Zeme, kur saule krīt smiltīs

  • 1 min lasīšanai
»...and he found the place full of various kinds of fruits and sweet-scented flowers and they sliced him a water-melon and seated him on a stool of ebony whilst the bathman stood to wash him and the slaves poured the water...." (The Tale of The Hashish Eater, Arabian Tales) Apmēram tieši tā es iedomājos arābu zemes. Tvanīgs visdīvaināko smaržu sajaukums, eksotiski augļi, neparasti cilvēki un īpašas sajūtas.Nebija konkrētas valsts par kuru sapņotu, bija tikai izjūtas un noskaņas. Bija vēderdeju kursi ar šķindošiem monētu lakatiem un National Geographic raksti par ceļojumiem tuksnesī. Sapņi konkrētu veidolu ieguva rudenī. Mums piedāvāja pievienoties braucienam, kuram pievienoties nevarējām, taču ideju transformējām pa savam un tā nu no tā visa izveidojās vairāk nekā 2 nedēļu ceļojums (22.12 - 07.01.)sekojošā maršrutā: Rīga - Malaga - Algeciras/Tangier - Marrakech - Qarzazate - Vallee du Roses - Gorges du Dades - Tinghir - Todhra gorge - Rissani - Merzouga -Rissani - Fes - Taza - Ras al Oued ūdenskritumi - Friouato alas - Taourirt - Nador - Melilla - Malaga - Rīga Varētu teikt, ka tā bija savdabīga bēgšana no Jaunā gada komercializācijas. Varbūt tā bija arī vēlme ziemas laikā sasmelties mazliet tuksneša saules un no kādas kāpas gala pamāt Dakāras rallija dalībniekiem. Izvēlētos datumus diktēja arī darba specifika, kas man un draugam bija klusā sezona. Marokā bijām sarunājuši satikties ar vēl diviem latviešu ceļotājiem un nosvinēt Ziemassvētkus. Atbraucot un atskatoties, viennozīmīgi varu teikt, ka bija vērts, kaut ceļojumā reizēm iezagās doma, ko mēs te vispār darām un kapēc...Bija vērts kaut vai tāpēc, ka šis ceļojums tik ļoti neatgādināja sakārtoto Eiropu. Bija vērts tās absolūtās brīvības dēļ, kas pārņēma rāpjoties klinšu aizās vai arī sēžot smilšu tuksneša augstākās kāpas galotnē un veroties pāri klajumu klajumiem saulrietā. Sava brauciena laikā satikām daudz jauku un atsaucīgu cilvēku, kas neliedza nedz padomu, nedz palīdzību. Bija arī smaržu un skaņu kokteilis, krāsu raibums un kontrastu spēle. Kasablankas apkārtnes lauku zaļums saspēlējās ar Marakešas apkārtnes nabadzīgo smilšu augsni, Augsto atlasu sniegotās virsotnes mijās ar upju ielejām, kurās pavasarī uzzied desmitiem tūkstoši rožu. Un tuksnesis - tik dažāds, mainīgs un neizdibināms. Klaja akmeņaina hamada ar grūti saskatāmām iebrauktām risēm un kalnu siluetiem migliņā. Vulkāniskie kalni ar nomelnējušu akmeņu nogruvumiem. Dzeltenoranžu smilšu kāpas kilometriem tālu, cik vien sniedz skats un kur krāsas mainās ik pa stundai un vējš ik dienas sazīmē citas līnijas kāpu grumbainajās pierēs un kamieļi - savu pēdu nospiedumus smiltīs. Nākošreiz braucot, būsim pieredzējušāki un zinošāki. Un to, ka vēlreiz aizbrauksim uz Maroku, zinu noteikti - ir vietas šajā zemē, kas palika neizzinātas un neapmeklētas. Tiem, kas vēl tikai plāno doties ceļā uz šo zemi noteikti interesēs ceļojuma detaļas, kur tās tad arī nopublicēšu apraksta otrajā daļā - sīki visu ko, kur, par cik un kā ;o))). Pievienošu arī bildes...daudz bilžu ;o)) Lai visiem ceļojumiem bagāts gads!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais