Maldīšanās metropoles džungļos jeb Ņujorkas iespaidi

Laura Grahoļska 02.07.2012 15 min lasīšanai

Sapnis par Amerikas apskatīšanu bija sen jau sapņots, bet nešķita, ka būs realizējams tuvākā nākotnē, bet 2010. gada jūlijā nāca ilgi gaidītā iespēja. Internetā pamanīju piedāvājumu no letasaviobiletes.lv, ko nu nevarēja laist garām. Piedāvājums bija lidojums uz Ņujorku un atpakaļ par 165 Ls. Zvanīju uzreiz draugam ko viņš par to domā un, protams, viņš labprāt brauktu, bet sāka apsvērt vai varam tagad tā uzreiz pirkt biļetes, bet es biju noskaņota braukt uz 100%, lai arī kas. Un nākamajā dienā pērkam biļetes! Sākotnēji gribējām uz 2011. gada marta periodu, bet tās biļetes bija jau izpirktas un vienu brīdi jau likās, ka esam nokavējuši, bet nē, jaukā operatore mums piedāvāja 2010.gada oktobri un ”Jā, mēs ņemam!” :)

Trīs mēneši pagāja nemanot un bija pienācis zīmīgais datums 10.10.2010, kad pēc kārtīgas ballītes pa taisno nācās braukt uz lidostu :) Prieks un uztraukums, protams, reizē, jo tik tālu vēl nebijām lidojuši, un lai arī noguruši, bet laimīgi nonākuši mūsu galamērķī atviegloti uzelpojam, jo viss ir kārtībā. Nolaidāmies JFK lidostā, kurā bailīgi kādu stundu stāvējām rindā, lai tiktu ielaisti valstī, prātojām ko tad mums jautās, jo biju dzirdējusi nostāstus, ka var pat būt tā, ka kādu izsauc uz atsevišķu telpu uz pārrunām, prātā bija arī doma ”un ja nu neielaiž?”, bet cerējām uz to labāko un tā arī notika, jo pajautāja tik vien kā uz cik ilgu laiku šeit esam, kādā nolūkā un kur paliksim. Robežkontroles darbinieks gan nebija ļoti laipns, bet esam pateicīgi, ka viss tik vienkārši. Pa lielajiem lidostas logiem jau var saredzēt Manhetenas augsto celtņu galotnes un sajūta tāda neparasta, jo ir saviļņojums, ka beidzot to var redzēt pašas acīm, bet no otras puses nekas neredzēts un jauns tur nav, jo tik daudz jau redzēts filmās un citos materiālos par Ņujorku. Vēl viens patīkamais pārsteigums - ārā ir ļoti silts! Bijām domājuši, ka būs tāpat kā jau Latvijas oktobrī, bet visas dienas bija ap +20.

Lieliski sakrita, ka mums nebija jādomā par vietu, kur palikt, jo tur dzīvo mūsu draugs ar savu sievu un meitiņu un tā bija lieliska iespēja apciemot arī viņus. Mūsu draugs sagaidīja mūs lidostā no kuras devāmies uz viņu mājām Long Island, Hicksville, kas ir pusstundas braucienā ar vilcienu no Manhetenas. No lidostas sākumā braucām ar lidostas gaisa vilcienu, kas mūs nogādāja vilciena stacijā Jamaica, no kuras tad tālāk devāmies uz Hicksville. Visa ceļa garumā vēl nav radusies sajūta, ka esam Amerikā. Kad nonācām draugu mājās bija jau satumsis un nogurums pēc garā lidojuma arī bija darījis savu, tāpēc neko vairāk kā kopīgu pavakariņošanu nedarījām.

Nākamajā dienā esam nolēmuši adaptēšanās procesā apskatīt apkārtni turpat Hiksvilā, aizstaigājām līdz lielveikalam Broadway Mall, kur mūs pārņem šoks par to, cik lēti tur viss ir. Ņemot vērā mūsu tukšos koferus, kas ar nolūku bija tukši, ir jāsāk arī kaut kas iegādāties. Stāvot rindā uz kasi ar kāroto kleitu rokās pienāk amerikāniete un pilnā nopietnībā saka „Oh my God, where did you get that?” :) Mazliet apjukusi par tādu atklātību pasaku norādes un saprotu, ka Latvijā nekas tāds nekad nenotiktu, bet man patīk šie atvērtie un labdabīgie cilvēki. Veikalā nepavadījām ilgu laiku, bet nolemjam, ka noteikti kādā dienā atnāksim vēlreiz.

Pēcpusdienā mūsu draugs piedāvā iet palidināt frīzbija šķīvi kādas skolas laukumā, kur varējām baudīt arī ļoti silto un saulaino dienu. Pa ceļam uz šo laukumu nespējam neievērot amerikāņu tipiskās mājas, kas rindā saceltas ar skaistiem zālājiem mājas priekšā.. sajūta, ka esmu to jau redzējusi.. atkal televīzijā, jo šīs privātmāju ieliņas izskatās tieši tāpat kā Glicīniju iela seriālā Bīstamās mājsaimnieces – Helovīnu laikā. Lai arī ir tikai 11.oktobris, tur viss ir ”izrotāts” ar Helovīnu motīviem. Kādam izveidots kāds kaps pie mājas, kādam pat vesela kapsēta, citam sakārtas skeletgalvas ap māju, vai pat dārzā izlikts skelets, zirnekļi, zirnekļu tīkli utt. Spokaini, bet tomēr forši, ka viņiem ir šādas tradīcijas, kas padara dzīvi tikai interesantāku.

Pavadot kādu laiku spēlējot frīzbiju, sāk satumst un jādodas atpakaļ mājās.

Nākamajā dienā plāns beidzot doties apskatīt pasaules metropoli Ņujorku. Braucam ar vilcienu no Hiksvilas uz Penn Station Manhetenā. Brauciens ar vilcienu vienam vienā virzienā izmaksā 7.50 $ off peak (mazāk noslogotajā laikā), ja braucām peak (noslogotajā laikā no rīta un vakarā pēc darba dienas beigām) sanāca krietni vairāk. Tuvojoties Manhetenai jau pa gabalu atkal var redzēt augsto celtņu galotnes, var jau atpazīt Empire State building un nemanot pārņem pacilājošs satraukums, vai tas tiešām notiek pa īstam? :) Nespēju beigt priecāties, ka esam tur, kur esam un ar nepacietību gaidu, kad beidzot būsim galā.

Nonākot Penn Station esam pazemē, bet jau pēc viena brauciena ar eskalatoru esam uz Ņujorkas ielas, kur visapkārt ir debesskrāpji un pirmais ko spējam pateikt ir „wow”. Brīžiem skatoties uz augšu pat noreibst galva :) Tas ritms un nerimstošā dzīvība uz ielas uzreiz mani pārņem un man tas patīk. Atjēdzamies no neierastā skata un sākam pētīt kartēs, kur tad mēs vēlamies nokļūt. Par cik nojausma par to, kas uz kuru pusi atrodas vēl īsti nav, tad dodamies tik uz priekšu un uz katra ielas stūra nevar nepamanīt tūrisma firmu darbiniekus, kas piedāvā ekskursijas pa pilsētu. Lai arī esam nolēmuši paši atklāt šo pilsētu un esam sagatavojuši paši savu apskates vietu karti, nolemjam tomēr painteresēties kādi ir šie piedāvājumi ko piedāvā. Piedāvājums ir ekskursija ar autobusu un vairāku muzeju biļetes un vēl un vēl. Nolemjam nopirkt autobusa ekskursiju ar muzeja biļetēm.. jāsaka gan, ka muzeja biļetes tā arī neizmantojām, bet ekskursiju autobusu izmantojām, lai nokļūtu sev vēlamajā vietā Ņujorkā. Kamēr vēl nav apgūta metro sistēma, šis variants šķita pieņemams un bonusā braucot autobusa otrajā stāvā daudz ko redzējām, jo izstaigāt visu laikam nebūtu iespējams. Saņēmuši savu pirmo pirkumu Ņujorkā dodamies tālāk un nonākam pie slavenās Empire State building, kuras galotni šoreiz knapi var saskatīt. Lai gan Empire State ēkā piedāvā uzbraukt tās pēdējos stāvos, lai apskatītu Ņujorkas panorāmu, mēs to neizmantojam, jo iepriekš pēc drauga ieteikuma esam izdomājuši, ka Ņujorku no augšas iesim apskatīt no Rokfellera centra augšējiem stāviem, no kura visā krāšņumā būs redzama arī Empire State ēka.

Izlēmām, ka šajā dienā dosimies uz downtown, tāpēc sākam meklēt ekskursiju autobusa pieturu, uz kuru tikko iegādājāmies biļetes, un nejauši esam nonākuši pie Flatiron building, pie trīsstūra ēkas, vai arī gludekļa ēkas, kā nu kuram patīk. Interesanta tā nav tikai arhitektūras dēļ, bet arī ar to, ka tā esot pirmā augstceltne Ņujorkā. Protams, sajūsmināti, ka to visu varam redzēt dzīvē, uzņemam pāris bildes ar slaveno ēku un dodamies uz autobusa pieturu turpat blakus. Ar autobusu aizbraucām līdz Financial district un Battery park, kas atrodas pašā Manhetenas salas galā. Šis rajons – grandiozs, viss, kas tur ir, ir saistīts ar biznesu. Augstas, stiklotas ēkas, cilvēki biznesa apģērbā. Nolemjam, ka iesim gar Hudzonas upes malu līdz piestātnei no kuras var ar kuģīti izbraukt loku līdz Staten Island un atpakaļ. Šis kuģītis, kas ik pēc 30 minūtēm cilvēkus vizina šurpu turpu ir bez maksas un tas iet tieši garām Brīvības statujai, kas ir lieliska iespēja to apskatīt un sabildēt no visām pusēm. Braucot ar kuģīti atpakaļ mums kompāniju sastāda kāds vecāka gada gājuma ņujorkietis, ar franču izcelsmi, Rodžers, kurš uzsākot sarunu laipni mums jautā kā mums patīk mūsu ceļojums, no kurienes esam atbraukuši, ko esam jau redzējuši un tā nopļāpājam līdz pat nokāpšanai no kuģīša. Rodžers mums ieteica aiziet uz Century 21 veikalu, ja esam plānojuši šeit arī iepirkties. Rodžers solījās, ka nekad un nekur citur tādas cenas par tādu brendu precēm nebūsim redzējuši. Sākumā nodomāju, ka noteikti tikai Ņujorkas iedzīvotājiem tur šķiet lēti, bet kad paši aizgājām, tiešām arī tādam latvietim likās, ka viss ir lēti. Ejot uz norādīto mērķi nonākam pie Wall Street ar tās svarīgajām un iespaidīgajām ēkām. Var redzēt, ka šī iela ir iecīnīta tūristu apskates vieta, kas ir to ielekta visā tās garumā. Stock Exchange ēku gan biju iztēlojusies varenāku. Kad esam izgājuši pa Wall Street sākam meklēt ceļu līdz Century 21. To atraduši kādu brīdi tur uzkavējāmies, apskatījām ko tur piedāvā un devāmies tālāk, jo iepirkšanos atstājām uz kādu citu dienu. Century 21 atradās pāri ielai no vietas, kur agrāk stalti stāvēja 2 Pasaules tirdzniecības centri.. šī vieta tagad ir norobežota un tur tiek celts jauns tirdzniecības centrs, kā arī memoriāls 11.septembra bojāgājušo piemiņai. Kamēr lielais memoriāls vēl tiek celts turpat netālu ir iekārtota neliela telpa, kur izvietoti foto no tās dienas, tiek rādīti video, ir izliktas visādas piemiņas lietas no cilvēkiem, kuri gāja bojā 11.septembrī. Skumji..

Mūsu pirmā diena Manhetenā jau ir pusē un tuvojas arī saulriets.. laiks tiešām perfekts un es noteikti gribu redzēt Ņujorkas saulrietu, tāpēc atkal noķeram mūsu ekskursiju autobusu un dodamies uz Rokfellera centru, pa ceļam apskatot China town.

Braucot cauri milzīgajiem betona masīviem sajūtas dažādas.. vēlaizvien jūsmoju par neaptveramo skatu visapkārt un to, ka mēs tiešām esam tur. No autobusa izkāpām tieši pie Rokfellera centra, kur aplī izkārtoti visu pasaules valstu karogi. Atrodam, protams, arī Latvijas karogu. Saule jau aiz augstajām celtnēm vairs nav redzama, tāpēc pasteidzamies, lai paspētu laikā tikt tur augšā. Rinda neliela, tāpēc jau ar otro liftu tiekam pāris sekunžu laikā nogādāti 74.stāvā. Skats, kas paveras uz Ņujorku – fantastisks. Uzkāpām vēl 2 stāvus augstāk, kur skatam vairs priekšā nav stikls.. saulriets bija iekrāsojis gan debesis, gan Ņujorku oranži sarkanā nokrāsā.. tā sajūta, kad pie tavām kājām ir visa Ņujorka, prātā atsauc Alicia Keys dziesmu Empire State of mind ar tās vārdiem, ka nav citas vietas pasaulē ar ko to varētu salīdzināt.. viss tur lejā steidzas un skrien uz priekšu, bet tajā brīdī itkā laiks apstājas un tev ir dots šis mirklis to piedzīvot un sajust.

Pēc saulrieta ātri sāk satumst un uzņēmuši vēl pēdējās bildes, kad pilsēta sāk iedegties mazās uguntiņās, braucam lejā. Un tur mums pārsteigums, jo esam iznākuši uz pavisam citu pusi, kur mums pretī pāri ielai visā tās skaistumā stāv Svētā Patrika katedrāle. Arhitektūras brīnums Metropoles vidū, starp betona un masīvajiem debesskrāpjiem, izskatās kā pavisam no citas pasaules. Tumsa iestājusies burtiski pāris minūšu laikā un līdz ar tumsu visa pilsēta ir gluži kā no jauna pamodusies.. visur spožas reklāmas, kuras tā vien aicina tevi kaut ko izmēģināt, cilvēku pūļi un gaisā nerimstošā brīvības sajūta. To visu vislabāk raksturo Time Square, kur ir mūžīgi nerimstošā dzīvība. Tur nonākam arī mēs. Protams, jūsmošana un bildes un arī.. izsalkums. Kaut kad jau arī jāēd un, protams, kā jau kārtīgam tūristam jāpamēģina McDonalds tā dzimtenē. Atradām to turpat pie Time Square, bet neko īpaši labu tur tā arī nesagaidījām un laikam nebija jau arī ko gaidīt., un apkalpošana arī nekāda. Par nelaimi telefons bez barošanas arī atteicās turpmāk darboties, bet gaidījām zvanu no sava drauga, tāpēc nācās izdomāt ko lai dara lietas labā. Iegājām T-Mobile veikalā, kur laipnais pārdevējs ļāva uz pāris minūtēm pieslēgt telefonu viņu lādētājam. Vēlreiz patīkami pārsteidz laipnie amerikāņi.

Ar to arī mūsu pirmā diena Manhetenā ir beigusies, devāmies uz Penn Station, lai ar vilcienu brauktu uz Hiksvilu.

Mūsu nākamā diena Manhetenā sākas ar Starbucks kafiju un interesantu apkalpošanu, jo kad veic pasūtījumu tiek jautāts vārds, kas tiek uzrakstīts uz krūzītes un kad tava īpašā kafija vai dzēriens ir gatavs, darbinieks, kas taisījis tavu dzērienu nosauc tavu vārdu un tu vari saņemt savu pasūtījumu. Itkā nieks vien, bet tomēr šķiet interesanti. Tā dzerot Starbucks kafiju pavadām kādas 2 stundas uz James Farley pasta biroja kāpnēm pretī Madison Square Garden uz 8.avēnijas un 33.ielas stūra, ķerot siltos saules starus, pļāpājot ar mūsu draugu un vērojot steidzīgos ņujorkiešus to ikdienas gaitās. Šī izskatās ļoti iecienīta vieta šādām nodarbēm, jo neesam tur vienīgie. Kāds lasa grāmatu, kāds pusdieno vai vienkārši atvelk elpu baudot šo skaisto dienu. Kad mūsu draugam ir laiks doties savās darīšanās mēs arī dodamies tālāk un mūsu mērķis šai dienai ir Centrālparks. Laiks ir silts, saulains un tieši tāds, lai uz turieni dotos kājām, tāpēc, dodamies pa 7.avēniju uz augšu. Jāiet ļoti daudzi kvartāli, bet nevienā brīdi tas nav garlaicīgi vai nogurdinoši, jo uz ielas tur vienmēr ir ko redzēt. Vienīgās grūtības sagādā izvairīšanās no uzskriešanas kādam virsū, jo drūzma uz ielām ir intensīva. Mūsu draugs mums ieteica veidu, kā var no tā izvairīties.. muļķīgi jau ir, bet kad iet pa ielu nevajag skatīties cilvēkiem acīs, viņi domās, ka jūs viņu neredzat un pats jūs apies :) Vispār jāsaka, ka šī metode darbojās! Tikai jāuzmanās no tādiem pašiem :) Tuvojoties Centrālparka ieejai 7. avēnijas un 59. ielas krustojumā uz ielām var sākt manīt (un arī sajust) zirgu pajūgus, tie smukā rindiņā arī stāv uz 59. ielas gaidot klientus. Man gan doma par izbraukšanu ar pajūgu neliekas īpaši vilinoša, ne tikai smakas dēļ, bet tā šķiet arī sava veida zirdziņu mocīšana, tāpēc ejam vien garām un dodamies iekšā Ņujorkas džungļos :) Uzreiz ir skaidrs, ka vienas dienas laikā to nebūs iespējams izstaigāt un kā pirmo vietu dodamies apskatīt Sheep Meadow jeb Aitu pļavu :) Šķiet, ka gandrīz jebkuram, kas viesojies Ņujorkā ir bilde ar šo skatu, jo tas šķiet jau vairākkārt redzēts. Tādā saulainā dienā tā vien gribas atlaisties zālīte un neko nedarīt, un kādu brīdi tā arī darām. Ļoti interesanti bija vērot cilvēkus, kas nodarbojas tur ar visdažādākajām lietām – grupā vingro, vienatnē mācās mest salto, ar draugiem pusdieno, lidina frīsbija šķīvi, guļ vai sauļojas. Tāds miers tur valda, ņemot vērā to, ka parks atrodas Ņujorkas centrā, tā ir pavisam cita vide, nav ne ikdienas steigas, ne troksnis, cilvēki atpūšas, sporto. Tā vien gribas domāt, ka tā ir brīvdiena, bet nē, tā ir parasta darba diena ap pusdienlaiku. Atvilkuši elpu pēc garā gājiena uz Centrālparku, dodamies tālāk. Ejot cauri skaistai un neparastai koku alejai pamanījām, ka mums priekšā pulcējas cilvēku bariņš, tāpēc gājām arī mēs skatīties, kas tur notiek. Ielu dejotāji bija sapulcējuši cilvēkus uz kārtējo šovu, protams, ievākdami no katra pa kādam dolāram. Neko tādu jau arī mums ikdienā nenākas redzēt, tāpēc no pāris dolāriem šķīrāmies arī mēs. Bet bija tiešām interesanti un reizē arī amizanti vērot kā tie izpilda savus trikus. Kad priekšnesums beidzas ejam tālāk un turpat nonākam vietā, kur mazais Kevins filmā „Viens pats mājās 2” bēga no bandītiem. Tās pašas kāpnītes, tilts, zem kura iet arī tāds kā neliels tunelis un strūklaka, pie kuras viens sportists aktīvi staipījās, kas tagad redzams gandrīz katrā manis bildētajā bildē no tās vietas.

Tai dienā noiets jau ir gana, tāpēc piesēžam pie viena no dīķiem un gaidām mūsu draugu, kurš drīzumā solās mums pievienoties. Gaidot, papļāpājam ar kādu „vietējo” aktīvu sportotāju no Kanādas, kurš atzīstas, ka esot jau 60. gadus vecs, bet godīgi, šim cilvēkam varētu dot 40. Lūk, ko nozīmē aktīvs dzīves veids :) Sagaidījuši mūsu draugu nolemjam, ka būtu laiks arī paēst vēlās pusdienas, un viņam esot padomā kāda ļoti laba ēstuve, kas atrodas Union Square 20 kvartālus uz leju, tāpēc noķeram dzelteno taksi, kas arī ir sava veida piedzīvojums, un dodamies pa Parka avēniju uz Grand Central Terminal, no kuras tālāk ar metro uz Union Square. Ieejot Grand Central Terminal tā pārsteidza ar savu plašumu, augstajiem griestiem un grezno telpu. Nobraucot kādas 10 minūtes ar metro izkāpjam Union Square, kas ir iecienīta vieta dažādām performancēm. Vakaros tur satiekas visādi mākslinieki, aktīvisti un to piekritēji, uzspēlē ģitāru, skeito vai vienkārši bauda vakaru draugu lokā. Lai nokļūtu mūsu galamērķī ejam tam cauri un tur pat blakus jau ir ēstuve Good Burger. Lai gan sākumā var šķist, ka burgeri kā tādi nevar būt veselīgi vai ļoti garšīgi, tad šī vieta ir pilnīgs pretstats stereotipam un mēs baudījām garšīgākos un veselīgākos burgerus ever :) Ar to arī mūsu otrs vakars Manhetenā beidzās.

Nākamo dienu bijām atvēlējuši Dabas un vēstures muzejam. Rīts, protams, iesākas ar braucienu līdz Manhetenai un garo gājienu līdz muzejam, kurš atrodas pie Centrālparka. Pa ceļam mūs pārsteidza „Sveiciens tautiešiem!” no kāda latviešu pāra, kas arī viesojās Ņujorkā. Tāda interesanta sagadīšanās likās, satikt latviešus Ņujorkā. Biju dzirdējusi, ka muzeju vienā dienā nav iespējams visu izstaigāt, bet mums tas prasīja aptuveni 2 stundas. Varbūt tāpēc, ka garā pastaiga līdz tam bija darījusi savu un manas kājas jau vairs nespēja iet vēl ilgāk, bet nevarētu teikt, ka biju sajūsmā par tur redzēto. Protams, kolekcija tur ir iespaidīga, bet jābūt laikam ļoti lielam entuziastam, lai spētu novērtēt visu, kas tur ir sakrāts. Kad bijām ātrā tempā visu izstaigājuši, atvelkot elpu uz visiem pieejamajiem soliņiem, devāmies atkal pa Centrālparku atpakaļ un sarunājām atkal tikties Good Burger ar draugiem, bet šoreiz gan mums pašiem nācās līdz tam nokļūt un par laimi mēs palūdzām norādes ļoti jaukam, vecam kungam, kurš mums ne vien izstāstīja, kur mums jāiet un ar ko jābrauc, bet arī parādīja, jo arī pašam bija jābrauc uz to pašu pusi. Lija lietus un pastaigas pa Ņujorkas ielām vairs nešķita vilinošas, tāpēc ātri vien, kad izkāpām no metro nokļuvām mūsu nu jau iemīļotajā Good Burger, protams, ar nelielu maldīšanos blakus ieliņā.

Tur mūs jau gaidīja draugu jaukā ģimenīte. Garšīgi paēduši, plānojam doties tālāk, bet ārā vēl joprojām līst, tāpēc nolemjam iet turpat blakus ieliņā nobaudīt kādu desertu mazā Beverlihilzas stila kafejnīcā ar ļoti laipno apkalpotāju. Deserts tur ir tik mega liels, ka, tas pietiek uz mums visiem un pat paliek pāri. Ir jau vēls un sāk arī satumst, bet braukt tomēr atpakaļ vēl nevēlamies. Mēs nolemjam vēl nedaudz uzkavēties, pastaigāt pa veikaliem un, lai arī nepatīkami staigāt lietū, kad ir drēgns, tomēr, kad tad vēl mēs ”baudīsim” lietu Ņujorkā. Dodoties uz vilcienu ieraudzījām pirmo un vienīgo kaķi Ņujorkā un tas pats dzīvojās veikala skatlogā :)

Ar vilcienu braukt vienmēr ir bijis interesanti un tādā metropolē jau nu noteikti, jo personāži ko nākas tur redzēt ir visdažādākie. Visiem gan ir arī, kas kopīgs, un tās ir tehnoloģijas. Katram būs iPad, iPod, iPhone vai citi i J Cilvēki tur noteikti ir bez kompleksiem.. vairākas reizes nācās redzēt kā meitenes sevi grimē vai rausta uzacis, bet tas viss tur pieder pie lietas un tā tam ir jābūt, lai būtu tā kā tur ir.. kaut kā tā :)

Kādai dienai laikam Manhetena ir gana, tāpēc izīrējam auto un dodamies apbraukāt Long Island. Sākumā pēc internetā atrastās informācijas šķita, ka īre būs ļoti lēta, taču beigās ar visiem nodokļiem, apdrošināšanu, vecuma ierobežojumu un citiem „bonusiem” savācās krietna summiņa 114 $ par dienu, bet nu braukt gribās, tāpēc neko nežēlojam un tas tiešām bija to vērts. Apbraucām apkārt Long Island gar okeāna krastu, kur pieredzējām mežonīgu vēju. Lai arī attālums līdz Manhetenai nav liels, atšķirība ir kardināla.. skaista daba, lauki, mazi ciematiņi, okeāns.. bez steigas. Baudījām arī burvīgas pusdienas Hamton Bay miestiņā, kas atrodas starp līci un okeānu uz zemes strēles. Atpakaļ mājās esam, kad ir jau satumsis. Rīt būs atkal jauna diena ar jauniem piedzīvojumiem.

Nākamās dienas plāns – Brighton Beach, Ņujorkas krievu rajons. Atkal seko nu jau ikdienas maršruts no Hiksvillas uz Manhetenu. Tālāk ar metro līdz Bruklinas lejas galam aptuveni 30-40 minūtes. Diena izskatās, ka būs īpaši jauka, ir +20 un spoži spīd saulīte, ko vēl var vēlēties, bet izrādās, ka var gan :) Un tā ir fotoaparāta atmiņas karte!! Aizbraucot uz Brighton Beach un mēģinot iemūžināt skatus, saprotam, ka atmiņas karte ir palikusi datorā. Tādu gabalu esam braukuši, kaut viena bilde ir jāiemūžina, tāpēc ejam meklēt kādu veikalu, kur to varētu iegādāties. Atrodam foto tehnikas veikaliņu, kur arī atrodam meklēto, bet par pārsteigumu pārdevējs labprātāk un labāk runā krieviski, nevis angliski, un kartes cena arī nav no lētajām – par 4 GB karti samaksājam 35 $, bet citu iespēju nav kā pirkt. Tālāk jau krievu valoda visur šajā rajonā nepārsteidz, jo tā ir vienīgā ko viņi pielieto. Uzraksti uz mājām krieviski, veikalos apraksti precēm arī krieviski. Mums pat izdevās tur nopirkt Rīgas šprotes un griķus, ko aizvest mūsu draugiem, jo pašiem reti tur sanāk aizbraukt. Uz brīdi bija sajūta, ka atrodamies mūsu vietējā Jūrmalā, tikai paskatoties atpakaļ priežu vietā būs māju siena. Sabildējuši pāris „dārgās” bildes un piedzīvojuši nelielu kultūršoku, dodamies atpakaļ Manhetenas virzienā. Izlemjam kāpt ārā no metro vēl Bruklinā, pēdējā pieturā pirms Bruklinas tilta, lai ietu tam pāri kājām. Šķiet šajā momentā es biju gaidījusi kaut ko pārsteidzošāku, grandiozāku. Tas ko es biju gaidījusi tikai nedaudz atgādināja tiltu mums priekšā. Tas noteikti labāk izskatās no malas, īpaši naktī ar mazām mirguļojošām gaismiņām fonā. Kad esam tikuši pāri tiltam, turpmāko laiku vienkārši klīstam pa Ņujorkas ielām, baudīdami skaisto dienu.

Mūsu ceļojums neizbēgami tuvojas izskaņai.. Nākamā diena Manhetenā mums ir pēdējā šajā ceļojumā. Esam to iecerējuši atkal daļēji veltīt Centrālparkam. Šoreiz mazliet savādāk, izbraucot pa to ar riteņiem. Nokļuvuši Manhetenā ātri vien atrodam velo nomu, un izīrējam velosipēdus uz 2 stundām. Izbraukājam Centrālparku no viena gala līdz otram, un tā vien tās divas stundas arī sanāca. Diena vēl tikai pusē, tāpēc izdomājam, ka vajadzētu aizbraukt uz Ņūdžersiju, Hobokenas rajonu ko mums ieteica mūsu draugs. Tas esot ļoti eiropeisks un skaists rajons, turklāt ar ļoti skaistu skatu uz Ņujorku. No Centrālparka izlemjam kādu gabaliņu iet kājām, pa ceļam ieejot papusdienot mazā ēstuvītē. Ejot tālāk nonākam pie Svētā Patrika katedrāles. Esam jau to apbrīnojuši no ārpuses pāris dienas iepriekšs, bet tās iekšā ir vēl vairāk ko apbrīnot. Sirreāla sajūta pārņem tur ieejot. Tikko esi bijis uz 5.avēnijas milzīgā burzmā un troksnī, bet tur ir pilnīgs miers un klusums. Pat ielas skaņas nav dzirdamas.. un tu vairs netici, ka atrodies Ņujorkas sirdī.

Atgriežoties atkal realitātē mūsu maršruts tālāk ved uz Hudzonas upes otru pusi. Lecam atkal metro un pāris minūtēs esam otrā pusē. Skats kāds paverās uz otru pusi tiešām ir skaists, un šķiet, ka tā ir īpaši piemērota apskates vieta ceļojuma noslēgumam, kas jau tūlīt, tūlīt būs beidzies.. atpakaļceļā no Hobokenas, piestājam vēl pie Madison Square Garden, kur tik tikko beigusies NY Knicks spēle. Iegājām apskatīt, kā tad īsti tur ir iekšā, un mums pēkšņi pienāca klāt fotogrāfs, kurš piedāvāja nofotografēties kā NY Knicks faniem :) ..he he..mēs jau paši lielākie. Protams, nobildējāmies un fotogrāfs teica, ka bilde būs apskatāma viņu mājas lapā.. un tā arī bija :) Nekas liels, bet tomēr forši :)

Ar to arī mūsu ceļojums Ņujorkā ir noslēdzies, vēl tikai pārdomājam, kas ir piedzīvots šajās dienās un jau tagad zinām, ka šī noteikti nav pēdējā reize šeit, jo lai arī daudz ir redzēts, te būs ko redzēt un darīt vēl un vēl. Neliela sāpīte gan iezogas dodoties prom, jo tā ir MANA pilsēta ar tās krāsainajām sajūtām un emocijām, ko tā spēj dot.