Atēnas, +36 ēnā
|
Jana Igaviņa
|
Atēnas, Grieķija, 13. – 17.jūnijs, 2012. Parasti mēdzu teikt, ka ceļojuma izdošanās ir atkarīga no tā, ko kādā valstī meklējam – izcilu atpūtu, kripatiņu vēstures, sulīgu sauli vai zaudētu mīlestību. Mūsu gadījumā Grieķijas atslēga – civilizācijas šūpulis.
Grieķija, mums, mazliet ziemeļnieciskajām tautām, ir mūžīgā saules zeme, jo tās te ir papilnam. Pat gaisam, kas ir vairāk nekā 2000 km attālumā no Latvijas, ir pievienotāvērtība – siltums.
Gandrīz ikviens no mums, sēžot tradicionālajās vēstures stundās skolā, ir sapņojis nokļūt tur, kur viss it kā ir sācies, tur, kur staigājuši Dievi, domātāji un pasaules kārtības noteicēji – Grieķijā. Statistiskās ziņas par šo valsti katrs var sameklēt mātē google. Tiesa, pēdējā laikā Latvija un Grieķija tiek bieži salīdzinātas politiski ekonomisko spēļu ziņā. Vismaz to, ka daži grieķi beidzot zina, ka arī mēs eksistējam, ir fakts, par ko vēlāk.
Nomainot iecienīto avio kompāniju (Ryanair) uz zaļo čību – Air baltic – nopērku biļetes uz Atēnām izpārdošanā (personai 133ls), Šīs, šķiet, man ir pēdējo gadu dārgākās biļetes, taču kurš gan vizinās par velti tādu gabalu!!! Jā, aprīlī gan nenovērtēju, ka jūnijā Atēnās būs kārtīga mikro viļņu krāsns, taču tas nav iemesls, lai nebrauktu uz Dienvideiropu!
1.diena.
Ieelpojušas Rīgas lidostas gaisu, 13.jūnija pirmspusdienā rāpjamies Rīga-Atēnas reisā. Rīgā ir kādi +14 grādi, bet diena smuka. Tikpat smuki nosēžamies Atēnās pēc 3:25 stundām. Ja meitai somā nebūtu GEO, aiz garlaicības dabūti galu! Pirmais mazais šoks – pilots pirms nolaišanās saka, ka Atēnās ir +35, bezvējš.. Cik tas ir? – gandrīz kā joku izspļauju meitai. Izkāpjot Venozelos lidostā, elpa aizraujas tiešā nozīmē no karstuma – saule pāri malām!
Sameklējam busu X95. Jā, krīze ir skārusi arī pārvadātājus – 5 EUR līdz centram iepriekšējo 3, 20 vietā. Forši, ka meita iepriekš noformēja ISEC karti – viņai 2.50 EUR (vēlāk šī karte riktīgi labi strādās). Izkāpjam Syntinagma laukumā, ņemam metro un laižam pie sava hosta –Geordiana. Te būs maza atkāpe par to, kā izvēlējāmies naktsmājas. Joprojām esmu mazbudžeta ceļotāja, tādēļ jau otro reizi izmantoju www.airbnb.com. Geogianu izvēlējos tādēļ, ka ļoti patika citu ceļotāju atsauksmes – atsaucīga, izpalīdzīga un ieinteresēta, lai ceļotājs viņas valstī justos forši!
Tātad trīs nedēļas pirms brauciena bija skaidra izvēle – dzīvoklis Atikā, Popluo 14 – 4 naktis ar brokastīm (pilns ledusskapis – ēd kad un ko gribi) divām personām – 75 Ls!!! Visu tūrisma objektu sasniedzamībā – kā solīts piedāvājumā. Pilnībā rekomendēju, ja vien gulēšana nav pati svarīgākā ceļojuma daļa! Četru dienu laikā nomainām divus pārus starptautisko kaimiņu – vispirms tas ir jauns pāris no Austrālijas un pēc tam – jaunieši no Japānas – feini cilvēki. Ir patīkami gūt jaunu pieredzi un iepazīt citas kultūras.
Noparkojušās dzīvoklī, ātri pārģērbjamies (dievinu vasaras drēbes) un dodamies uz vecpilsētas – Plakas – pusi. Svešā pilsētā svarīgākais ir jau pašā sākumā noorientēties un saprast, kur kas atrodas: metro, mājas, ēstuves, objekti. Par metro: 1 h biļete maksā 1.40 EUR un der visam sabiedriskajam transportam, 4 EUR – 24 h biļete. Te nu katram ir jāparēķina, kas izdevīgāk. Mēs lielo biļeti ņēmām otrajā (brauciens līdz Lykavittos kalna pakājei) un ceturtajā dienā (brauciens līdz Pirejas ostai), taču īpašas vajadzības nebija, jo visas Atēnas izstaigājām kājām, neskatoties uz + 36 ēnā (saulē vairāk nekā +40 grādi).
Pirmais vakars burvelīgs. Pie Akropoles kājām atradām krodziņu un notestējām vietējos atspirdzinājumus (Mythos alus 4 EUR, auksta kapučīno – vairāk par 3 eiro). Nu pa smuko. Nākamajā piegājienā tiekam pie ārkārtīgi garda saldētā jogurta ar šokolādi un svaigām zemenēm. Tas noteikti ir jānobauda ikvienam!!!
Izgaršojot dienvidu vakaru, uzkāpjam Exarcheia un Strefi kalnā, lai sagaidītu pirmo saulrietu Atēnās. Miers, siltums nesteidzība – tādi mēs te vairāk kā simts cilvēku stāvam vai sēžam starp siltiem akmeņiem un kalnu priedēm. Ejot cauri vecpilsētai, ir nereāla komforta sajūta – ir darbdienas vakars, bet te valda absolūts chill out - it kā nevienam nākamajā dienā nebūtu jāiet uz darbu! Rietošās saules staros Partenons šķiet karalisks un nesatricināms. Tāda kā iemīlēšanās jau pirmajā vakarā.
Atēnas smaržo – zied jūnija košumkrūmi un puķes. Īpaši mīļa ir gardēniju smarža. Tik daudz nu esam paguvušas pirmajās 7 stundās Atēnās.
2.diena
Otro dienu pilnībā veltām Atēnu vēstures brīnumu apskatei. Kā bonuss – apdeguši pleci un tveice. Šajā dienā termometra stabiņš ēnā sasniedz +36 grādi, cik tad ir saulē?
Ieeja Akropolē 12 EUR, meitai ar ISEC karti – par brīvu.Šajā naudiņā ietilpst visi vēstures labumi: senā agora, Partenons, Hēfaista templis, Olimpijas Zeva templis. Protams, lai izprastu un novērtētu uz virszemes palikušo, vēlams atsvaidzināt skolas laiku zināšanas jeb pāršķirt Dorling Kinderslay ceļvedi „Grieķija” (noderīga informācija un laba karte).
No saules un karstuma glābj ik pa gabaliņam izkaisītie ūdens uzpildes krāni – tas ir riktīgs glābējs, jo der gan dzeršanai, gan sevis apšļakstīšanai.
Paklausot stāstiem, ka Botāniskie dārzi ir jāredz, atrodam arī tos. Skaisti! Miera oāze pilsētas vidū. Par laimi te laista zālājus, un auksta strūkla tiek arī mums. Nebiju domājusi, ka kādreiz tā priecāšos par slapju kleitu. Aizstaigājam līdz Olimpiskajam stadionam – Kallimarmaro un Atēnu pirmajai kapsētai. Karstums ir tik nežēlīgs, ka šķiet, ka pat akmens spētu aizdedzināt.
Dienas otro daļu nolemjam veltīt kārtējām piedzīvojumam – dodamies uz Lykavittos kalnu, kas paceļas 277 m augstumā virs pilsētas. Fantastiskais kāpiens ir tā vērts, jo saulriets kalnā ir kārtējais emocionālais pārdzīvojums. Cik plaši vien iespējams, skatam paveras milzīgās Atēnas. Kalna galā ieturam līdzi paņemtās vakariņas: olīvas, turtellas maizi un grieķu mērci – kuņģis pilns ar kaudzi.
Dienas atkāpe. Pusdienās Monastiraki sapirkām zemenes un ķiršus (1.50EUR/kg)-vitamīni un laimes fluīdi! Cita garša, kad oga ir gatavojusies zem īstas saules. Jā, un šajā dienā man neizturēja kurpes…. Iegādājos viņu markas (droši vien ražotas Ķīnā).
3.diena
Trešās dienas plānus ātri samainām Pirejā, jo nokavējam prāmi uz Egīnas (Aegina) salu. Tādēļ pēc pusdienām dodamies uz Sounijas zemesragu, kas ir ~ 68 km no Atēnām. Kā jau iepriekš netā biju lasījusi, buss atiet no Mavromateon ielas stūra pie Arheoloģijas muzeja. Biļete vienā virzienā 5.70 EUR (atpakaļ braucam dārgāk – 6.10, jo buss ved gar piekrasti. Ar meitu iesmējām – 0.70 par glauno un gleznaino skatu divu stundu garumā.) Sounijas zemesrags atrodas Atikas reģionā Egejas jūras krastā, kura apbrīnas vērtais un izcilais objekts ir Poseidona templis, kas lepni slejas uz klints kraujas. Ieeja šajā zonā maksā 4 EUR, ar ISEC karti par brīvu. Vējš šajā dienā ir īpaši dāsns-ceļ pat smalkos akmentiņus uz augšu, sāpīgi uzšaujot pa saulē apsvilušajām kājām. Par vēju gan esam bezgala priecīgas, jo šī ir pirmā veldzes diena. Tiesa, saulrietu gan nesagaidām, taču tempļa pakājē ieturam vieglas pusdienas. Pasūtam grieķu salātus (varena bļoda ar kārtīgu Fetas siera piku pašā vidū) un grieķu kafiju (tā gan ir nebaudāma, bet labāk vienreiz nogaršot nekā n-tās reizes minēt, kā tā varētu garšot).
Vakarā atgriežamies Atēnās. Un atkal jau dodamies vecpilsētas virzienā sajust vakaru un noķert vakara vēju. Atkal kilograms ķiršu un industriālais saulriets kaut kur tālumā virs rūpnīcām un augstiem skursteņiem.
Jau trīs vakarus vērojam priekšvēlēšanu gaisotni pilsētā: ielās ir viņu partiju lokomotīves, rufori, balsis, žurnālisti un solījumi – kas gan cits, jo ar ko gan grieķi atšķiras no mums pirms vēlēšanām?
Vakarā, kad tērzējam ar dzīvokļa saimniekiem, viņi ironiski bilst, ka Grieķijas politikā mainās tikai sejas, bet ne situācija. Arī Georginai un viņas draugam patīk ceļot, taču vienmēr ir jādomā, kā nopelnīt. Vēl kopā mācāmies lasīt latviski no mana izcilā ceļveža. Smaidām- pāri visām krīzēm lai dzīvo tautu draudzība. Atkal jau pārliecinos, cik veiksmīga ir bijusi dzīvokļa izvēle.
Pirms pusnakts uz balkona malkoju kafiju. Smaržo gardēnijas. Siltais dienvidu gaiss paceļ augšup, un tu saproti, kādēļ vienpadsmit mēnešus gadā strādā – lai laiku pa laikam aizlaistu paošņāt citu gaisuJ Eh, jāsasmeļas siltums visai vasarai, jo dzimtene neko labu šovasar nesola..
4.diena
Aeginas jeb Egīnas sala, kā to sauc vietējie, ir mūsu šodienas plāns un galamērķis. Visas laivas atiet no Pirejas pilsētas ostas. 20 minūšu laikā ar metro ierodamies prominādē. Pateicoties mūsu Georgianai, nesēžamies vis masu kuģī, kas ved tieši uz Egīnas ostu, bet ilgi meklējam Alexandro biļešu kasi un vēlāk – pašu laivu, lai dotos uz Agia Marine mazu piestātni īstā paradīzes līcī. Brauciens divām personām turp un šurp – 39 EUR. Izkāpjot uz salas, elpa aizraujas no krāšņuma – zila, tīra un omulīga piekraste ar laiskiem atpūtniekiem, baltas mājiņas, paslēpušās klints nogāzē, romantiskas, mazas ieliņas ar neskaitāmiem veikaliem un restorāniem. Īsta paradīze! Viens un divi, esam jūrā iekšā. Ūdens kā piens. Tiesa, nepērkam saulessarga un zviļņa vietu (6 EUR), bet atrodam ēnu zem kādas palmas. Priecē, ka nav milzīgu atpūtnieku baru. Sevi pieķeru pie domas – varbūt šī vieta tīšām tiek sargāta no tautas masām, ja reiz ar tādām grūtībām meklējām biļešu kasi un laivu!
Uz Egīnas lielāko ostu, kur traucas milzīgi kuģi, nebraucm pēc Georgianas ieteikuma, kura pirms gada bija vīlusies šajā piedāvājumā: Aizbraucu, izkāpu galvenajā piestātnē, bet tur nav nekā – pāris kafejnīcas un milzīga promināde. Veselu stundu gaidīju, lai vēl vienu stundu dotos pāri visai salai ar autobusu uz skaisto Agia Marine. Tas taču arī maksā! Meitenes, pa taisno!
Paldies, paldies, hostiņ’, - nebeidzām atkārtot, baudot dienu Agia Marine.
Vakarpusē uz salas baudām grieķu nacionālo virtuvi. Esmu piemirsusi precīzos nosaukumus, taču garšoja labi!
Ar pilniem punčiem un vienreizēji forši pavadītas dienas sajūtu atgriežamies Atēnās. Garām slīd salas, kuģi, laivas un kuteri. Vakara saule tīksminās pār A tiku, mezdama siltu un pienainu dūmakas plīvuru.
Sajūtas un izjūtas ir pārpildītas ar Grieķijas sauli un kultūrvēstures bagātību, pilnas ar satiktiem cilvēkiem un ielu tveici. Ir tik labi atgriezties mājās, kad atkal viens gabaliņš no pasaules kūkas ir pagaršots!