Patiesība par UK..

  • 1 min lasīšanai
Ikdienā esmu slinka rakstītāja, bet nu ir pienācis mans iedvesmas brīdis, kad vēlos dalīties ar saviem iespaidiem Britu salās. Un par savām domām, atgriežoties no tām. Pirmo reizi uz Lielbritāniju aizbraucu 2001. gada vasarā. Tāpat, atpūsties. Kopš tās reizes esmu tur pabijusi 7 reizes, un zinu, ka noteikti braukšu vēl. Man tur vienkārši patīk. Bet tas laikam nav gana labs izskaidrojums. Pirmo ciemošanos es atceros samērā miglaini. Apbraukāju skaisto Šekspīra zemi (Srtafford-upon-Avon), biju arī Londonā. Veicu tā saucamo "tradicionālo tūristu paketi" - BigBen, Houses of Parliament, Tower Bridge u.t.t. Nav daudz ko komentēt, kā vienīgi, ka Camden Town ir stilīgs studentu rajons, un, ka Modern Tate galerija ir vērtīgs apmeklējums, pie kam - par pilnīgu velti. Runājot par cilvēkiem, mani ļoti pārsteidza tieši sieviešu dzimuma pārstāvju uzvedība. Nebiju pieradusi, ka svešas meitenes ir draudzīgas savā starpā, mani pārsteidza gadījums, kad meitene atvēra priekš manis durvis (jefiņ, viņa nebija lesbe!). Toties, atgriežoties Latvijā, es ievēroju dažas uzvedības normas MŪSU sabiedrībā - nespēja komunicēt sabiedriskās vietās, masveida grūstīšanās, nepieklājība un pat savstarpējs naidīgums. Jā jā, protams, mums taču tas dzīves līmenis tāds nelabvēlīgs, mazas algas.. vai arī vēl vecā padomju savienības vaina.. nu nezinu gan. Bet labāk atgriezīšos pie Lielbritānijas. Otrajā ciemošanās reizē man bija iespēja vairāk iepazīties ar Anglijas ziemeļiem - Stoke, York, Barnsley un Hull (nemaz nebrīnies, man te viss ir kārtīgi iegrāmatots:) ). York ir Anglijas vēsturiskā galvaspilsēta. Maza, bet pasakaina ar savām šaurajām bruģotajām ieliņām, arhitektūru un - vēsturi. Anglijas ziemeļi vispār sniedz labu ieskatu tādā kārtīgā angļu strādnieku šķiras (working class) dzīvesveidā, kas dod savdabīgu romantiski reālistisku piezemētas dzīves izjūtu. Trešās brīvdienas Salās es varētu dēvēt par visbrīnumaināko reizi, vismaz toreiz es tiešām tā arī domāju. Velsa. Teikšu atklāti - mūsu pastarīte Latvija ar savām pilīm nobāl Velsas priekšā. No ap 400 (!) Velsiešu pilīm gan redzēju gan tikai divas - Conwy un Caernarfon, bet tās bija pasakainas, ņemot vērā, cik labi tās bija saglabājušās, gan arī to vēsturisko pamatu - velsiešu cīņas par brīvību no Anglijas, kas savā ziņā šķita diezgan tuvs mūsu tautas liktenim. Pēc tam es piedzīvoju savu pirmo amatiera-kalnākāpēja pieredzi, uzkāpjot Velsas augstākajā (1065m virs jūras līmeņa) virsotnē - Snowdon. Tas tiešām bija to vērts - pēc 4 stundu kāpšanas palūkoties apkārt ar apziņu, ka pats ar savām kājām esi sasniedzis šo neaprakstāmo skaistumu.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais