Polija. Austrija.Slovēnija. Horvātija.

  • 2 min lasīšanai
  • 12 foto
Fiksās idejas darbojās ar mērķtiecīgāku, trāpīgāku un ar negaidītāku rezultātu, kādu būtu iecerējis laužot galvu. Ilgi domājām kā pavadīt četras nedēļas atvaļinājuma, ja galvenais notikums- krustdēla kāzas ir pašā viducī. Bet, ja izmantojam katru minūti? Un tā, otrdien beidzu darbu 21-os, bet 22:30 jau ar sievu un meitu bijām ceļā, jo dēlam studijas un darbs, bet runcim māja jāpieskata. Pirmais galapunkts Vīne. Tur Latvijas vēstniecībā strādā mani skolas draugi- vīrs ar sievu, braucam pie viņiem. Varšavā iebraucam tieši 06:00 pēc vietējā laika, bet sajūta tāda, ka esam darbadienas rītā Juglā ap 8:30. Sastrēgumi visā pilsētā. Liela daļa brauc ar karogiem un tad es atcerējos par futbolu. Pagāja stunda, kamēr izbraucām. Braukt tagad pa Poliju ir daudz ērtāk, nekā pirms gada, tomēr Katovicē tāda sajūta, ka Čehijā ilgi nenokļūsi. Tomēr Polija ir un paliek kā kontinents Eiropā, aiz kura jūties ērtāk. Benzīns gan jāiepilda Polijā, jo gan Čehijā, gan Slovēnijā dārgāks. Iebraucam Čehijā un pirmā misija- jāiegādājās bāņa karte pa 15 eiro, savādāk ceļojums var izvērsties ļoti dārgs! Izbraucam gar Brno pa ne visai kvalitatīvo ātro ceļu, jo visu laiku tāda sajūta, ka atrodies uz kara aerodroma klučaini betonētā skrejceļa, bet nevari un nevari pacelties. Un tā- Austrijas robeža, atkal bāņa karte pa 8.- eiro. Iebraucam Vīnē ap 19-iem ,jo Polijā pačammājāmies. Nobraukti 1450km. Mūs pie Vēstniecības sagaida kā Ugandas delegāciju. Atvedām ciemakukulim lauku žāvētu cūkspeķi un ķimeņu sieru, lai šamējiem uzdzītu nostaļģiju. Tas nostrādāja. Dace un Andris ierāda mums apartamentus, paēdām vakariņas. Noskatījāmies "Ugunsgrēka" priekšpēdējo sēriju un devāmies uz dusu gluži kā mājās, tikai noguruši bez iepriekšējās nakts miega. Nākamajā dienā viss gāja kā pa sviestu, jo pašiem daudz nebija jādomā. Andris mūs izvadāja pa Hundertvasera ielu, pa Vīnes ringu un ,protams, atstāja mūs pie Marijas Hilfenštrāses, kur var kvalitatīvi un lēti iepirkties. Vakarā atkal mūs savāca, aizveda uz lielbodi, kur paņēmām pārtiku, jo tālāk jātiek būs pašiem galā. Tiesa- pamatpaika bija no Rīgas, pirkām tikai īpašas lietas, kādas nav pie mums. Zināšanai- Vīnē krāna ūdens nāk no kalna avotiem un ir kvalitatīvāks par veikalā pirkto. Dažreiz viņi darot tā, ka nopērk minerālūdeni, izlej, lai būtu kur ieliet krāna ūdeni. Vakarā nosvinam atkalredzēšanās finālu un neveiksmīgo "Ugunsgrēka" finālu ar Rossi koncertu un strūdeli.No rīta 7-os esam jau tālākceļā. Cauri Vīnei atkal vajadzīga stunda, jo Latvija vēstniecība atrodas tādā rajonā, kā Rīgā Mežaparks, bet no turienes jābrauc uz Daugavpili. Dodamies uz Slovēniju, lai turpinātu ceļu uz Horvātiju. Austrijas ciematiņi simpātiski un liekās, ka cilvēki tevi atcerās, jo uz ielas sveicināja. Slovākijas robeža. Atkal jāatstāj "svētie" 15 eiro par autobāni, jo atkal... paši saprotiet var būt ļoti dārgi. Saule sāk atgādināt lēnām, bet neatlaidīgi, ka būs karsts. Bet neko vairāk par 29 grādiem līdz Horvātijai nesanāca. Esam pie Horvātijas robežas un redzam tādu kā drūzmu. policisti prasa pases. Viss kārtībā. Braucam tālāk- pie muitas vēl lielāka drūzma. Tur atkal prasa pases un pārbauda mašīnas bagāžu. Pie tūristu autobusa izkāpuši pasažieri stāv rindā ar koferiem uz pārbaudi. Brr... kā padomju laikos. Jau domās atvadījāmies no žāvētā speķīša un citiem labumiem, jo uz tablo pārvilkts krusts pāri gaļai, augļiem un pienam. Sniedzu muitniekam pases, bet viņš, tās nepaņemot rāda lai mēs braucot tālāk. Laikam tik slikti izskatījāmies... Tad nu es spiedu gāzes pedāli lēnām, bet neatlaidīgi. Esam Horvātijā, Zadarā. Nobraukti 2300km , turpinājumā kā mēs kalnos veltījām 200km, lai satiktu lapsu, vanagu, bet ilgi un bezcerīgi nevienu cilvēku.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais