Izbrauciens. Pirmā diena

  • 2 min lasīšanai
Šis ir mans pirmais blogs, kas nozīmē, ka arī es pakļaujos savas dzīves publiskošanai. Šeit taps dienasgrāmata par manu atvaļinājumu. Ir 4. jūlija rīts. Pēdējās minūtes darbā pirms atvaļinājuma. Nokārtoju formalitātes un braucu uz mājām, kur mani gaida sakravātas mantas ceļam, Edijs, kurš nevar sagaidīt, kad beidzot dosimies un skumjais Su, kuram jālaiž mani vienu plašajā pasaulē un vēl kopā ar Ediju. Diemžēl Su jāpaliek mājās, un mēs atvadāmies. Par mūsu karieti kalpo Edija tumšais MB.Pirms izbraukšanas iztērējam pēdējo naudiņu, kas nav samainīta pret euro. Nopērkam rupjmaizi un Tērvetes aliņu, tas, lai saldāks miegs pēc 24 stundām Getto 13*. Kāpjot mašīnā, Edijs cīnās ar mušu, kas ielidojusi salonā. Uzvar muša, paliekot salonā, un dosies bezmaksas ceļojumā ārzemēm. Vēlāk šī bezbiļetniece netika manīta. Pie stūres Edijs. Pārbraucam pāri Latvijas robežai. Lietuvā piestājam kaut ko uzkost. Paldies Su par saceptajām karbonādēm, garšoja lieliski. Tā, kā mēs pusdienojām pie mežiņa ceļmalā, tad arī dzīvo radību tur netrūka. Mūs ielenca skudras. Dažas kļuva par bezbiļetniecēm mūsu ceļojumā, ielienot ar manu spalvaino kāju palīdzību MB. Jauni ceļa biedri. Tiekot no skudrām vaļā, nolemju, ka īstais laiks atslēgties. Par palīgu man kalpo aliņš. 266 km no Jelgavas, 24 km līdz Kauņai (LT), un xxxx km līdz Šveicei. Esmu iesnaudis. Edijs piestāj, jo kārtējo reizi dīzeļa sūknis liek par sevi manīt.** Pēkšņi viņš mani modina un saka: "Es nevaru piedarbināt mašīnu." Viņš saka, ka tas ir tāpat, kā toreiz, kad mašīna netika piedabūta pie dzīvības.*** Pirmās 6 min galvā tukšums, laikam tāpēc, ka smadzenes vēl īsti nav pamodušās no iztraucētās snaudas. Nākamās 4 min domāju, kādēļ mēs dodamies 2200 km garā ceļā, ja auto nav 100 % gatavs tam? Caur apdrošinātājiem Edijs zvana evakuātoram, lai tas transportē mūs līdz tuvākajam servisam. Īpaši nestresojam un visu uztveram apbrīnojam mierīgi. Kas būs, tas būs, ar to domājot, ka visticamāk kaut kā jāatgriežas atpakaļ uz Latviju piedzerties par neizdošanos. Ar manu balto gulbīti gan būtu tikuši vismaz līdz Varšavai (PL). Tie sazvanīts mehāniķis, kas it kā sataisījis MB. Viņš skaidro, lai pārbaudot drošinātājus. Sacīts - darīts. Sākam čekot drošinātājus. Bagāžnieka ir tikai viens un tam viss ok. Jauna problēma - Edija MB motora pārsegu nevar attaisīt, jo mehānisms, kas atrodas salonā ir pussaplēsts. Parasti attaisīšanai tika izmantotas plaķenes, kuras tagad visticamāk kaut kur vientuļi guļ Latvijā, jo MB vairs nevar atrast. Piedāvāju Edijam viņa mehānismu iekustināt ar dakšu, kas ir paslēpusies cimdu nodalījumā un no dakšas ir tikai manis dotais nosaukums, jo patiesībā tā bija karote. Neder. Bagāžnieka uzplaiksnī divas atslēgas, ar kuru palīdzību veiksmīgi tiek atvērts motora pārsegs. Meklējot drošinātājos vainu, Edijs saka, ka vienalga kur, bet šodien jādzer vodka. Ar galvas mājienu apliecinu savu piekrišanu viņa prātīgajai idejai. Edija acīs lasāma nolemtības sajūta, ka būs jābrauc atpakaļ uz Latviju. Es vēl projām mierīgs un nosvērts, par spīti tam, ka draud izjukt mans atvaļinājuma plāns. Turpinām meklēt vainu drošinātājos. Ķeramies pie vidējiem, kas ir 15 A. Edijs saka, ka tie izskatoties svarīgi, jo šķirti no pārējiem, kas izvietoti gar sāniem. Viņš tos salīdzina ar mums, diviem vientuļajiem briežiem mežā, ceļmalā. IR. Edijs - vientuļais briedis - drošinātais ir ievainots. Ievietojam citu 15 A briedi, mašīna atdzīvojas un ceļojums turpinās. Mēs Lietuvas vienīgā bāņā ceļmalā rīkojam svinības tā, it kā būtu izcīnījuši zeltu Olimpiādē. Tas nozīmē, ka mūsu brauciens tik ātri nebeigsies. Miegs vairs nenāk. Izbraucot Lietuvai cauri, iebraucam Polijā. Smird pēc kakām. .... Pašreiz 6. jūlijs, plkst 3.10, tā, kā manam organismam sāk pietikties lētais brendijs un arī nogurums dara savu, tad turpinājums sekos kaut kad vēlāk. Tiem, kuriem tas interesē, ienāciet rīt: https://janissilickis.wordpress.com kurā būs gan šis raksts, gan arī turpinājums par citam dienām. *Getto 13 - objekts, kurā es strādāju**MB tehniskas problēmas ar sūkni, sākotnēji ik pēc pusstundas pazuda jauda, kas liecināja par šo problēmu. Lai viss atkal darbotos vajadzēja piestāt malā un restartēt dzinēju.*** galvenais iemesls, kādēļ Edijs bija atbraucis uz Latviju bija viņa MB. Pēc dzinēja izslēgšanas viņš pāris mēnešus atpakaļ to nevarēja ieslēgt, tādēļ auto palika Vācijā, dažu min attālumā no Austrijas robežas. Vācijā MB centrā vainu neatrada, tādēļ tas tika transportēts uz LV, un pēc vairākiem servisiem un mēģinājumiem salabots, bet tas jau ir cits stāsts.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais