NA[C]H Berlin jeb “vīri iet dzelzī”!

  • 7 min lasīšanai
  • 27 foto
Sākotēja doma bija apmeklēt Baltkrieviju, bet tā kā saskārāmies ar zināmām grūtībām, lai saņemtu vīzu, tad daudz nedomājot izlēmām stiept uz Berlīni. Kā mums veicās - varat uzzināt, turpinot lasīt :) 1. diena. 6:00 no rīta, ieturot brokastis, ir pilnīgi skaidrs, ka šodien viss būs skaidrs, izņemot skatu virs galvas :) . Izbraucam no Rīgas centra ap 6:30.
Tiklīdz sākam braukt, jau sāk pamazām līt un ir diezgan spēcīgs pretvējš, kas dienas gaitā tikai pastiprinājās. Kad esam tikuši līdz Ķekavai, esam jau manāmi slapji, bet tā kā nav pārāk auksti - droši turpinām ceļu. Tālāk braucam līdz Bauskai, kur lietus jau pamazām pieņēmās spēkā. Pirms iebraukšanas DUS Statoil Bauska, Aigaram sanāca “noraut uz muti” :) uz palielas risas. Viss beidzās veiksmīgi! Tas laikam tādēļ, ka nav piešauta roka braukt ar bagāžu un cietām hybrid riepām. Kamēr aiz loga gāza kā no spaiņiem, sēdējām lādējām i-podus, uzkodām no Jāņiem vēl līdz paņemtos raušus, vārdu sakot - gaidījām kamēr būs puslīdz jēdzīgs laiks, lai turpinātu ceļu. Tā mēs nosēdējām vairāk kā stundu. Turpinājām braukt un beidzot sasniegts...
Braucot jau pa LT, konstatēju, ka manam velo aizmugurējā riepa nedaudz laiž gaisu, tādēļ pieņēmām lēmumu uzlikt lāpu.
Turpinot ceļu, paspējām izžūt, tad atkal izlīt līdzīgi kā no rīta. brrr. Pa ceļam no lietus slēpāmies gan zem tilta, gan pamestā mājā, kas, kā atklājās nebija pamesta, izrādās tur dzīvo čigānu ģimene. Nogaidījām lielo gāzienu, sadraudzējāmies ar čigānu sunīti :) un turpinājām ceļu.
Pa ceļam piestājām kādā kafejnīcā, kur borša vietā mums atnesa auksto zupu, paskaidrojot, ka tas ir “aukstais boršs”, tas nekas, ka bijām jau tā atsaluši, ka aukstā zupa bija pēdējais, ko tādos apstākļos gribētos :)
Vakarpusē ap 21:30 iebraucām jau iepriekš sarunātā motelī (tā arī bij vienīgā vieta, kur zinājām, ka paliksim) ceļa malā netālu no Kedainiai. Moteļa saimnieks, lai arī ēstuve jau bija slēgta, vakariņās uzsildīja zupu, uzcepa olu un vēl šo to, kas bija pa rokai grūdām iekšā :) Bilance: 222km, 9h55m, 22,4 km/h. Endo links: http://www.endomondo.com/workouts/jpOVlERBAzI 2. diena. No rīta skats pa logu - nekāds. Brokastīs uzēdām kaut kādu leišu brīnumu - taukainu mīklas pīrāgu ar tādu kā kotleti vidū. Velomens teica, ka tas ir cepelīns, ok, lai tā būtu. :) Moteļa īpašnieks vēl pēc mūsu lūguma velo ķēdi uzcienāja ar mašīneļļu, jo tik lielā lietū tā bij pilnīgi izskalojusies sausa. Sākām braukt jau uzreiz pa lietu. Rīta duša. Nobraucām 2h 40 km līdz Kauņai, kur sastapāmies ar pirmo nepieciešamību apmeklēt ārstniecības iestādi. Aiz loga ilgstošs un spēcīgs lietus, tādēļ pavadījām tur gandrīz pusi dienas. Tā sēžot izdomājām šādu scenāriju, ka, ja nu mēs gadījumā nekur prom netiekam, tad jāpaņem uz abiem palāta un bez bēdu :) . Un tad Aigars izdomāju "ģeniālu" ideju - tā kā kājas bij samērā atdzisušas, iegādājās slimnīcas aptiekā sildošo smēri, bet "nedaudz" pārcentās ar to un saprata, ka smēres viena gada normu ir uzsmērējis divās minūtēs. Tālāk sekoja neizturama dedzināšana, gājiens atkal uz aptieku pēc mitrām salvetēm, atkal WC apmeklējums, lai to visu nomazgātu nost... tālāk var neturpināt :D Bet efekts bija vienkārši iespaidīgs :) . Tad vēl sēžot slimnīcas foajē, redzējām kādu vīru ar sievu, kam abiem bij pilnīgi vienāds matu griezums - “bļodiņa”, izskatījās episki, bildi diemžēl nepaspējām uztaisīt :) . Ieturējām arī pusdienas tādā pagrabstāva, izskatījās pamestā, ēstuvē, kopā ar dakteriem :)
Pa ceļam uz Marijampoli, iebraucām DUS, jo atkal lija, tur arī pamanījām, ka Aigara aizmugurējam ratam izlūzis spieķis un rats jau uzmetis nelielu baranku.
Tas nozīmē, ka nākošais rīts jāsāk ar servisa vai vismaz tam kaut kā tam līdzīga apmeklējumu. Braukt jau it kā varējā, bet neizskatījās cerīgi. Iebraucot Marijampolē jau nelielā krēslā, iztaustījām vairākus hoteļus, bet neviens mūs ar labu cenu iepriecināt nevarēja. Vienu hoteli atradām, bet tur viss pilns. Hoteļa īpašniece (omulīga tante) padalījās informācijā, ka kāda viņas paziņa, draudzene kā reizi izīrē istabu. Tā mēs pa labu cenu tikām labos apartamentos. Bilance: 110 km, 5h46m, 18,9 km/h. Neskatoties uz to, ka pusi dienas nosēdējām slimnīcā :) Endo links: http://www.endomondo.com/workouts/rt6lwuqr-Js 3.diena Izbraucam no Marijampoles pēc 10:00 no rīta. Brokastis principā nekādas - 1 veida maize ar lasi un olu un tas arī viss. Kā jau teicu, tad diena sākās ar servisa apmeklējumu, kur tika nomainīts izlūzušais spieķis.
Līdz PL robežai ap 20km pa klaju lauku, ko sanāca braukt pa spēcīgu pretvēju, kas paņēma daudz spēkus. Tālāk jau kaut cik sānvējšs. Nu jau ir sasniegts...
Šķērsojot PL robežu, pamanījām šādu zīmi, saistībā ar notiekošos EURO 2012 pasākumu.
Turpat netālu ieturējāmies pirmajā ēstuvē ceļa malā. Un tad arī beidzot sākās kalni un nobraucieni – ir interesanti, vismaz mainās reljefs, atkarībā no garlaicīgās braukšanas pa LT. Tā mēs minam, minam kādu laiku, kamēr kādā kāpumā man izdodas pārraut ķēdi. Līdz tuvākajai palielākai pilsētai nezin cik 100 km. Bija jau ap 19:00 vakarā. Situācija nebija diez ko patīkama. Tai pašā brīdī sapratu, ka šī nu ir tā lieta, par ko mēs galīgi aizmirsām t.i. ķēdes izspiedēja un savienojumposma mums nav! Tomēr kautr kā mēs no šīs situācijas izķepurojāmies. Diezgan ātri izdevās apstādināt vienu vietējo džigitu, kas mūs ar visiem ričukiem aizveda (15 km) pie sevis mājās.
kur arī augstākminēto problēmu ļoti veiksmīgi novērsām izmantojot šādu metodi...
Par ko, protams, gribējās finansiāli pateikties, bet nekā. Vienkārši – lauku cilvēkiem tā nauda nav tik svarīga kā sākotnēji varētu domāt. Par naudu viņam nebija ne mazākā interese, viņš mums iedeva savu e-pasta adresi, lai, kad esam Berlīnē, nofotografējamies pie Reihstāga un nosūtam viņam bildi. Tas bija vienīgais, ko viņš no mums prasīja. Pa ceļam nelielu gabaliņu atsēdējām kādam traktoram aizvējā. Tālāk turpinājām ceļu līdz Gzycko pilsētai, kur nakšņojām viesnīcā ar nosaukumu „Wodnik”. Bilance: 150 km, 6h40m, 22,3 km/h. Endo links: http://www.endomondo.com/workouts/jPJvyqy8o_w 4.diena. Brokastis viesnīcā included, tā kā izmantojām izdevību izēst vai pusi restorāna. Tālākais maršruts ved caur neskaitāmiem ciemiem, nepārredzamiem labības un kartupeļu laukiem, daudziem ezeriem, vārdu sakot – skaistām ainavām. Pa ceļam vēl milzīgs magoņu lauks, bet uz to brīdi telefons nebija pa rokai, lai šo skaisto skatu iemūžinātu. Braucot radās sajūta, ka šeit iedzīvotāji neuzskata par vajadzību bēgt no laukiem prom uz kādu kāpostu fasēšanas angāru otrā pasaules malā. Dzīvo pašpietiekami, strādā daudz, un izskatās ar dzīvi diezgan apmierināti. ~ 60 km līdz plānotajam galamērķim un mūs piemeklē atkal tehniska ķibele – man praktiski neturās kreisais pedālis, kas var jebkurā brīdī atkrist. Problem?! Uz priekšu kustamies nevis ar divām kājām, bet ar pusotru :D Neko darīt – turpmākos 60 km jāmin ar vēl neredzētu tehniku, ik pa laikam ar kāju uzsitot pedāli atpakaļ savā vietā.
Tomēr izvilkām līdz diezgan palielai pilsētais Elblag. Pirms palikšanas viesnīcā pilsētā Elblag, sameklējām servisu (bija jau slēgts) kur nomainīt pedāļus, lai no rīta nav jātērē laiks servisa meklēšanai. Tā mierīgi vizinoties pa pilsētu iebraucām "gheto" rajonā – redzot, kas tur notiek, prātā nāca... nezinu, negribēju par to domāt... Komentāri ir pilnīgi lieki, dažas minūtes tur redzētā izsaka visu. Dzīvojamā māja...
Bilance: 200 km, 8h14m, 24,3 km/h. Endo links: http://www.endomondo.com/workouts/qQJB3iDhrkw 5.diena. Brokastis viesnīcā included ar visām no tā izrietošām sekām :) Diena sākas ar servisa apmeklējumu, lai nomainītu izbirušo pedāli.
Ja pedāļus vēl var nomainīt, tad atskrūvēt veco metāla uzliku no kurpes gan izrādās ir pilnīgi neiespējami. Tā kā džeki te zināja, ko dara, tad parādīja mums, ka neiespējams nav nekas, proti, ar fleksi var izdarīt pilnīgi visu!
Vārdu sakot, nepagāja ne divas stundas, kad mēs jau minām tālāk. Mūsu maršruts Elblag-Gdansk-Gdyna-Slupsk. Pa ceļam samērā labs sānvējš, pavējš + laika apst. ideāli, tā kā mierīgi varējām turēt ap 30 km/h. Esot jau gandrīz Gdaņskā nenocietāmies un katrs iesēdāmies savai fūrei aizmotorā diezgan labā tempā (~60 km/h). Tālāk braucot caur Gdaņsku un Gdyņu piedzīvojām īstu urban ride, ka maz nelikās. Cauri pilsētai stiepām cauri neatmetot, gandrīz visu laiku gājām ar pilnu ručku. Gdaņskā uzskatījām par pienākumu apskatīt arī kādu no jaunuzceltajām futbola arēnām, ko lai saka – skaista un iespaidīga būve.
Iebraucot Slupskā, atradām labu viesnīcu ar brokastīm pa tādu pašu cenu kā līdz šim. Vienmēr tik jāatceras, ka kaut ko nokaulēt var vienmēr. Bilance: 201 km, 7h14m, 27,8 km/h. Endo links: http://www.endomondo.com/workouts/rnwic-HqUBM 6.diena. Paēdam brokastis viesnīcā pēc jau ierastā scenārija. Un dodamies atkal ceļā. Šoreiz doma ir vilkt līdz Szschecinai. Laiks ir lābs, bet diezgan sutīgs. Vējš īpaši netraucē un brīžiem pat palīdz, tā kā tinam, tinam un tinam diezgan raiti. Redzējām arī tādu brīnumu.
Vakarpusē ~40 km (210ais kilometrs) pirms finiša Mcdonaldā konstatējam, ka manam ričukam aizmugurējā rata kamerai ir izlūzis ventilis un nolemjam mainīt kameru. Pie reizes paņēmu 5 čīzīšus :)
Iestiprinamies ar dažādiem fast-food gardumiem (kas nu kuram iet pie sirds) un jau pa nelielu krēslu tinam tālāk. Ap 215to km uz ceļa pamanīju guļam šo... nolēmu paņemt kā suvenīru :)
Pirms Szschecinas, kad jau nobraukti kādi 220 km, sastapāmies ar pilnīgu komfortu iznīcinošu MTB elementu – vecu nobrukušu betonku (tipa bānis). Tā kā bija pavējš un tinām ~ 30-35km/h, tad lieki piebilst, ka to uzskatījām par iemeslu, lai brauktu lēnāk. Es jau biju gatavs, ka abas savas riepas tur arī atstāšu, bet man par laimi viss bij labi. Galamērķi iebraucām jau skaistā tumsā. Pariņķojam pa smuko, naksnīgo jau pie Vācijas/Polijas robežas pilsētu, kamēr atradām viesnīcu. Bilance: 243km, 9h29m, 25,6 km/h. Endo links: http://www.endomondo.com/workouts/tWiWWHjQoGI 7.diena. Uzkāpjot no rīta uz „kara zirga” ir pilnīgi skaidrs, ka nosēdēt vairs ilgi nebūs viegli, laikam iepriekšējās dienas betonka būs mani piebeigusi, tādēļ braucot neviļus visu laiku nākas meklēt ērtāko pozīciju. Palikuši pēdējie 150 000 metri. Uz Berlīni nolemjam braukt pa maziem celiņiem, kur, visticamāk, sava mūža laikā vairs savu kāju nespersim, dažviet tās ir pavisam šauras Ādolfa kara takas. Iebraucot jau iekš Bundesrepublik Deutschland
,kādā vietā labi asfaltētu ceļu nomaina labi saglabājies bruģa segums. Pēc sīkākas apskates konstatējam, kas tas varētu bijis būvēts jau miera laikos, bet saglabājies fantastiski.
Ceļa malā uzēdu arī ķiršus, kas man par lielu pārsteigumu ir saldi un ļoti garšīgi. Pa ceļam kādā mazā pilsētiņā, kur ieturējām pusdienas, pavārs mums uzsauca katram pa glāzītei kaut ko stipru. 40% tam nebija, bij vairāk. :) Pa ceļam sastapāmies ar ceļa remontdarbiem, kā rezultātā izveidojušies milzīgi sastrēgumi, bet mums par laimi bij tā lieliskā iespēja to zibenīgi apbraukt. Iebraucam Berlīnē ap 18:00 vakarā. Netālu no centra arī atrodam viesnīcu. DONE! Ir labi padarīta darba sajūta un, protams, gandarījums par paveikto. Vārdiem neaprakstāma.
Vēlāk ielas pretējā pusē kārtīgi ieturamies, ko nu kurš un cik daudz vēlas. Tā lēnā garā ieturoties, galīgi piemirsām par UEFA fināla spēli. Kad atgriezāmies viesnīcā, redzējām vien sarkanās fūrijas neizmērojamo sajūsmu. Bilance: 155km, 6h41m, 22,5 km/h. Endo links: http://www.endomondo.com/workouts/hV2ndF1AD5A 8.diena. Visu dienu lēnā garā braukājām pa Berlīni apskatot pazīstamākās vietas :) Viena no tām...
Dienas otrā pusē, jau stūrējam uz veloveikalu, kur braucamos sadalījām pa reizinātājiem, lai iepakotu kastēs.
22:00 ir mūsu autobuss uz Rīgu, kurā pa brīnumu ar tādu bagāžu tikām arī iekšā. (samaksājot šoferītim pa 20eiro no katra - bez kvīts) Par šo...
Nepagāja ne 24h kā bijām Rīgā. Bilance: 41 km, 2h42m. Kopā astoņās dienās nobraukti 1321 kilometrs. Viegli nebij. Šis stāsts, īstenībā, ir ļoti saīsināts, jo astoņās dienās piedzīvotais satur daudz vairāk bildes un daudz vairāk informācijas :) Galvenais secinājums: Aizbraukt var ļoti tālu, ja vien pietiek laika, nauda un neapnīk ipodā sarakstītās dziesmas :D Paldies visiem, kas sekoja līdzi twiterī, endomondo un atbalstīja :) Paldies arī visiem, kas šo izlasīja :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais