Aciim pashu galveno neieraudziit, redziiga ir tikai sirds.Antuan de Sent-Ekziperi

  • 1 min lasīšanai
Shis apraksts driizaak ir paardomas par Indiju. Katram taa atveras (vai neatveras) savadak. Es iegaaju shajaa pasaulee taa, kaa siltaa vasaras vakaraa iieiet ezera uudenii. Puri pilseetaa es nejaushi paliku viena vieteejo iedziivotaaju viduu. Man apkaar riteeja ikdiena. Uz ietves seedeeja zeens, kuram tur pat cirpa matus. Blakus ubags izstieptu, lepras sakropljotu roku. Uz papes gabala tirgotaajs izlicis rotaslietas. Ielas viduu saguulushaas govis, starp taam sunji- taa tomeer droshaak, kaut gan neviens paari tiishaam nedariis. Pirmo reizi savaa muuzhaa es jutu, ka te ir mana vieta un te es vareetu buut laimiiga. Varbuut naakamajaa dziivee? Indija cauri gadu tuukstoshiem ir saglabaajusi to esamiibas vienotiibu, ko Eiropa savaa augstpraatiibaa ir sen zaudeejusi. Indijaa relighija, moraale, eetika, kultuura, zinaatne nav atsevishkjas un naidiigas dziives jomas - tas viss ir dziive. Induisms nav tikai viena no senaakajaam religijaam pie tam absoluuti neagresiiva - tas ir dziives veids.Induisms ir uznjeemis savu sveeto viduu gan Budu, gan Jeezu Kristu, gan Muhamedu. Tajaa pashaa laikaa par induistu var tikai piedzimt un ieiet iistaa induistu templii nevar pat Sonja Gandi, jo vinja nav induiste. Indieshiem, piemeeram, nav lauliibu aplieciibu, jo dievi ir liecinieki tam, ka shie cilveeki ir soliijushies buut kopaa visu muuzhu.Veghetaarisms, ko saaka propogandeet 3 gadsimtaa pirms muusu eeras viens no izcilaakajiem cilveekiem pasaules veesturee karavadonis un valdnieks Ashoka - arii ir dziives veids. Induisms neaizliedz eest galju - bet neeest ir labaak. Jo augstaaks cilveeka ststuss sabiedriibaa, jo vairaak ierobezhojumu, jo stingraakas prasiibas, jo vairaak jaazin, jaamaak, jaapadara. Pat augstaakie valsts iereednji(mministru liimenii) dziivo visai pieticiigaas maajaas, kur ir minimums meebelju, nav paklaaju un sudraba trauku kaudzhu, tiek cieniiti izshuvumi un citi rokdarbi, bet daarzaa blakus rozeem, gelikonijaam un banaaniem aug burkaani, siipoli un citi daarzenji. Paari visam gaisha pakljautiiba liktenim. Pat dievi nav nemirstiigi.Laiks un veesture nav taisne, bet muuzhiiga rinkjoshana. Mees sasveicinoties veelam labu dienu, vai veseliibu. Indieshi saka -mana dveesele sapluust ar tavu dveeseli. Paarsteidzosha ir Indijas daba. Redzeet ziemas viduu blakus palmaam un bugenvillejaam ziedoshus gumijkokus un tur pat daalijs, atraitniites, klingheriites, zidu vijas no muusu samteneem... Paavu ligzdas uz maaju jumtiem Nju-Deli centraa, baltaas dzeerves riisa laukos Orisas shtataa, peertikji Aizsardziibas ministrijas koridoros. Paarsteidz aciim redzamaas latvieshu kultuuras un valodas saknes,kas atrodamas Indijaa. Pats senaakais no dieviem ir Dyaus -latvieshu Dievs, griekju Zevs, Goa - govju dzimtene utt. Veel padomju laikos sho jautaajumu dizgan pamatiigi peetiija Mirdza Kjempe. Koraputas pilseetsa meers man uzdaavinaaja shalli, kuru pat etograafijas spciaalisti diz vai vareetu atshkirt no Latvijaa austas. Daudzi kristiigo rituaali ir naakushi no vedaam. Kaapeec mees metam zaarkam virsuu triis saujs smilshu? Vedaas tie ir triis kalni, kuriem paari dveesele nevar tikt, lai trauceetu dziivot tuviniekiem. Kaapeec liigavai ir balta kleita? Taa ir seeru kraasa, jo liigava mirst prieksh savas ghimenes dieviem, lai tie vareetu vinju atbriivot no savas varas un savukaart viira ghimenee njemtu savaa aizsardziibaa.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais