….un atkal Ryanair mūs iznes cauri!
|
Vita Apša
|
….un atkal Ryanair mūs iznes cauri! – jau otro reiz pēc kārtas izmaina mūsu ceļojuma gala mērķi. Ja šoreiz jau dziļā rudenī bija saplānotas Romas Lieldienas, tad mēnesi pirms tām saņēmām vēstuli, ka lidojumi uz Romu uz laiku atcelti. Tādēļ notiek zibenīga apspriede un, ja jau mūs neved uz Romu, lidosim uz Bergamo! – galu galā pavasaris ir un paliek pavasaris Itālijā.
Virzienu uz Veronu bijām jau skatījušas pagājušajā pavasarī, tādēļ izlūkojam pieejamo informāciju un vienojamies par Cingua Terri – pilsētas un burzma nav īpaši mūsu vēlmju objektu topā..
1.diena: Saldus - Rīga – Bergamo- Milāna – Dženova
Pusdienlaikā vēl sēžam savā mazpilsētā, pēc divām stundām jau Rīga un vēl pēc pāris- arī jau pazīstamā Bergamo lidosta. Turpat pretī izejai arī atrodas autobusi, kuri vizina uz Milānu. Izmantojam opciju: par 2 biļešu cenu brauc 3. Kaut kā nepierasti ātri pienāk Milānas dzelzceļa stacija! – rakstīts, ka jābrauc stunda, bet nav īsti pat 40 min. pagājušas, kad jākāpj laukā.
Ārā silts, vairs nav jātuntuļojas biezajās jakās un tas jau mūs tikai priecē. Kabatā izprintētie vilcienu saraksti, biļetes tiek nopirktas automātā un reģionālais vilciens mūs vizina uz Dženovu ( precīzi uz minūti, par spīti visiem skeptiķiem, kuri brīdināja, ka vilcienu saraksti ir tikai tam, lai zinātu cik ilgi kavējas dotais transporta līdzeklis!). Iebraucot Dženovā jau metas krēsla un paskatoties apkārt pakalnos tikai viena doma: diez pa kurieni grāfs Monte Kristo gāja pie savas Mersedeses? Viesnīca rezervēta ar mērķi: viegli atrast + lēti= hotell Ricci, Piazza Colombo 4/8. Divas zvaigznes oficiālajā vērtējumā, bet mūsējā gan būtu tikai viena. Jumts virs galvas bija, siltais ūdens un brokastis nākošajā rītā (nu nelutināja mūs šoreiz kā Iseo izgāšgad Luka!) arī deva, ko vēl vairāk var gribēt puseiropu pārjoņojušas latvietes?
2.diena Dženova – Manarola
Vilciens jau astoņos no rīta un pēc pāris stundām esam Manarolā. Mājās neparko nevarējām saprast: kartē ir stacija un tad ir divas Manarolas – kura ta būs mūsēja? Dzīvē pavisam vienkārši: tunelis tuneļa galā, vilciens pa vidu un izeja no stacijas uz ciematu arī caur tuneli… Savu rezervēto apartamentu atrodam viegli, mazliet uzgaidam (esam par ātru ieradušās), tad noliekam somas un prom pavasari ķert!
Iepērkam nacionālā parka biļetes stacijas informācijas punktā (ja kas, nav jēgas pirkt dārgo opciju ieskaitot vilcienu satiksmi!) un pirmais gājiens pa Mīlētāju taku uz Riomadžiori. Nūūū… pirmai dienai gana labs, jo neesam vēl izlepušas. Priekš mums par daudz „kulturāls” – gluds un plats celiņš, tā, ka pat var ar bērnu ratiņiem braukt. Visa mala saslēgta ar piekaramajām atslēgām – kāzinieki darbojušies. Jūra bezgala zila, saule spīd, eiforbijas (mērenu krūmu augstumā) un zied….
Izstaigājam krustu šķērsu Riomadžiori un pa to pašu ceļu dodamies atpakaļ uz savu „dzimto miestiņu” to papētīt. Pa ceļam iepērkam olu fasējumu nākošās dienas atrakcijām (tradīcijas ir svētas!) Slaveno terasējumu ( kura dēļ arī braucām) tā īsti jūtam tikai tad, kad jākāpj augšup uz „mājām”.
Vakarā aizdodamies uz Billy trattoria ( Billija taverna - laikam būs latviskāk) pamēģināt itāļu jūras un citus labumus. Rezultātā secinam, ka 1) lazanja laba, 2) mīdijas arī labas (tā mērce bija super, bet pašas- tādas paknapas izmēros),3) vīns arī lietojams. Bet Luku un viņa pavārmākslu tomēr nepārspēj….Pretējā ielejas pusē pakalnā tumsā tiek izgaismots krusta ceļš ar skulptūrām.
3.diena - Lieldienas!!!!!!!!!!!
Ja pagāšgad olas krāsojām ložņu cekuliņos un ēdamo kastaņu lapās, tad šoreiz iztiekam bez krāsošanas, jo bail, ka neliek apmaksāt rēķinu par citas krāsas ieguvušo tējkannu. Tāpēc vāram, apzīmējam un laižam pa ielas bezpakāpienu daļu uz leju! – ripo varen labi, itāļiem acis lec no pieres laukā šitādus skatus redzot un lobīšana padodas vienkārši eleganti.
Ejam pa jūras taku uz Corniglia ciematu, bet īpaši tālu netiekam – nogruvumu dēļ slēgta. Nu … kāpieni uz augšu, pa labi un pa kreisi un cauri terasētajiem dārziem, kapsētai atpakaļ uz Manarolu. Īstajā brīdī patrāpās zaļais nacionālā parka busiņš – ar to pašu ieejas biļeti varam tikt arī augšā kalnos un pat līdz Corgnilia ciematam, ja gribam. Tā nu pa serpentīnu ložņājam augšup un Volastrā lecam laukā, jo ir taka un pat bez nogruvumiem uz Corgnilia!
Tālākās stundas latviešu dvēsele jutās, uh, cik labi! – saule, jūra tur tālu lejā, kartupeļi spraucas jau laukā no zemes un kaut kas radniecīgs ērikām zied, smaržo!!!! Jo tālāk ejam, jo lielāks apbrīns rodas par itāļu uzņēmību visu reljefu saterasēt… bez tehnikas, tikai ar lāpstu un groziem… Tagad daļa no terasēm aizaugušas pat ar mežu, bet darbs ir bijis titānisks. Mēs tuvojamies ciematam, bet mums tuvojas pērkona negaiss – paātrinājums uz leju bija varens, jo skaidri sapratām, ka iet pa terasējumu veidojošajiem akmeņiem ar mūsu sporta kurpēm nav prāta darbs. Labākajā gadījumā iznāktu šļūkšana uz dibena, bet sliktāko labāk pat neiedomāties. Pēdējos pāris simts metrus dabūjām kārtīgu pērkonu ar krusu…
Gan Corgnilia, gan Manarola un Riomagiore strādā tūristiem – istabu īre, mazi veikaliņi, tavernas un citas ēstuves. Krāsainas mājas, jūra ar savu smaržu un krāsu, terases….Bet to, ka itāļi svinētu Lieldienas, īpaši neizjūtam – tik pāris baznīcēnu pa ceļam trāpās.
Uz Vernazzu nolemjam braukt ar vilcienu – negribas riskēt, jo ik pa brīdim pērkons pagriežas un uzgāž atkal kādu ūdens devu. Ja iepriekš aprakstos bija minēts par iepriekšējā gada rudens lietavām, tad Vernazza to vēl ilgi izjutīs. Ostas teritorija ar noslīdeņu sanesām aizbērta, arī liela daļa no ciemata. Aizejam līdz vienam no noslīdeņiem un saprotam, cik labā vietā Latvija atrodas: mums noslīdeņi tikai pa retam un pāris vietās, nobrukumu nav un zemestrīces sajūtam tikai kā tālas atbalsis. Nospiedoša sajūta, pat baznīcā var redzēt cik augstu ir bijis dubļu slānis…(paskatieties internetā video!)
Vakarā izmēģinam tavernu” il Porticciolo” – saimnieko vecmāmiņa, mazmeitiņa u.c. – nu īsti ģimenisks uzņēmums. Šoreiz degustējam grilētu astoņkāji (ēst var, bet sajūsmu nerada) un mīdijas jūrnieku gaumē, tās gan rada atkarību un nespēju šiem mošķiem pretoties veikalos arī pēc atgriešanās mājās… Vēl naksnīgs gājiens pa rokas stiepiena platuma ieliņām, vīns jūras malā…
4. diena Manarola - Dženova
Ja sākotnēji ieplānots bija vēl pastaigāt pa apkārtni, tad nogruvumu radušos ierobežojumu dēļ dodamies prom uz Dženovu. Apmešanās rezervēta viesnīca Meublè Suisse – arī tuvu transportam, centram utt. Attieksme brīnišķīga!
Dienas plāniņš - apgūt Dženovas „ģeogrāfiju” un smukumus, jo nākošajā dienā paredzēts akvārija apmeklējums. Izejam līkločus kājām, izpētam karti un beigās lecam tūristu busā iekšā, lai vietējā ģeogrāfija smadzenēs nogulsnējas. No tūristu apmeklētajām ielām ielieniet arī šķērsieliņās – tur ir īstais Itālijas kolorīts! Dženovā viss grozās ap Kolumbu – kā jau dzimtajā un ostas pilsētā.
Pēc informācijas ievākšanas par transportiem un virzieniem, braucam uz Dženovas kapiem (ietekmējoties no tepat draugiem.lv redzētajām galerijām), bet tiekam tikai līdz vārtiem – izrādās, ka kapiem ir brīvdiena…. un vārti ir ciet.
Kompensācijai sameklējam divus dažādus funikulierus, uzbraucam augšā pakalnos.
5.diena Dženova – Bergamo
Biļetes uz akvāriju un biosfēŗu ir iepirktas jau internetā, tāpēc milzonīgi garā rinda mums nav jāstāv . Esot otrs lielākais Eiropā akvārijs. Priecājamies, paglaudam rajas un laiks paiet ātri.
Tad seko jau zināmais reģionālais vilciens (lētāki un laika ziņā nav liela starpība ar dārgajiem) uz Milānu + reģionālais uz Bergamo un pēdējā naktsmītne Mirabell Bed & Breakfast, ko varam ieteikt arī jums – tuvu stacijai, dzīvoklis ar visām labierīcībām, tik jārēķinās, ka būs arī kaimiņi.
6. dienas rīts – ar satiksmes autobusu prom uz lidostu un pusdienlaikā jau esam Rīgā
Rezumē:
·…pavasari noķērām!
·Uz Cingua Terri dodieties ar sabiedrisko transportu, jo mašīnu nāksies likt ārpus ciematiem stāvvietās. Vilcieni kursē pietiekoši bieži, lai nevajadzētu satraukties.
·Ja plānojat garāku gājienu pa nacionālo parku, labāk iepriekš sazinieties par taku pieejamību. Neizskatījās, ka nogruvumus izdosies ātri nostiprināt. http://www.cinqueterre.com/blog/the-cinque-terre-paths-situation-updated - mums vēl nebija pieejama, bet kādam noderēs!
·Dženova – patīkama ostas pilsēta, kurai vajadzētu vairāk par vienu dienu plānot. Akvārijam noteikti pērciet biļeti internetā, jo brīvdienās rindas ir milzīgas.
·Ja esat perfekcionisti un spējat precīzi ievērot visu laika plānojumā, http://www.trenitalia.com mājas lapā varat iepirkt lētākas vilcienu biļetes. Mēs pat nemēģinājām, zinot savas trakās, ašās idejas…
Krāsas un izjūtas paskatieties galerijās.
