kartējais piedzīvojums- kalnos

Jānis Bergmanis 30.06.2012 5 min lasīšanai

Tad nu tā bij doma, ka jāuraksta kādas paris rindas par pēdējo ašo ideju.

braucot no Līgo dienas pasakuma Bauskā draugs ieminējās, ka pa cik ir nebijis brinums un mus brigadei ir visiem iekritis atvaļinajums vienā dienā tad deretu kur aizbraukt sen jau domajam par Klaipēdas apmeklejumu nu gan jau tur aizbrauksim. ok tas ta ari palika nakamā diena protams izgulēšanās pēc Jāņiem un pieceļos no rita Pirmdien ar lieliem dienas plāniem, bet Fu..k ara līst lietus nu labi izdomaju lai galigi nav diena veja jaizbrauc lidz draugam un jauzprasa vai tiešām ir doma kur braukt. pazvanu šim ap 10 nu kā parasti viņš veļ guļ nekas pieceļu. nu talak seko saruna kur un kad varetu braukt nu pašķirstot atlantu un naudas maku saprotam talak par 3000 km turp un atpakaļ pagaidam nespid un tā kā kalnos nesam bijuši tad laikam tie butu jāatrod.

pēc h. nu aptuveni esam vienojušies ka braucam uz Polijas viņu galu un ka līdz jāņem roltoni un atšķiriba no visam iepriekšējam reizem arī telts noderētu (iepriekš vienmer gulejam kur sanaca vai ari nesanaca vispar, jo vienkarši bija nenormali auksti)

atkal pec h esam Dobelē iepērkam knor zupiņas ko tā arī neappēdām bijam aizmirsuši termosus, vel tika iepirkti guļamaisi un ja nemaldos šadi tādi cepumi domajam ka lētajā Polijā pārejo sapirksimies kaudzēm. fantazijas tagat zinam ka videji viss tur maksā tā pat kā šeit pat uz ceļa no tantuka kas tirgo ķiršus nopirkam tos par 10 zlotiem jeb mūsu naudiņās ap 1,80ls

tad braucam māja un dzimst spoža ideja braucam šovakar nav ko labas lietas atlikt. ok atbrauc džeki paliga savest kārtibā mašīnu. un nospriežam ka pret vakaru jaizbrauc. tad nu tā izpratne par to ko vajadzes kalnos nebija lidz ar to braucam kā parasti līdzi ņemot Latviešu bāleliņu entuzjasmu un mašinai daudz atslēgu ja nu kas noplīst.

ap 21 tā ka sametam pēdējās mantas un dodamies ceļā sakums normals pases paņemtas līdz nav ko nervozēt. Lietuvai izbraucam cauri kā caur mājām, bet Polijā iebraucot gan sirds nodrebēja fūres vienkarši brauc nagla, liekas ka atruma ierobežojumi tur ir stipri relatīvi nu pec kada laika formulu sapratām visiem atruma ierobežojumiem pieliec 20 km/h klāt un fures vairs netaurē. pret ritu iebraucām mežā un pirmais kartīgais pictops ar gulēšanu. paris h uz katru aci un nemiers dīda braukt tālak..

otrdiena - īsumā par Varšavu nu vecpilsēta kā jau vecpilseta skaisti bet šajā braucienā galvenais bija kalni lidz ar to laikam tāpec iespaids slikts piepilsētas kā apkartne pie Rumbulas tikai divreiz sliktāk nav ko redzet un liels bardaks. Krakova jau labāk.

vakars ap 19.00 jau sak paradīties kalni nu JĀAAAAA tas ir priekš mums. protams, jo tālāk, jo skati labāki un nepacietība pieaug pašiem tos kalnus aptaustīt. ap 20.00 iebraucam kalnu pilsētiņā Zakopane nu godigi sakot viss labāk patika no visām. atrodam klusu vietiņu kur bez maksas noparkot mašinu un uzinam no vietejiem turistiem ka menti te piebraukā bet vai sodu liek nezina, vārdu sakot Tusa Dievs bija mums labvēligs pec atgriešanās no kalniem mašina gaidija mus pilnīgā kārtībā. tad nu doma it ka paskatīties apkartni un celt telti un izstrādat ritdienai kapšanas maršutu karti bijam jau nopirkuši kalonkā vietējā.

he, bet vaitad mēs tā daram protam nē dzimst plāns apest paris tušonkas un ar telti un guļammaisiem raut augšā tuliņ. Tā arī izdaram nu secinajumi radas jau pec paris h aprikojums kas bija mums nu maigi sakot galigi nebija piemerots tādai kāpšanai un tumsa arī atri iestājās,,BET KALNI mes pirmos parsimts metrus pievarejam tāda tempā ka aizmirsas visas nebūšanas tas bija to verts jau saules rietā mēs bijām virs pilsētas un pilsētas skats no augšas fantastika!

Gulēšana uz to bridi nomierinajam viens otru ka lāči šajā pusē ir reta parādība un ka pie mums jau nu viņi tiešam nenaks lai ari biju pacenties un pus kalnu nolaistiju ar asinim ko iespejams viņi labi saož tumsā rapjoties iedzinu degunā egles vai priedes zaru, nu tas tā. Vardu sakot guļam uz ortopēdiskajiem akmeņiem katram akmens tika citā vietā tas laikam kalna ziņa viņš zinaja kas kuram jāpielabo mans akmens bija uz mugurkaula lejasdaļu nu lieki piebilst parvietoties savadak nesanak, jo ari citur ir akmeņi un trijatā guļot trisvietīgā telti ir kā šprotes mucā. Tā kā telti esam uzcēluši uz klajas vietas un neliela kalna virsotnē, tad veijš kartigi čabina gan telti gan zāli apkart un tas savukārt rada spilgtas fantāzijas par Lāčiem.

par spiti visam jau ap 7 pec Polijas laika esam augšā un gatavi kāpienam ieēdam un iedzeram un aiziet. ejam no sakuma bez skaidri saredzamam takām tāpec atrums ir lēns un ja vēl trāpa tādās zemās priedītēs, tad vispar jaraušās ar visam četram bet stavi uz vietas. pēc tam tikām uz taciņas īsti nesaprotot kur tā ved driz tiek pieņemts lēmums rāpties taisni augšā kalnā jo gribam atrāk redzet kartīgas stāvās nogāzes nu nez vai bija diez ko pratīgi, bet piedzivojumu ziņā kolosāli. driz pēc tam draugi paziņo, ka turpmak ceļs ir par traku priekš musu aprikojuma (brižiem raujam aukšā pa vertikālam sienām) tad nu pašķiramies ar norunu ka velak tiekamies pie mašinas ceļu pats turpinu brīžiem ir traki. Pats trakais bija tas ka līdzi nebija ūdens, jo sakumā kapiens nebija domats ilgs. kāpju tā visu rītu un uzrapjoties albumā redzamajā kalnā saprotu, ka nedaudz esam nošavuši greizi tagat viss ir skaidri redzams ka lielais kalns ir nākamais. kāpt lejā atpakļ tas ir galigi pret maniem standartiem padoties nē nekad. Uz otru pusi vertikāla siena atliek kāpt augstak līdz vertikalajām klintim un tur cert ka atradīsies kāda vieta kur tikt lejā otrā pusē.

Tā arī ir nedaudz sem pašas virsotnes atrodas šaura pāreja kur var pārāk neriskejot ieķeroties ar visām četrām tik pāri.(pēc tam izradijās ari draugi bija kāpuši un izmantojuši tieši to pašu pāreju)tālak jau atkal nebaidzama sajūsma par kalniem tik trukst ūdens. lējā ieraugu ka staigā cilvēki seko ļoti atrs nokapiens no aukšas, jo dzert gribas nenormāli brižiem izlidzējos dzerot no raspodiņu lapām starp citu garšīgs ūdens un arī katrā lapā diez gan daudz var atrast.

tieku lejā izlaužoties taisni uz takas no krumiem nobaidu pārejos tūristus un vēršos pie viņiem ar tekstu vai viņiem nav ūdens izrādās tūliņ arī Poļi izlaboja radušos iespaidu atšķiribā no veikaliem kur apkalpošana bīja ne visai laipna dzert deva visi kam prasiju un dzert gribējās daudz, bet izlakt kadam nabadziņam visu viņa ūdeni ko viņš bija stiepis tik aukstu kalnā negribējās.

Tad nu sākās lielā kalna iekarojiens atklajās, steidzoties no tā kalna lejā kaut kur biju pazaudējis fotoaparātu par laimi ejot atpakaļ es viņu atradu, bet bildes no pašas virsotnes tika sabildētas ar mobīlā telefona aisvīdušo kameru. tad nu sākās ciņa ar sevi un ar kalnu. atpakaļ griesties nebija variants, jo tur pat pensionari rāva aukšā lidz ar to ka visu ritu jau bija kāpts un pārgurums nereals atlika tikai kāpt. stavumos vareja pakapt tikai kadus 50 m un tad jāatpūšas iespējams tehnika nepareiza vai ari tas ka nebija nedz ēsts nedz dzerts. Ar katru soli tomēr mērķis bija tuvāks. vienu brīdi šokeja viens moments, kad garām diez gan brivi paskrēja 3 skaistas poļu meitenes gan uz leju bet vienalga viņas skriešus, bet es taja bridī soļoju kā sagrabējis vecīts.

Virsotne! jā es tur uzkāpu 2005 m bija iekaroti, sajutas kolosalas! tas bija kā sens izsapņots bērnības sapnis redzet ko tik iespaidīgu. protams sabildeju ko vareju un nu jau atputies raitā solī devos uz leju. ā un jāpasaka milzīgs paldies vienai Latviešu ģimenei kas mani pa ceļam sabaroja ar Lāču maizīti ir tak atsaucīgi cilvēki. draugi tikmer bija jau uzravuši citā kalnā un ielejā jau satikamies un tālak uz mašinu turpinajam ceļu kopā.

pec paris h jau esam mašinā un tad 18.00 izbraucot mājās esam nakamajā dienā 10.50. kopā nobraukti 2275km. esam bijuši 4 valstīs.

pieredze- nu galvenais ir emocijas tās paliks, droši vien kapsim atkal, tagat labāk ekipēti un arī agstāk kalnos. visiem pārejiem arī iesaku šadu piedzivojumu tas nav tālu par vienu nakti var aizbraukt un līdz ar to ari nav dārgi. galvenais vajag vairakus šoferus mašinā, jo tik daudz h no vietas neizbraukt. un kādu kas var meklēt tikmer info kur braukt un par vietām kas ir jāredz.

tad nu milzīgs paldies maniem draugiem kas bija gatavi pēc paris h apspriešanās lekt mašīnā un laist uz citu laika joslu.

veiksmi visiem!