiem un varēs padalīties pieredzē, varbūt kādam atradīsies kāds nieciņšno šī raksta, saņemties un arī aizbraukt uz šo atrakciju zemi.

Brauciens uz oriģinālo Legozemi Dānijā šoreiz tiešām bija brauciens, nevis lidojums, jo parēķinājām, ka divu ģimeņu kompānijām iznāks lētāk noīrēt mikroautobusu pie tam par izdevīgu īres maksu.

Es, kā vecs vīrs, un ar ģimenes atbalstu bijām rezervējuši naktsmītnes, kā arī biļetes uz Legozemi bijām iegādājušies internetā –tas simboliski jau atkal ļāva ietaupīt.

Pēc apmēram 20 stundu brauciena (izbraucām iepriekšējās dienas vakarā) jau tuvojāmies rezervētajai kempinga mājiņai, un tā kā bija negulētas nakts brauciens, tad principā šoferīši un līdzbraucēji tikai spēja noraudzīties, ko rāda bultiņas tam vienam aparātam, kas laikam nenogurst, ja ir pie kā pieslēgt. Laikam nevienam nebūtu iekšās meklēt vēl kādu izdevīgu, puslīdz lētu apmešanās vietu. Labi, ka rezervējām.

Starp citu, lai rezervētu kempingmājiņu ir drusciņ jāpačakarējas. Tas ir atkarīgs arī no ceļotgribētāja skaita. Principā bija diezgan aktīva e-pastu sarakste ar kempingu īpašniekiem, kamēr izdodas izvēlēties piemērotāko. Ir, protams,kempingi, kur var visu rezervēt uzreiz tiešsaistē. Šeit nedomāju tos, kuri iebrauc, lai uzceltu telti-tie laukumi ir diezgan palieli.

Jā, nu tālāk pie lietas. Pagaidu mājvieta bija 20km attālumā no Billundas pilsētas, kurā atrodas Legozeme. Pilsēta Billunda liekas pārsvarā arī sastāv no atrakciju parka, lidostas, laikam jau arī no lego klucīšu fabrikas. Ak, jā, arī daži vietējie lielveikali ir.

Par to lego vēsturi šur tur gudros jauniešu žurnālos un internetā var pameklēties, ka iesākums lego padarīšanai esot par vienu Billundas galdnieku, kurš sāka savam dēlam no koka veidot šāda tipa klucīšus.

Jā, bet nu kā tad ir šodien. Šodien ir tā, ka pa 50 DKK (dāņu kronām, ~5Ls) varēja ērti novietot automašīnu pie atrakciju parka. Un pats parks pārsvarā sastāv no aptuveni 60 miljoniem lego klucīšu, skaisti vārti ... un diena varēja sākties. Cilvēki –pārsvarā pieaugušie ar bērniem, bet arī jauniešu pārīši nesmādēja šo lietu. Printerī drukātās biļetes noskanējām pie ieejas vārtiem. Ja ģimenes biļete, tad jāskanē tik reizes, cik cilvēku skaits uzrakstīts uz tās biļetes, jo jāiet cauri tam karuselim, kam var iziet tik pa vienam cauri. Bet, ja nesapratāt, ko tikko biju uzrakstījis, visu laipni palīdz un izdara lego darbinieki. Protams, pie ieejas ir būdiņas, kur biļetes var sapirkt uz vietas, pie tam jau arī 20km netālajā kempingā, un visu var izlasīt internetā mājās un pa ceļam.

Starp citu, internetā, kā jau visās vietās, kur jāšķiras no naudas, ir tie saucamie noteikumi, kur ir jāieķeksē, ja piekrīt. 90% gadījumu es ķeksēju un piekrītu bez lasīšanas, jo ir gari, un man grūti saprotamā valodā, bet šoreiz joka pēc es palūdzu vai paprasīju (neatceros vairs) savu privāto tulkotāju palasīt, kas tad tur īsti bija rakstīts, jo nebija šie noteikumi arī pārāk gari.Un bija dažas vērā ņemamas atziņas – viena no tām, ka ieteicams atrakciju parkā ierasties laicīgi, jau no rīta. Esot tā, ja cilvēku skaits ir pārāk liels, tad varot vairāk nelaist iekšā, neatkarīgi no tā, vai tev ir biļete uz konkrēto dienu. Nu vēl ir tā , ka, ja esi iekšā parkā, tad ārā vairs un pa jaunu iekšā ar to pašu biļeti netiec. Bet tas mums, kā vēlāk izrādījās, nebija aktuāli.

Un pareizi darījām, ka ieradāmies laicīgi 10 minūtes pirms karuseļu atvēršanas, jo bija tā, ka rindas bija mazas no rīta, tad pa dienas vidu vairāk un pievakarē atkal mazāk. Bet, neskatoties uz to, garākā rinda, ko stāvējām, bija apmēram 20 min. Tas viss ir norādīts pie daudzām atrakciju ieejas vietām-cik ilgi būs jāstāv rindā.

Pie atrakciju ieejas vēl šis tas ir norādīts – rūpējoties par bērnu drošību, uzstādīts mērstabs nokrāsots luksofora krāsās, tikai apgrieztā secībā: sarkanais apakšā, zaļais augšā. Ja bērna augums iekļaujas tikai sarkanajā staba daļā, viņam iekšā uz konkrēto atrakciju netikt. Sarkanā josla ir garāka proporcionāli asāku izjūtu atrakciju cienītājiem. Tādēļ, ja bērns ir vēl neliela auguma (apm. zem 120cm), bet jūtas ļoti atraktīvs, iepriekš jācenšas morāli sagatavot. Mums dažiem iznāca neliels kreņķis. Tiem, bērniem, kuru augums it kā ir uz robežas pieļaujamam augumam, papildus darbinieki pirms iekšā sēšanās karuselī, laivā u.t.t, mēra vienalga ar vēl vienu mērstabu, kurā ar legoklucīti ir nolikta tā paša atzīme riska augumam. Ja bērna galviņa tomēr paiet zem šī klucīša- prieki jāatstāj citai reizei.

Jā nu tas par drošību, kur, liekas, viss ir notaisīts līdz pēdējam. Bet kas tad īsti tajā atrakciju parkā ir. Viss parks (kā jau laikam visi parki) principā sastāv no 3 daļām-aktivitātēm, ēstuvēm un veikaliņiem. Jā, parka teritorijā vēl ir arī viesnīca. To var arī rezervēt, droši vien izdevīgāk tiem ceļotgribētājiem, kuri ierodas Billundā piemēram ar Air Baltic. Aktivitātes sadalītas vēl pa dažādām pasaku zemēm- piedzīvojumu zeme, pirātu zeme, mini zeme u.t.t. Pie katras atrakcijas legodarbinieki iejūtas konkrētā lomā-gan apģērba, gan izdarību ziņā. No 2012. gada atvērta jauna zeme –Polārzeme. Tajā arī ir viena no atraktīvākajām aktivitātēm Polar X-plorer- kaut kas pēc amerikāņu kalniņiem-bet netrūkst arī pārsteigumu. Tie, kuriem nepatīk pārsteigumi, to visu var iepriekš atrast un izlasīt, bet no mūsu kompānijām, kuri brauca, pārsteigumu iepriekš nezināja. Es, kurš nebraucu, (vecums nenāk viens), to it kā zināju. Principā Legozemē tādas asu izjūtu atrakcijas varbūt ir kādas 2-3. Bet ir padomāts par visiem. Ienākot pa ieejas vārtiem, viena no tuvākajām atrakcijām ir lego vilcieniņš. Mūsu uzmanību pievērsa vilciena mašīniste, kurai ausīs bija lego klipši. Aktuāls kļuva jautājums iegādāties šāda veida auskarus pašiem, kā suvenīrus. Izstaigājot gandrīz visus veikaliņus un neko tādu neieraugot, dienas beigās tad paprasījām pārdevējai, vai tiešam nav šādas rotaslietas. Izrādās , ka tādas jātaisa pašiem, nopērkot attiecīgās izejvielas.

Tas par suvenīriem, kuri , lieki piebilst, lielākoties sastāv no lego klucīšiem, bet abu ģimeņu kompāniju balsojuma pirmo vietu ieņēma atrakcija „Viking River Splash”- brauciens ar apaļu laivu pa samērā strauju upi. Brauciena finālā lifts laivu paceļ augšā, lai pēc tam tā apmēram 45 grādu leņķī dotos lejā, nobeigumā braucējiem vairāk vai mazāk kļūstot slapjiem (atkarībā no smaguma centra).

Laiks pagāja ātri. Orientēties parkā palīdzēja karte, ko var dabūt uz vietas. Atpakaļceļā apmeklējām pasaulē lielāko legoveikalu. Cenas precēm gan īpaši neatšķiras no citiem veikaliem (varbūt nedaudz).

Tiem, kuriem nepietiek ar vienu dienu, var priecāties divas un tik dienas, cik tīk, pie tam par 2.dienu jau piedāvā biļetēm ievērojamas atlaides. Ceļojuma „vadība” nolēma bērniem dot dažādību un otrajā dienā pavērot ko citu. Dānijas 2. dienas pirmajā daļā apmeklējām zoo parku Givskudā (arī netālu no Billundas). Šeit ir iespēja baudīt arī safari braucienu. Tā kā mums bija īrēts automobilis un atkal kaut kur, tiesa gan, par citu safari, bija rakstīts, ka atbildību par auto uzņemamies paši, tad katrs pa 30DKK (~3Ls) nopirkām vietējā safari autobusa pakalpojumus. Bija labi, šoferīte speciāli mums „skaidrā” angļu valodā veica arī gida darbu, pastāstot par katru zvēru. Principā zoodārzs tendēts uz Āfrikas zvēriem. Pusceļā safari autobuss mūs izlaida ārā un stundu varējām zvērus pētīt kājām ejot, kā arī nogaršot parka teritorijā saldējumu pa aptuveni 2,70 Ls. Saldējuma daudzums par šādu cenu apmēram tāds pats kā visur- vafelīte vai neliels trauciņš ar divām bumbiņām. Brauciena otrā daļa bija veltīta pārsvarā lauvām. Lauvu parka teritorija ir nodalīta ar dubultžogu, pie tam pie ieejas vārtiem ir zīmes ko automašīnas vadītājs un pasažieri drīkst un nedrīkst darīt. Ja kaut kas notiek, tad ir jāpīpina. Apkalpojošais personāls jau šeit braukā tikai ar traktoriņiem, kam ir restoti logi. Īpaši uzmanību piesaistīja lauvas ēšana, par ēsmu izmantojot kārtīgu govs gaļas gabalu-praktiski visa govs.

Ceļojums pēc zoodārza veda tālāk cauri Dānijai uz DA daļu. Lai nokļūtu Dānijas austrumu daļā Sjaellandē jāšķērso ir neliels jūras šaurums, kuru var pārbraukt pa Storebaelt tiltu. (apmēram 18km garš. ). Bet netālu pirms tilta, laikam nervu nomierināšanai bailīgajiem tiltu šķērsotājiem, ir makdonalds un Lidl tīkla lielveikals, kurš jau priecēja arvien vairāk par Dānijā esošajām produktu cenām. Izmantojuši ēstuves un veikala pakalpojumus, devāmies tad tilta virzienā. Šis tilts ir viens no diviem maksas ceļiem Dānijā. Cena ir atkarīga no nedēļas dienas un stundas un , protams, automašīnas. Mēs samaksājām „lētāko”- 230 DKK (~22Ls).

Otrs maksas ceļš ir tilts, kas savieno Dāniju ar Zviedriju. Pa to mēs brauksim citreiz, bet šoreiz ceļš veda tālāk cauri Dānijas ārēm uz Menas (MØn) salu. Lauku ainavas Dānījā vairāk vai mazāk ir tāpat kā pie mums Zemgalē – līdzenumi, visi spiež uz lauksaimniecību. Fermas gan ir glītas, pie tam nesmird pa gabalu. Govis, cūkas, zirgi, daudz kur ir ārā ganībās nevis mocās kūtīs. Neiztrūkstoša ir, protams, ceļu būve un atjaunošana. Jā, šajā dienā laikam Dānijā bija dzīvžogu apgriešanas diena , jo pirmajā dienā nekur dzīvžogus nekopa, bet otrajā šo skaistumkopšanas nodarbi redzējām diezgan padaudz.

Jā, bet par to Menas salu. Plānojot ceļojumu gribējās apmeklēt kādu dabas skaistumu Dānijā, viena no retajām, kas krita šur tur acīs ir Menas salas baltās klintis. Tās atrodas salas galējā austrumu daļā jūras krastā un ir pāri pa 100m augstas. Šur tur minēts 128m augstums. (salīdzinājumam- Jūrkalnes stāvkrasts Latvijā ir 20m augsts. Bet tas arī ir skaists) Lai skatītu klintis no augšas un no apakšas, ir uztaisīti gājēju celiņi. Lai skatītu klintis no apakšas ir, protams, jānokāpj līdz jūrai pa apmēram 500 pakāpieniem. Lieta tāda, ka pa šiem pakāpieniem pēc klinšu baudīšanas ir jākāpj atpakaļ augšā. Ik pa posmiņam ir ierīkoti soliņi, kur piesēst. Bet bija skaisti. Vairumam ceļotgribētāju patika.

Turpmākais ceļš pa tiltiem, kas savieno Menas salu ar citām salām, veda uz naktsmītni netālu no Gedser ostas, lai nākamajā dienā ar prāmi celtos pāri uz Rostoku, ietaupot ceļu un laiku, ja būtu pa to pašu ceļu devušies atpakaļ. Brauciens ar mašīnu uz prāmja vairākiem ceļotgribētājiem bija pirmreizēja atrakcija. Prāmja biļeti arī biju pasūtījis jau laicīgi internetā- tas atkal iznāca lētāk un deva garantiju, ka noteikti tiksim uz konkrētā kuģa. Tikai jābūt īstajā laikā un vietā. Tas varbūt mīnuss, ja kaut kas notiek neplānots. Viss bija kā plānots un, īsu ceļa gabaliņu pabraukuši no kempinga, bijām jau pie meitenes, kura paņēma manu mājās izprintēto papīrīti, pārprasīja cik cilvēku mašīnā un pateica, kura josla jāieņem, lai gaidītu kuģi. Brauciena izmaksas šim maršruta prāmim nebija atkarīgas no konkrētās automašīnas pasažieru skaita. Cena bija viena un tā pati, vai brauc 1 vai 7 pasažieri. Viss ir savādāk laikam uz ilgākiem braucieniem, kur jāpērk kajītes.

Pēc 1h un 45 min bijām jau Rostokā-Vācijas ostas pilsētā, kuru nevar salīdzināt ar Dānijas Gedser ostu. Tad neliels gabaliņš un jau pie Berlīnes. Nedaudz veikali, ēstuves un jau Polijā.

Ja par Poliju un poļiem, tad tiem, kuri kādu laiku nav braukuši Berlīnes virzienā, jāsaka, ka šie ir saņēmušies un uztaisījuši automaģistrāli, no pašas Varšavas gar Poznaņu līdz pat Vācijas robežai. Par to gan poļi prasa ik pa gabaliņu ceļa naudu. Ja brauc tuvākajās dienās tad viens gabaliņš aiz Varšavas vēl skaitās tapšanas stadijā, kur laiž tikai vieglās automašīnas. Tur gan vēl var izbraukt pa brīvu , bet jau sadalošās joslas un būdiņas ir uzslietas. Tā kā prieki nebūs ilgi. Tomēr neskatoties uz ziedojumu Polijas ceļu infrastruktūrai (vienā virzienā ar vieglo automobili par visu ceļa posmu ziedojām 69 zlotus -~11 latus), varējām ietaupīt gandrīz 2 stundas laika, nu atkarībā no braukšanas ātruma.

Atpakaļceļā pēdējo nakti pavadījām nelielā viesnīciņā netālu no Poznaņas. Viss bija labi, par 15 zlotiem katram,pans uztaisīja kārtīgas brokastis, kas izsalkumu remdēja gandrīz visu dienu. Vienīgi, lai gan lielceļš turpat blakus, nevarēja uz tā uzbraukt(nav uzbraucamā ceļa). Tā kā kādu stundu čakarējāmies, baudīdami Polijas ciematiņu šarmu.

Nu tā apmēram.

Jā, varbūt kādam interese par naudas maciņiem, un kādam galīgi nepatīk google meklētājs:

Degviela/benzīns Latvījā lēts(dārgs), Lietuvā mazliet dārgāks, Polijā vēl mazliet dārgāks , Vācijā vēl dārgāks, Dānijā vēl dārgāks. Aptuvenās cenas es skatījos šeit. Lai gan dzīvē jāpieliek mazliet vēl klāt, atkarībā no benzīntanka http://www.energy.eu/#prices

Par Dānijas Legozemi, cenām, atvēršanas laikiem, atrakciju veidiem , viesnīcām u.t.t. http://www.legoland.dk/

Par kempingiem izmantoju http://lv.camping.info/dānija/. Šobrīd tur gan nez kāpēc rādās errors.

Par zoodārzu , kurā bijām http://www.givskudzoo.dk/gb

Storebaelt tilts http://www.storebaelt.dk/

Par Menas salu un Baltajām klintīm visvairāk atradu http://en.wikipedia.org/wiki/Mon . Vārdam Mon o burts ir kaut kā pa diagonāli jāpārsvītro. Gan jau mācēsiet.

Vēl var paskatīties citas Dānijas vietas , kur varbūt kādreiz pakavēties http://www.visitdenmark.com/denmark/tourist-frontpage

Prāmis Gedser-Rostok ar mūsu mikroautobusiņu mums izmaksāja 80EUR –pērkot ekonomisko klasi internetā. Šāda maksa ir visiem viegliem auto bez piekabēm , kura garums nepārsniedz 6m . Arī par citiem prāmja maršrutiem Skandināvijas zemēs http://www.scandlines.com/en

Veikalos produktiem cenas grūti atrast zem 10DKK (~1LS) , bet, kas meklē, tas atrod.