Iekarojot Swiss Alpus ar velo
|
Kristīne Krūkle-Bērziņa
|
Otro gadu pēc kārtas nolēmām pavadīt savu atvaļināju apvienojumā ar hobiju, kas jau nu kādus 3 gadus ir neatņemama dzīves sastāvdaļa mūsu abu ikdienā (Man un vīram) - riteņbraukšana. Šogad izlēmām „iekarota” Šveices Alpus ar velo, kā arī pirms tam piedalīties velosacensībās Austrijā. Mums jau bija zināma pieredze no pagājošā gada, kad bijām ar velo gan Austrijas un Itālijas Alpos, gan Horvātijā, tā kā jau zinājām ko var sagaidīt.
Sagatavošanas posmā ietilpa maršruta atrašana, sākumā doma bija braukt 4 dienas, bet tā kā mums pavadošā transporta nebija, tad izlēmām par labu 2 dienu maršrutam apmēram 134 km garam ar nepilniem 3800 kāpuma metriem (http://www.bikemap.net/route/1151919#lat=46.606742609701&lng=10.320701381835&zoom=10&maptype=ts_terrain), jo nav nepieciešamas līdzi daudz mantu, pietiek tikai ar velo priekšējo somu, kurā var ievietot pāris nepieciešamākās lietas. Pagājošo gadu Austrijā bijām ar mugursomām, šāds variants man nepatika, tā kā paziņoju, ka mugursomu šogad neņemšu, tiku pie jaunas priekšējās velo somas, viena mums jau bija, tā tika vīram.
No pagājošā gada piredzes, kad piedzīvojām krasas tempretūras maiņas no apmēram 26 oC līdz 13 oC temperatūrai, bija jaizlemj par apģērbu, lai jeb kurā laikā varam silti saģērbties, ja ir nepieciešams, vai nomest liekās drēbes. Doma bija uzbraukt vēl augstāk nekā pagājošajā gadā, tāpēc rēķinājāmies ar krasākām temperatūras maiņām.
Viesnīcas atrašana pirmās dienas galamērķi - Livinjo. Parakājoties netā uzdūrāmies pieņēmākajam variantam, galvenais bija, lai cenā ietilpst brokastis. Cena vienam cilvēkam, ja pareizu atceros 27 eiro par nakti (viens no lētākajiem) www.chaletcostaverde.it. Pagājošo gadu Austrijā cenā ietilpa gan brokastis, gan vakariņas. Šādu variantu šogad neatradām.
Nolēmām nopirkt velo navigāciju, jo pagājošajā gadā Itālijā, nedaudz bijām apmaldījušies un īsti nezinājām, cik tālu ir līdz kādai civilizētai vietai, tāpēc nācās griezt riņķī, lai nenomirtu no slāpēm. Un ar printētām maršrutu kartēm arī nav tas labākais variants.
Otrais etaps jau bija neliela iesildīšnās, kuru mēs parasti apvienojam ar radinieku apciemošanu Vācijā (par laimi ļoti tuvu Alpiem) un kādām sacensībām kalnainākā reģionā. Pagājošo gadu piedalījāmies Salzgammergut Trophy (www.salzkammergut-trophy.at), šogad KitzAlpBike (www.kitzalpbike.at) pasākumā. Abi, var teikt, šogad gājām uz pilnu banku, jo pagājošajā gadā izvēlētās distances jau pēc finiša likās par vieglu (tāda mazuma piegarša :) bija). Tāpēc lieki nedomājot ņēmu 50 km ar 2.300 kāpumu metriem un vīrs 94 km ar 4.400 kāpumu metriem, tā, lai pietiek visam gadam.
Trases profils 94 km distancei:
Braucot pēdējā (OTRAJĀ, 8 km garajā) kalnā, tiešām likās, ka šogad man kalni pietiek (+ 30 oC tempretūrā, kas iedeva papildus bonusu visam pasākumam), un negribu nekādu divu dienu maršrutu pa Alpiem, bet jau pēc finiša viss atkal nostājās savās vietās. Tagad rakstot šo jau gribas atkal ;) . Šajās sacensībās konstatēju, ka esmu ĻOTI stipra raksturā, jo jeb kurā brīdī varēju izstāties, bet to neizdarīju, kā arī varu nobraukt visu, ja man dod laiku :D .
Trešais etaps jau bija pats izbrauciens Alpos. Par startu tika izvēlēta Šveices pilsēta Scoula. Izvēle bija lieliska, jo pilsētā bija parkinga vietas, kuras bija bez maksas. Pagājošo gadu atstājām pie veikala. Abos gadījumos izsisti logi nebija un pēc divām dienām viss bija kārtībā.
Visu jāmēģina iedabūt 2 priekšējās velo somās, jo citu somu līdzi nebūs. Jāpaņem līdzi kaut kas ēdams, jo nezinām, kas maršrutā mūs sagaida. Labi, ka tā, jo Autsrijā bija tā saucamās Hūtes, kur var padzer un paēst, šeit tādu nebija. Iepildīt pudelēs dzeramo, jo nepadzēries velo braucējs ir tāds ne šāds. Katram divas pudeles, vienā ūdens, vienā ledus tēja, kas lieliski aizstāja beigušos enerģijas dzērienu. Viss sariktēts dodamies ceļā.
Pirmie km ripo labi, pat pārsteidzoši labi, jo atceros pagājošo gadu, kad kalnā braucot visu laiku gribēju apstāties, tad var teikt, ka temps ir labs. Taisām pauzes ķerot labos Alpu skatus fotoaparātā.
Šādā vienā pauzē vīrs atstāj brilles, attopās pēc 2 km, braukt pakaļ negrib. Domāja, ka tās viņas gaidīs nākošā dienā, bet negaidīja :D Apsteidzam pāris riteņbraucēju, kas mani radīja bažas, jo varbūt „paņemtais” temps ir par ātru, bet nebija. Iebraucam tādā kā ielejā neliels pretvējš, bet tā kā ir līdzens pēc kāpuma, tad ripo labi. Visu laiku satiekam kādu kājāmgājēju, kas mēro maršrutu ar kājām. Visi viens otru sveicina neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai mērķa.
Klāt jau pirmā pāreja (2251 m), kas ir pēc nobrauktiem 25 km.
Zinu, ka sekos nobrauciens, kas man no vienas puses patīk, jo km skaitās ātri klāt un tas ir atalgojums par augšā braukšanu, bet no otras nepatīk, jo pēc tam būs jābrauc augšā. Sākās ceļš lejup, iebraucam nelielā ciematiņā, kurā uzpildām ūdeni. Pēc tam laiks paliek tāds nejaukāks, bet pēc siltāka apģērba neprasās. Sāk līņāt, bet ceļu turpinam. Pēc lietus iestiprināmies ar maizītēm.
Pirms 45 km sasniedzam otru kalnu pāreju (2231 m). Tur augšā laiks mainās par 180 o, jo sākās lietus, krusa, temperatūra krasi krītās un vējš, paslēpjamies aiz akmeņa, jo pabraukt nevar. Ātri uzģērbjam jakas. Tiekam ārā no negaisa epicentra un laiks uzlabojas, var teikt, ka pat ir ļoti labs. Sākās tā saucamais singletrack gar upes krastu, vīrs jau protams starā, es protams esmu tāda nedroša, tāpēc viņš dabū mani gaidīt, jo ja neesmu pārlieicnāta, nebraucu, labāk nokāpju un stumjos. Ievēroju, ka mierīgi braucu, ja koki ir abās takas pusēs, bet līdzko koki nav un vienā pusē ir stāva nogāze, viss – nevaru pabraukt, kaut takas platums nemainās.
Sastopam bariņu ar velobraucējiem, kas no mums grib kaut ko uzzināt, tā kā viņi nerunā angliski tad nesaprotam un viņi atmet ar roku. Braucam tālāk. Pēc kāda laika iepriekš satiktie velo braucēji panāk mūs un apsteidz. Vīrs ievēro, ka vienam ir velopudela, ko deva kā dāvanu velosacensībās un mēģina komunicēt, rādot ar pudeli, es viņu brīdinu, ka nebūs labi :D Tā arī bija, jo angliski viņš nerunā, bet grib pateikt kaut ko. Aizbarucam tālāk, bet foto pauzē viņš panāk un beidzot saprotam, ka dēls ir piedalījies velo sacensībās ne viņš, un lauzītā vācu valodā pastāstīju, kādas distances braucām.
Sākās pēdējais uzbrauciens, kas pēc būdības paiet ātri. Sasniedzam pēdējo šodienas kalnu pāreju (2285 m), kaut kādā 61 km, un sākās lejupceļs.
Zinu ka daudz nav atlicis. Parādās jau dzīvība, kas liecina par apdzīvotas vietas tuvošanos, jo likās, ka nebūs labi, jo nekādas dzīvības pazīmes līdz pat 5 km pirms beigām neizjutu. Ieraugām ezeru Lago di Livigno.
Ieripināmies viesnīcā, noliekam riteņus pagramā, protams, nomazgājamies un uzvelakm civilo apģērbu.
Gribam paēst, pica man neprasās, tāpēc gājam tur, kur dod ko citu netikai picas. Apstaigājam vairākas ēstuves, cena nu so so, paliekam pie kādas 7tās. Esam vienīgie cilvēki restorānā, tā dīvaini, jo visa uzmanība ir mums pievērst. Gribēju riteņbraucēju aliņu aukstu, bet šeit ir Itālija. Vīni, vīni... Tā kā atliek dzert vīnu. Vakariņas garšīgas. Pēc tam čapojam uz viesnīcu, lai uzņemtu cukura devu ar Coco Cole :) un citiem labumiem, un citam ar aliņu.
Pirmās dienas rezumē:
Kopējais km skaits 68
Kāpuma metri 2.372
Kopējais laiks
7:30:09
Laiks, esot kustībā (vīram):
6:00:58
Vidējais ātrums:
11.4 km/h
Maksimālais ātrums: (vīram)
58.5 km/h
Otrā diena iesākās ar apmākušos laiku un mūsu bažīgām sejām, jo diez ko silts ar neizskatās. Kalnos redzama migla. Aizejam pabrokastos. Ēdam daudz, lai uzņemtu enerģiju ceļam. Vīrs saka, ka būs augstākā kalnu pāreja šāja braucienā. Gatavojos grūtākām kā vakar, bet neiedomājos, ka būs tik grūti.
Saģerbjamies silti. Sariktējamies un dodamies ceļā. Sākums ir labs, ripo labi, kaut ir nelieli kalni augšā. Pēc aptuveni 5 km sākās īstā jautrība. Es pabraukt nevaru, jo stāvums ir ievērojams, kāpju nost un stumjos. Redzu 4 dāmas gados ar tā dara, apbrīnoju, ka viņas uz ko tādu ir parakstījušās.
Mums pabrauc garām riteņbraucēji, kas izskatās vēsā mierā brauc augšā. Apbrīnoju viņus. Vīrs vēl cenšās braukt, bet arī ātri pāriet uz stumšanos, sakot nav jēgas mocīties. Sasniedzam kalnu pāreju (2694 m) pēc 2 h, kas liek man panikot, jo knapi 10 km nobraukti. Kalnu pāreja ir Šveices un Itālijas robeža.
Kalnā augšā velo braucējs, kas atbraucis no pretējās puses novēl veiksmi lejā braukšanai, es jau nodomāju, kas tur tāds būs. Ahhh, līkumots, akmeņains singletrack, kas man nav ņemams. Stumjos. Esmu nikna, jo šodien ne uzbraukt, ne nobraukt. Vīrs gan ar šļūcošu pakaļējo ratu nobrauc. Apskaužu, arī gribu braukt par tādām vietām, bet bail.
Esmu laimīgi lejā. Gribu braukt. Tālāk ceļs ir braucams. Vienīgi jauzmanās, ka neiebrauc kādā, atvainojos, govs sūdā, kuri ir visur. Šoreiz dubļusargi sargāja netikai no dubļiem, bet ar no sūdiem. Visu laiku ceļš vijās lejup, kas liek km skaitīties ātri, jo ātri. Vienā brīdī atopās vīrs, ka esam netur pagriezušies, vai precīzāk netur iegriezuši. Saka, ka taka vajadzīgā ir tepat tuvumā. Brienam caur meža džungļiem. Esmu nikna, jo riteni pastumt nevar pa mežu, jānes rokas, labi, ka salīdzinoši viegls un jāiet lejā pa kalnu. Sasniedzam vajadzīgo ceļu. Laiks kļūst silts, tāpēc noģērbjam lieko apģērbu. Sasniedzam vienu no augstākajiem Šveices ciemiem, iebraukt ar mašīnu nedrīkst, jo nav kur atstāt mašīnu, nav parkinga vietas.
Braucam tālāk. Šodien tāda ciematu diena, jo no viena ciema uz otru braucam. Laiks paliek ar viena karstāk, bet tad uznāk smidzeklis. Neko nevelkam mugurā, jo karsts ir. Lietus beidzas. Drīz jau jābūt galamērķim. No kalna redzama Scoula, bet vēl ir nobrauciens paliels. Sākās lietus, nu jau kārtīks, tā kā pēdējos km dabūjām ar izmirkt, labi ka līdz mašīnai pāris minūtes. Izlaižam lietus dēļ posmu apkārt pilsētai. Mašīna jau redzama :)
Otrās dienas rezumē:
Kopējais km skaits 66
Kāpuma metri apmēram 1.400
Navigācijā otrās dienas dati nav ierakstījušies :( , bet var teikt, ka kopējais laiks bija mazāks, kā pirmajā dienā.
Kopējais rezumē: Mums patika. Varu teikt, ka pirmās dienas maršruta sākums ir ideāls, lai to arī izstaigātu ar kājām, bet viss kopejais maršruts ļoti labs velobraucienam.
Nākošās dienas Šveicē jau tika pavadītas vieglākā garā, ar vienas dienas izbraucieniem pa Alpiem. Varu teikt, ka šis maršruts ir to vērts, lai visu to izmēģinātu.