Pirms Ziemassvētku noskaņa Londonā.

  • 4 min lasīšanai
  • 16 foto
Tātad atgriešanās no kārtējās Londonas apciemojuma...mēgināju reiz te saskaitīt cik reizes tur pavisam ir būts, bet nojuku no skaita. Neskatoties uz to - katru reizi tiek pamanītas jaunas lietas, jaunas nianses un šī valsts ir kļuvusi jau kā nepieciešamība man. Divreiz gadā turp aizbraukt izvēdināt galvu man jau ir kļuvis kā par sava veida rituālu. Šogad gan pirmo reizi ieraudzīju šo pilsētu tieši pirmssvētku gaidās. Kamēr pie mums vēl viss tik lēnām čubinās, lai sasniegtu kulmināciju tikai Ziemassvētku nedēļā, tad tikmēr tur jau viss rit pilnā sparā. Noteikti jau, ka Vācijā un Austrijā tas ir vēl izteiktāk, bet šoreiz gribu padalīties par saviem iespaidiem tieši Londonā. Visu pirms kādēļ turp brauc cilvēki, ir - iepirkšanās. Prātam neaptverami ir tas, kas notiekas uz galvenajām iepirkumu ielām - Oxford Street un Regents Street. Cilvēku plūsma abpus ielām ir neapstādināma, un ir visai grūti turēt tās ritmam, tāpēc vislabāk ieteiktu izvēlēties šādam pasākumam vismaz divas dienas. Pirmajā var doties tīri iepirkties, neaizraujoties īpaši ar sentimentalitāti. Tā kā mums jau ir konkrēti veikali, kur katru gadu iepērkamies, tad tā arī darījām. Jārēķinās, ka kājas būs vakarā pa galam, nervi mazliet uzvilkti, toties savs gandarījums, ka somas ir pilnas ar ilgi un ne tik ilgi kārotām lietām, padara to visu pasākumu tīri ciešamu. Veikalu ir tik neizsakāmi daudz, ka pat gribot pat pusi nevar izstaigāt. Jo kā nekā Oksfordas iela ir garākā iepirkumu iela Eiropā. Par atlaidēm runājot - tās ir, bet varbūt vēl ne tik ļoti pamanāmas. Domāju, ka visdrīzāk tās būs redzamas pašos Ziemassvētkos vai uzreiz pēc jaunā gada. Toties, ja salīdzina ar Latviju, atlaides tur tomēr ir, kā arī pašsaprotami - izvēle. Kad čemodāns vairs neveras ciet no iepirkumiem, un ir jau jāsāk domāt par jauna iegādi, tad iesaku vienu dienu neiespringstot, atlikt visas domas par iepirkumiem un pastaigāt pa tām pašām vietām. Tad var pamanīt skaistos rotājumus un lampiņas, kas izgaismo ielas un padara visu satiksmi vienā lielā gaismiņu spēlē. Katrs skatlogs ir kā mazs muzejs, kur tās īpašnieks ir centies ar to piesaistīt pēc iespējas vairāk klientu uzmanību. Var vienkārši staigāt tā stundām un priecāties par cilvēku izdomu un fantāziju. Interesants arī šķita iepirkuma centra - Harrods skatlogs, kurā bija izlikta kādas mākslinieces skatījums uz ziemu caur krievu tautas pasakām. Visnotaļ ļoti krāšņi. Arī katrs lielveikals, ir izrotājis savas sienas ar skaistām mirdzošām lampiņām, tā ka dažreiz sanāk vaicāt sev - vai tāpat mirgo viss Lasvegasā? Ieteiktu aiziet arī uz Haidparku, kur vienā nostūrī ir attaistīts atrakcijas parks ar mazu Ziemassvētku tirdziņu. Ieradāmies tumsā, bet tur viss mirgoja kā dienā. Dažādi karuseļi - gan maziem, gan lieliem. Bērnu smiekli un vecāku čalas. Telts, kurai vienkārši nedrīkst paiet garām, jo tur var nobaudīt Ziemassvētku dzērienu - Pimms. Līdzīgs karstvīnam, bet manai gaumei, pat daudz tīkamāks. Tas uzreiz sasildīs un dos spēku turpināt pastaigu. Divreiz mazāks par Londonas aci, tur dižojas cits rats. Arī tie, kas bīstas no augstuma - nav ko satraukties. Visas kabīnes ir omulīgi noslēgtas un siltas. Mazais tirdziņš liekas ir ieradies no Skandināvu zemēm. Kaut arī cenas tur nav īpaši ko lētas, tomēr pastaigāties un pamielot acis tur var uz urrā! Dažādas koka mantiņas, kareklīši, segas un ādas, cepures ar ausēm un garām astēm, piparkūkas neaprakstāma lieluma un skaistuma, eglīšu mantiņas un protams, kā tad bez našķiem, uzkožamajiem un karstvīna. Pēdējais piliens, manai emocionalitātei, ir slidošanas lauks. Šogad Londonā tādi ir pavisam 9 uztaisīti. Cilvēki ar smaidīgām sejām pretēji pulksteņa rādītāja virzienam, vizinās kā nu kurš māk. Tie, kas māk un nemāk, sadevušies rokās, smejas un priecājas. Tajā brīdī mani kaut kas aizkustināja. Tik ļoti aizkustināja, ka pat asara noripoja pāri vaigam. Pat arī visa organizētība, ja kāds nokrita, uzreiz klāt bija cilvēks, kas tur speciāli ir norīkots, lai sekotu kārtībai, un uzreiz tiek sniegta pirmā palīdzība. Pat ja ar tevi nekas nav, tāpat ar tevi parunāsies, apvaicāsies kā jūties un palīdzēs piecelties. Neviens nepaliek bez uzmanības. Skaidrs ir viens - uz Londonu ir jābrauc izbaudīt Ziemassvētku noskaņu, jo tur jau tā ir iesākusies, kamēr mēs vēl tikai lēnām gatavojamies. Pie reizes gribu vēl arī piezīmēt dažus manus kārtējos novērojumus saistībā ar šo pilsētu un cilvēkiem. Kā jau sen zināms, angļu biežāk lietotais vārdiņš ikdienā ir - sorry. Viņi to var čivināt katru mīļu brīdi, pavadot ar sirsnīgu smaidu un izpalīdzīgu skatienu. Pat tad, kad gribēju nonest savu čumidānu lejā pa kāpnēm, kādā no metro pārejām, uzreiz kāds garāmejošs jauns puisis bija gatavs to izdarīt manā vietā. Tik nepiespiesti, tik vienkārši, tik saprotami. Šodien sasmējāmies ar kolēgi par to, ka šeit būtu riskanti to darīt, jo ja arī kāds piekristu izlīdzēt, tad noteikti tā būtu pēdējā reizē, kad īpašnieks savu mantību redzētu. Iespējams, ka pārspīlēti, toties bieži vien taisnīgi. Vēl es sapratu, kas mani dažkārt kaitina cilvēkos Latvijā. Tās ir šīs lielās pelēkās masas, kuras vairāk vai mazāk cenšas sevi iegrožot standartos. Nedod dievs, ja būsi izlēcējs vai atļausies uzvesties ne tā kā pārējie. Varbūt atkal pārspīlēti, bet toties mani novērojumi. Turpretī Londonā var lūkoties pūlī stundām un dienām ilgi. Katrs cilvēks tur pilnīgi vai spīd savā esībā. Kaut vai kā viņi gērbjas! Pirmajā brīdī gribas saķert galvu un pavaicāt, vai viņš šorīt vispār ir ielūkojies spogulī. Toties kad sāc ieskatīties, tad tas viss tā piesaista uzmanību. Tante ar reitūžiem un iešļūcenēm ziemas laikā, smaidīga un apmierināta. Meitenes ar vasarīgiem nakstskrekliem, raibām zeķēm un kedām, un kur nu vēl mums nepieņemamais variants - vīrietis uzvalkā un kedās. Izdomāju, ka ja kādreiz dzīvotu šinī pilsētā, tad es noteikti vizinātos metro pēc iespējas ilgāk. Vērotu cilvēkus un tos aprakstītu. Braucām ar autobusu cauri kādam glaunam rajonam. Tā kā rajons glauns, tad iekrita acīs uzreiz ubags, kas pie kādas mājas sienas bija atsēdies ar savu mantu bagātību. Blakus stāvēja ambulances mašīna, un kāds jauns vīrietis turpat nosēdies blakus ubagam vienkārši ar viņu sarunājās. Ja nebūtu mašīnas, abiem iedotu kūpošas tējas krūzes un pāris pīrādziņus, tad viņi abi izskatītos pēc sen neredzējušiem draugiem, kas ir saskrējušies uz ielas un vienkārši tērgā. Fantastiska aina ar lieliskām emocijām. Vienvārdsakot, par šo pilsētu varētu rakstīt daudz un dikti, bet kā sacīt - labāk vienreiz aizbraukt un paskatīties, nekā simts reizes klausīties citu stāstos. Tāpēc ieteiktu ķert katru mirkli un sagādāt sev šādu mazu Ziemassvētku dāvaniņu - braucienu uz Londonu kādā nedēļas nogalē! :) P.S. Drīzumā sekos arī bildes.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais