Ar Parīzes elpu sirdī

  • 7 min lasīšanai
  • 10 foto
Savas atsauksmes par Parīzi galvenokārt vēlējos apkopot vadoties pēc informācijas, kas man bija svarīga pirms došanās turp, kuru meklēju, bet diemžēl neatradu. Ņemiet par labu, kas sanācis, papildus gūstot ieskatus manā pieredzē. Uz Parīzi devos viena. Neskatoties uz manu tuvāko cilvēku brīdinājumiem par īpašu piesardzību. Tiesa gan, ne taisnā ceļā no Latvijas, jo studiju dēļ uzturos Itālijā. Tātad... Trešdienas vakarā no Venēcijas ielidoju Beauvais lidostā (par brīnumu – nožēlojami maza lidosta). Ar Shuttle bus dodamies uz Porte Maillot, ceļš aizņem apmēram stundu. (autobusa biļetes cena vienā virzienā 13 €, ja vēlies pirkt uzreiz abos virzienos – 26 €). Līdzīgi pusnaktī ierodos Porte Maillot. Iepriekš kāda ceļotāja piezīmēs biju lasījusi, ka metro pec pusnakts vairs nekursē (šo informāciju nepārbaudīju, tādēļ nevaru apgalvot, ka tā ir patiesība), nolēmu doties līdz hostelim, kas atrodas no École Militaire (tātad otrā upes krastā), kājām. Vēlāk gan daži jauniegūtie paziņas hostelī apgalvoja, ka tas esot bijis pārdroši... Nezinu... Es nezināju, no kā baidīties, tādēļ sevišķi par to neraizējos un ne brīdi nejutos nedroši. Pirmie iespaidi – atmiņā paliekoši. Pirmo reizi mūžā redzēju, kā cilvēki guļ uz ielas guļammaisos. Ne jau bezpajumtnieki, bet gan vizuāli normāli ģērbti cilvēki, līdz ar to gribētos secināt, ka ne tie visnabadzīgākie.... Dodos taisnā ceļā uz Seinas pusi, līdz ieraugu TO. Pašu Eifeļa torni visā garumā. Tūristiem gribētu ieteikt, ka tieši no vietas (Palais de Chaillot, Trocadero laukums), kur to redzēju, ir skatāms vislabākais skats uz pilsētu ar tās simbolu galvenajā lomā. Turp jādodas tumsā, kad pilsētu rotā laternu apgaismojums, bet pats Eifelis laistās zeltā. Šo pasakaino skatu nevar aprakstīt, tas ir jāredz! Piebildīšu, ka katras stundas sākumā tornī iededz neona apgaismojumu, kas liek tā vērotājiem no jauna pavērt mutes, aptverot tos ar pasaulē viskvēlākās romantikas burvību... Par nakts mītnēm runājot, hosteli rezervēju caur hostelsclub.com. Iesaku, lūdzu, izlasiet rūpīgi VISAS atsauksmes par jūsu izvēlo naktsmītni, pirms rezervējat to. Nakšņoju hostelī „3 Ducks Hostel”. Lieliska vieta – blakus metro pietura, 10 minūšu gājiens līdz Eifeļa tornim, bet, ja vēlaties tīrību istabā un vannasistabā, drošību un klusumu, neiesaku nevienam turp doties. Esmu ļoti neapmierināta ar šo vietu, lai gan apzinos, ka pati pietiekami rūpīgi neiepazinos ar pieejamo informāciju, jo paļāvos uz iepriekš gūto patiesi lielisko pieredzi ar hosteli Barselonā. Parīzē biju 3 dienas. Mērķis - apskatīt pēc iespējas vairāk no tūristiem nozīmīgajiem objektiem. Apzinājos, ka, lai to realizētu, nevaru staigāt pa muzejiem, kas prasa gana daudz laika, bet gan tikai apskatīt gandrīz visas nozīmīgākas vietas no ārpuses. Pie tam jau iepriekš zināju, ka reiz šeit noteikti atgriezīšos uz nedaudz ilgāku laiku, lai apskatītu visu vēlreiz – daudz rūpīgāk. Vēlējos redzēt Parīzes dzīvi, tās ikdienu, tādēļ metro izmantoju tikai 3 reizes ( 2 reizes,t.i.divas dienas, katru dienu vienu reizi - dodoties uz Montmartu, jāpiebilst, ka metro izmantoju tikai dodoties vienā virzienā - turp, jo atceļā devos kājām, bet trešo reizi – dodoties ceļā no Les Halles un Porte Maillot, lai tālāk brauktu uz lidostu). Interesentiem – Parīzi var izstaigāt kājām! Tas ļauj redzēt daudz vairāk kā spēju šeit aprakstīt, bet, ko esmu apskatījusi. Pirmajā dienā devos apskatīt abus Seinas upes krastus ar nozīmīgākajām vietām tajos. Piebildīšu, ka otra lieliskākā vieta, no kuras apskatīt Eifeļa torni pilnā godībā, ir Parc du Champ de Mars. Turpat blakus arī École Militaire. Eifeļa torni, manuprāt, vislietderīgāk apskatīt no trešā stāva ( biļetes tiek piedāvātas arī tikai pirmajam stāvam, otrajam, kā arī trešajam). Trešajā stāvā torņa viducī iekārtots Gustava Eifeļa kabinets ar paša vaska figūru. Arī tad, ja neapmeklējat pašu Luvras muzeju, atrodiet ieeju uz pagrabstāvu, kur atrodas dažādi veikali, bet pašu stikla piramīdu varat aplūkot no apakšas. Esot pie Luvras, ir pagājušas tikai 3 stundas no manas pastaigas Parīzē, bet līst gana nežēlīgi, bet lietussarga man nav... Lieliski – kā pēc burvju mājiena uzrodas melnīgsnējs vīrietis un piedāvā iegādāties melnu saliekamu lietussargu. Cena – 10 eiro. Nu negribas maksāt tos 10 eiro, ņemot vērā, ka parasti tieši saliekamie lietussargi, tiem esot manā īpašumā, tiek pazaudēti pirmie vai tie vienkārši salūst...Garo lietussargi tā kā nebūtu praktiski pirkt, jo, ņemot vērā, ka lidoju tikai ar rokas bagāžu, tas varētu aizņemt pārāk daudz vietas manās jau tā aizņemtajās rokās un būtu nesavācams. Bet līst pārāk spēcīgi, lai pārvietotos bez šī sausuma sarga. Saku vīrietim, ka nemaksāšu vairāk par 4 eiro. Uz to viņš atbild – 7 eiro. Uz manu nepiekāpību un palikšanu pie 4 eiro, viņš prasa manu last price, kas paliek pie nemainīgiem 4 eiro. Labi, viņš piekrīt par 5 eiro, kas arī būt gana pieņemami (vēl taču teju pilnas 3 dienas šeit dzīvošos, bet mākoņi neļauj man sevī viest cerības, ka kaut brīdi no visa šī laika lietus varētu rimties) . Esmu varen priecīga, jo tagad manā īpašumā nonācis ļoti skaists, elegants, melns lietussargs ar koka kātu (nu to daļu, ko turu rokās) un ar zeltītām Eifeļa aprisēm vienā sānā. Jau prātā uzburu ainu par lielisko piemiņu no šī brauciena... Bet, ak, vai! Pirmais stūris, pirmais pagrieziens, pirmie simts metri un mans lietussargs ir apgriezies otrādi. Ar mokām to atgriežu atpakaļ. Pēc pāris soļiem – tas pats. Vēl pēc pāris soļiem reizē ar nākošo mana sausuma sarga danci zemē redzu identisku objektu. Manā sejā parādās latvisks smaids: „Ah, kāds ir padevies ātrāk nekā es!” Es vēl cīnos... Rokas aizņemtas ar pirkumiem un mantām, bet, par spīti tam, ar vienu roku cenšos turēt savu dārgumu pie kāta, bet ar otru - pie cepures. Trīs soļi - tas atkal griežas otrādi. Cīnos. Griežu atpakaļ. Tas atkārtojas vismaz reizes desmit. Kāda vairs Parīzes apskate, kādi vairs luksofori, kādi cilvēki apkārt! Man tagad ir dārgums, kas jāsargā, un es esmu ļoti rūpīga pret to! Ar mokām tieku līdz Notre Dame (Parīzes Dievmātes katedrāle), bet šajā laikā ir pārlūzis viens metāla stienis manā lietussargā, trīs no tiem ir katastrofāli salocījušies, bet kāts pret cepuri stāv 45 grādu leņķī. Viss! Manas pacietības mērs ir izsmelts un es atstāju savu melno un eleganto skaistuli tuvējā atkritumu kastē. Suvenīru medniekiem iesaku izstaigāt Rivoli ielu, kur atrodas arī gana daudz apģērbu un apavu veikalu ( ne vien ekskluzīvie, bet arī Zara, H&M utt.). Otro dienu plānoju sākt ar no romantiskās Parīzes daļas tālu esošu objektu – Parīzes Katakombām. Diemžēl, nekā! Nokļūstot turp, mana un citu tūristu sejas saskumst, jo Katakombas ir slēgtas līdz martam renovācijas dēļ. Taču interesentiem piebildīšu, ka ieeja Katakombās ir netālu no Cimetiere du Montparnasse, tieši Denfert Rochereau laukuma vidū ( pašā viducī atrodas divas ēkas – mazākā, zaļā ir ieeja Katakombās). Pie šī laukuma atrodas metro pietura ar identisku nosaukumu. Ņemu metro un dodos līdz Gare du Nord. Šis Parīzes rajons, Montmarta, ir pavisam cita Parīze. Manuprāt, tā īstā un ar visfranciskāko garšu. Nākošreiz, kad došos uz Parīzi naktsmītnes meklēšu tieši šajā rajonā. Tieši franciskās un pat gribētos teikt – mākslinieciskās atmosfēras dēļ. Iesaku izstaigāt Boulevard de Clichy un Boulevard de Rochechouart, kā arī šķērsielas. Šajā ceļā redzēsiet gan kolorīto Parīzes sarkano lukturu rajonu (ap Pigalle metro staciju). Tieši krustojumā pie Blanche metro stacijas varat apskatīt visiem zināmo Moulin Rouge, bet uz ieliņas Rue Lepic, kas ved augšup kalnā – kafejnīcu „Cafe des Deux Moulins”, kur uzņemta filma „Amēlija”. Šajā pat rajonā aplūkojiet baziliku Sacré Coeur, kas ir augstākais punkts uz zemes Parīzē. Lielisks skats uz visu pilsētu, saulainā laikā iespējams, ka vēl labāks nekā no Eifeļa torņa. No Montmartas apskates kājām dodos uz centra pusi, apskatot Operas ēku un viesojoties smaržu muzejā (uz mazas ieliņas blakus Operai - Rue Boudreau). Man, kā ar skaistumkopšanas jomu saistītai būtnei, gan daļu no dzirdēta vairs nebija interesanti klausīties. Bet punkts muzeja labā – ir gide ar labām krievu valodas zināšanām. Muzeja apmeklējuma beigās ir smaržu veikaliņš, kur iespējams iegadāties Fragonard ražotās smaržas, it kā par rūpnīcas cenām... Tuvojas vakars un strauji kļūst tumšs, bet ir vērts vēlreiz atgriezties pie Luvras piramīdas – tumsā ar apgaismojumu šī vieta izskatās gluži kā no pastkartes. Kādā no iekšpagalma arkām sieviete ar perfektu operdziedātājas balsi pelna naudu no nejaušiem tūristiem. Logos un uz ēkas sienām redzamas nekur nemanāma apgaismojuma spēles, radot zelta nokrāsu ēkas stikliem un pašai ēkai, debesis rāda tumša tirktīza lokus, sievietes izkoptā balss kādas nezināmas operas fragmentā un neviena cilvēka apkārt... Sajūta ir neizstāstāmi pacilājoša, neaprakstāma. Zūd laika izjūta, jo gribas šeit uzkavēties un baudīt... Tiem, kam tāpat kā man, ir svarīgi kaut uz pāris minūtēm ir nepieciešama piekļuve internetam un printerim, lai veiktu web check-in, iesaku interneta kafejnīcu meklējumos doties tieši uz Montmartu. Pirmkārt, skatieties pēc uzraksta ar vārdiem phone, fax, internet. Parasti visas šīs komunikāciju iespējas tiek piedāvātas vienuviet. Diemžēl, vairāku stundu garumā staigājot pa Parīzes centru, nevienu interneta kafejnīcu neatradu. Es izmantoju interneta kafejnīcu Rue la Fayette un Boulevard de Magneta krustojumā, bet vēlāk redzēju daudz civilizētākus „iestādījumus” uz Boulevard de Clichy un Boulevard de Rochechouart un mazajās šķērsielās. Trešās dienas plānā – šopings. Vēlreiz ar metro dodos uz Montmartu. Vakar noskatīju šeit milzum daudz lieliskus mazus veikaliņus. Manas rokas bagāžas svaru papildina kāds apavu pāris un daži apģērbi. Kniepadatas galviņas lieluma suvenīru veikaliņos iespējams nopirkt suvenīrus pat līdz 4 reizēm lētāk nekā centrā. Vēl 2,5 stundas laika līdz autobusam uz lidostu. Raitā solī dodos uz centra pusi. Vēl ieplānoju apmeklēt Forum Les Halles – lielu iepirkšanās centru (atrodas pie Chatalet Les Halles metro pieturas). Laiks aizskrien pavisam nemanot... Pēc maniem secinājumiem – šeit jādodas siltā laikā, lai varētu izbaudīt zaļos un ziedošos dārzus, romantiskās pastaigas un īsti franciskās kafejnīcas. Vēl gribu ieteikt to, ko vēlmes visu paskatīt pašai iespaidā neizmantoju pati, bet man ieteica citi. Apskatiet sīkāku info www.neweuropetours.eu. Tūristiem tiek piedāvātas 2 bezmaksas ekskursiju tūres pa Parīzi. Pirmā – 3,5 h pastaiga pa vairāk kā 20 nozīmīgākajiem objektiem Parīzes centrā (neejot iekšā telpās, bet apskatot ēkas un kultūras pieminekļus no ārpuses). Šī ekskursija notiek katru dienu no plkst.11.00, no St. Michel laukuma (pie Boulevard Saint Michel). Otra Ekskursiju tūre (2h) notiek pa Montmartas rajonu. Katru dienu – plkst. 18.00 no Blanche metro pieturas. Lūkojieties pēc gida sarkanā Parīzes T-kreklā. 3 lietus pilnas dienas. Katrā no tām esmu slapja līdz pēdējai vīlītei, pēdas ieskaitot. Vienīgā reize manā apzinīgajā mūžā, kad tik mīļos augstpapēžu apavus nomainu pret botām ilglaicīgai valkāšanai, bet labi, ka tā, jo savādāk nebūtu izstaigājusi visu šo te. Pareizāk būtu - 3 laimes pilnas dienas. Es zinu, ka es noteikti šeit atgriezīšos. Vismaz vēl vienu reizi.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais